Sociālajā jomā noslēdzas vairāki projekti

Pabalsts Ziemassvētkos

Ventspils dome seko līdzi tam, kas notiek valsts ekonomikā kopumā, tādēļ šī gada laikā tika pārskatīti visi pašvaldībā pieejamie sociālie pabalsti. Pēdējais pabalstu segments, kas vēl nebija palielināts, bija Ziemassvētku pabalsti, ko piešķir pensionāriem, personām ar invaliditāti, ģimenēm ar trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusu par katru nepilngadīgu bērnu mājsaimniecībā, kā arī bērniem bāreņiem. Jau laicīgi sākts strādāt pie pabalstu apmēra palielināšanas, saskaņā ar pensiju indeksāciju. Līdz ar to 16. novembrī pašvaldības domes sēdē tika lemts par grozījumiem saistošajos noteikumos un palielināts ienākumu līmeņa slieksnis, līdz kuram var saņemt Ziemassvētku pabalstu – no 495 eiro tas palielināts uz 527 eiro, pirms nodokļu nomaksas, neņemot vērā arī piemaksas pie pensijas par darba stāžu. No novembra sākuma līdz 2024. gada 31. janvārim Ventspils Sociālajā dienestā tiek pieņemti iedzīvotāju iesniegumi Ziemassvētku pabalstam, kura apjoms ir palielināts, un šobrīd tie ir 50 eiro. Pabalsta saņemšanas iespējas ir: pārskaitījums norēķinu kontā, skaidrā naudā ar piegādi mājās un Sociālā dienesta kasēs.

Iedzīvotāju ērtībai

Apkures sezonai turpinoties, aktuāls vēl aizvien ir arī Mājokļa pabalsta jautājums. Pabalsta saņemšanas kārtība ir nemainīga kopš 2021. gada 1. jūlija, kad valsts pieņēma lēmumu par vienotu aprēķina kārtību visā Latvijā. Proti, iedzīvotājs raksta iesniegumu, tam pievieno komunālo pakalpojumu, interneta, telefona, mājokļa apdrošināšanas u. c. rēķinus; ja rēķini nav pieejami vai tos palīdz apmaksāt bērni vai citi tuvinieki, Sociālais dienests uzrunā pakalpojumu sniedzēju vai ar tuviniekiem vienojas, ka dienestam tiks atsūtīti rēķini. «Mēs mēģinām šo diezgan sarežģīto procesu padarīt maksimāli ērtu klientam,» skaidro Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna. «Ar katru cilvēku, katru mājsaimniecību strādājam individuāli un kopā rēķinām iespējamo mājokļa pabalsta apmēru,» norāda Lapskalna. Šis ir viens no pieprasītākajiem pabalstiem. Ir pastāvīgie klienti, kuri gadu no gada saņem Mājokļa pabalstu, bet pēdējā gada laikā arvien vairāk Sociālajā dienestā vērsušās pēc palīdzības ģimenes ar bērniem. 2022. gadā Ventspils pašvaldība Mājokļa pabalstā iedzīvotājiem izmaksāja vairāk nekā 400 tūkstošus eiro. «Vēl nezinām, kādus pārsteigumus mums sagādās šī apkures sezona pabalstu pieprasījuma ziņā, jo skaidrs ir tas, ka cenas veikalos ir kāpušas, cilvēku pirktspēja ir mazinājusies, kā arī elektrības un cietā kurināmā cenas ir neprognozējamas.»

Mainīsies Aprūpes pakalpojuma nepilngadīgām personām ar invaliditāti dzīvesvietā apjoms un kārtība, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Šo pakalpojumu šobrīd pašvaldībā saņem 24 bērni. Vecākiem, kuri nestrādā, tiks piešķirtas 40 stundas mēnesī, savukārt strādājošiem vecākiem tās būs 80 stundas mēnesī. Šo 24 bērnu ģimenēm iespēja saņemt pakalpojumus tiks nodrošināta no pašvaldības līdzekļiem. Turklāt, ja Invaliditātes likumā noteikts, ka šis pakalpojums pieejams bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, tad Ventspilī mērķgrupa ir paplašināta un pakalpojumu var saņemt bērni kopš dzimšanas. Sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem nākamā gada budžetā līdzekļus nav plānots samazināt.

Deinstitucionalizācijas projekts Ventspilī

Labklājības ministrija kopā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām visā Latvijā īstenoja projektu, kura gaitā ar ES fondu finansējuma atbalstu pašvaldības varēja radīt jaunus pakalpojumus. Projekta periods bija no 2015. līdz 2023. gada nogalei.

Ventspils dome lēma par divu aktivitāšu realizēšanu, kas ir:

• izbūvēta infrastruktūra Kuldīgas ielā 4 un izveidoti jauni, sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Telpās darbību nodrošina atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām Cimdiņš;

• ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveide bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, Skroderu ielā 13/13a. Pakalpojums sociālās aprūpes centrā Namiņš pieejams 12 bērniem.

Ventspils dome lēma par izveidoto pakalpojumu turpmāko nodrošināšanu ventspilniekiem par pašvaldības budžeta līdzekļiem arī pēc projekta noslēgšanās.

Lai persona varētu saņemt pakalpojumus Cimdiņā, projekta viens no nosacījumiem bija, ka tiek veikts pašaprūpes spēju un funkcionālo traucējumu novērtējums un ieteikti katram cilvēkam nepieciešamie pakalpojumi. «Visu mēs Cimdiņā nodrošināt nevaram,» saka Lapskalna, «nevaram nodrošināt specializētās terapijas, piemēram, delfīnu terapiju. To, ko var Cimdiņā izdarīt, tas viss tiek nodrošināts. Un tiks nodrošināts arī turpmāk.» Diemžēl tiem pakalpojumiem, kas tika Cimdiņā izveidoti deinstucionalizācijas procesā, nevar piesaistīt papildu projektus, to neļauj darīt projekta noteikumi.

Sociālās aprūpes centrs Namiņš

Kopš 1. oktobra uz sociālās aprūpes centru Namiņš, Skroderu ielā 13/13a, pārcēlušies septiņi bērni, kuri ir bez vecāku gādības un pirms tam dzīvoja sociālās aprūpes nama Selga telpās.

Jau šobrīd ir diezgan liels pieprasījums no citām pašvaldībām pēc šī pakalpojuma. Pašvaldībā tiek izskatīta iespēja piedāvāt kā ārpakalpojumu citām pašvaldībām. Vienai pašlaik Namiņā dzīvojošai meitenei, kura mācās Liepājā, nupat palika astoņpadsmit gadu. Drīzumā viņa pārcelsies uz atsevišķu dzīvokli, kuru pašvaldības dome viņai tāpat kā citiem bāreņiem ir nodrošinājusi. Tad arī Namiņā atbrīvosies vēl viena vieta.

«Bērni ir iedzīvojušies, un viņiem tur ļoti patīk,» stāsta Sociālā dienesta vadītāja. Viņi sāk apzināties lietu vērtību, jo pašiem jārūpējas par kārtību savās istabās un tīrību koplietošanas telpās. «Bērni dzīvo ēkā, kur virtuvē ir manteļskurstenis, zem tā novietots galds, un viņi ļoti labprāt tur ietur kopīgas maltītes. Ar ikdienas aktivitātēm bērnos tiek veidota māju un piederības sajūta. Protams, neiztikt arī bez blēņām, kā jau ar jebkuriem bērniem, bet attieksmes maiņa gan ir redzama. Viņi ir daudz pozitīvāki un daudz vairāk iesaistās ikdienas aktivitātēs.» Bērni kopā svin svētkus un veido kopienas sajūtu. «Ģimeniskums un piederības sajūta arī bija mūsu mērķis, Namiņu veidojot. Protams, mēs nevaram gaidīt brīnumus vien divu mēnešu laikā, bet maziem solīšiem mēs uz to ejam, un izskatās, ka bērniem patīk. Un jācer, ka bērni savai patstāvīgajai dzīvei paņems līdzi vērtības, ko iedibināt savās ģimenēs.»

Namiņā bērni apgūst arī dažādas ikdienā nepieciešamās praktiskās iemaņas – viņi kopīgi plāno ēdienreizes, kopā iepērkas. Plāno arī kopīgu svētku svinēšanu. Kopīgiem spēkiem izstrādājuši savus noteikumus. Arī personāls ar viņiem daudz sarunājas, par uzvedību un par vērtībām. «Videi ir liela nozīme. Tas, kādos apstākļos viņi dzīvo, noteikti daudz ko maina viņos pašos. To jau mēs redzam, un to arī saka bērni. Skaidrs, ka pavisam mēs izmainīt šo bērnu vērtību sistēmu, ierastos uzvedības modeļus un pieredzi nevaram, jo viņu dzīves ir lauztas. Bet mēs varam bērniem dot iespēju redzēt, ka var dzīvot savādāk. Mēs ticam, ka ar pozitīvu attieksmi un mīlestību var bērnos veidoties vēlme dzīvot jēgpilnāk, jo ir radīta emocionāli droša vide un stabila vērtību sistēma, kas ir priekšnosacījums savas patstāvīgās dzīves veidošanai,» saka Lapskalna.