Bez jaunām darba vietām pilsētas attīstība nav iespējama

Iepazīstinot dalībniekus ar industriālā parka ieceri, domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš runāja ne tikai par iecerētā vērienīgā projekta mērķiem un prognozētajiem rezultātiem, bet arī riska faktoriem projekta veiksmīgai realizācijai.

21 gada laikā – 21 rūpnīca

Savu prezentāciju par nacionālas nozīmes industriālā parka ideju Vītoliņš sāka, ielūkojoties vēsturē. Atšķirībā no valdības, kas tikai pirms pāris gadiem sāka runāt par reindustrializāciju, Ventspils pašvaldība jau divas desmitgades veiksmīgi īsteno industrializācijas programmu. Uz to pamudinājusi ģeopolitiskās situācijas ietekme uz tranzītbiznesu. Divtūkstošo gadu sākumā naftas vads, pa kuru no Krievijas uz Ventspils ostu tika pārsūknēta jēlnafta, izsīka politisku iemeslu dēļ – Krievija nolēma attīstīt pati savas ostas. Tā rezultātā Ventspils osta zaudēja pusi no sava kravu apgrozījuma. Toreiz pilsētas vadība arī sāka attīstīt rūpniecību, radot jaunas darba vietas, tādējādi kompensējot nodarbinātības samazināšanos ostā. Šogad ir pabeigta 13. ražošanas ēka, ko pilsētas pašvaldība uzbūvējusi sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi. Savukārt paši komersanti uzbūvējuši vēl astoņas ražošanas ēkas. Rezultātā 21 gada laikā ar desmit dažādu valstu investīcijām Ventspils industriālajos rajonos ir uzbūvēta 21 rūpnieciskās ražošanas ēka. Tādējādi 21 gada laikā Ventspils no dominējošas ostas ekonomikas transformējusies par industriālo centru ar apstrādes rūpniecības gada apgrozījumu aptuveni 400 miljonu eiro apmērā, kas ir trešais labākais rādītājs valstī aiz Rīgas un Liepājas.

Daloties ar Ventspils pieredzi industrializācijā, pašvaldības vadītājs apstiprināja daudzu nozares ekspertu bažas: galvenais jautājums investoriem, kuri ir gatavi ieguldīt kapitālu jaunu darba vietu radīšanā, ir darbaspēka pieejamība: kas strādās izveidotajās darba vietās un jaunajās ražotnēs? Ventspils var lepoties ar savu tehnikumu un augstskolu, kas ik gadu sagatavo 300 līdz 400 jauno speciālistu. Pašvaldība atbalsta arī dažu nozaru priekšlikumu par pārdomātu darbaspēka importa politiku uz ierobežotu investīciju periodu.

Investīcijām draudzīga pašvaldība

Kopš 2019. gada beigām, kad Ventspilī notika krass pavērsiens un brīvostā varu vienpersoniski pārņēma valsts, nepieciešamība pēc turpmākas industrializācijas ir tikai pastiprinājusies. Valsts vadībā Ventspils brīvostas kravu apgrozījums samazinājies tieši uz pusi, bet stividorkompānijas bijušas spiestas atlaist 708 darbiniekus. Lai kompensētu pilsētā vislabāk apmaksāto darba vietu likvidēšanu, ir jārada vismaz pusotru reizi vairāk jaunu darba vietu, skaidroja Vītoliņš. Līdz šim Ventspilij ir izdevies veiksmīgi piesaistīt ārvalstu investīcijas. To apliecina ārējie un iekšējie pašvaldības darba novērtējumi. Ietekmīgais britu izdevums Financial Times Ventspili ir atzinis par otro labāko nākotnes mikropilsētu Eiropā. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Ventspils pašvaldību ir atzinusi par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību Latvijā.
Ventspils stratēģija investoru piesaistē ir piedāvāt ikvienam izvēlēties sev vēlamāko vietu ražotnes izveidei. Tas savukārt bija iespējams, pateicoties ciešai pilsētas pašvaldības un Ventspils brīvostas pārvaldes sadarbībai ceturtdaļgadsimta garumā – līdz 2019. gada beigām. Vītoliņš atgādināja, ka pirms 30 gadiem, 1994. gadā, Ventspils brīvostas teritorija aizņēma 480 hektārus, bet tagad – piecas reizes vairāk. Paplašinot ostas teritoriju, tika izvirzīts ļoti vienkāršs un saprotams mērķis – piedāvāt potenciālajam investoram vismaz trīs zemesgabalus, lai tas varētu izvēlēties piemērotāko vietu investīcijām. Turpināt veiksmīgo attīstības stāstu traucē Ventspils ostas pārvaldības reforma, ko Satversmes tiesa nesen atzina par atbilstošu Satversmei. Ostu reforma var kavēt arī nacionālas nozīmes industriālā parka projekta īstenošanu.

Būt vai nebūt industriālajam parkam?

Jau esam rakstījuši, ka nacionālas nozīmes industriālajā parkā plānots uzbūvēt 13 ražošanas ēkas. Līdz 2025. gada beigām tiks uzbūvēta pirmā ēka 4000 m² platībā, ierīkotas apkures, ūdensvada un kanalizācijas komunikācijas, izbūvēti pievedceļi, kā arī izbūvēta jauna iela, kas savienos Rīgas šosejas rotācijas apli ar tagadējo Ventspils Augsto tehnoloģiju parku. «Tas būs pamats nākotnes industriālajam parkam,» skaidroja Vītoliņš. Investoriem atliks tikai uzstādīt iekārtas, pieņemt darbā speciālistus un uzsākt ražošanu.

Projekts tiks īstenots, ja pilsētas dome iestādes Ventspils osta personā parakstīs līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas līdzfinansējuma piešķiršanu 10 miljonu eiro apmērā. Pagaidām līgums nav parakstīts, jo dome izvērtē esošos riska faktorus, kas attur investorus. Tā ir gan starptautiskā situācija reģionā, gan sadārdzinājušies banku kredīti. Pašvaldība ir gatava sniegt palīdzīgu roku potenciālajiem investoriem, uzņemoties uz sevi kredītus, speciālistu sagatavošanu un vietējo un valsts birokrātisko šķēršļu pārvarēšanu.

Taču pēdējā laikā parādījies vēl viens nopietns šķērslis, kas uzņēmēju aprindās nodēvēts par Valkas–Valmieras gadījumu. Precedenta būtība slēpjas neviennozīmīgajā investoru piesaistes pieeju interpretācijā. Jaunā CFLA instrukcija nosaka, ka jānodrošina informācija, kas ir vienlīdz pieejama visiem potenciālajiem investoriem. Kā atzina Vītoliņš, viņš pagaidām nevar iedomāties, kā šo nosacījumu iespējams izpildīt, jo CFLA iesniedzamajā pieteikumā ir jābūt konkrēta investora apliecinājumam par viņa gatavību piedalīties projektā.

Jebkurā gadījumā industriālā parka prezentācija Viziuminārā, kas tika pārraidīts tiešsaistē, sniedza vienlīdz pieejamu informāciju par projektu visiem, kas to noklausījās. Zinātnes centra VIZIUM zālē tobrīd bija vairāk nekā 100 cilvēku, vēl 120 klausītāji sekoja līdzi prezentācijai tiešsaistē. Iespējams, skatītāju un klausītāju auditorijā bija potenciālie investori, kuri ir gatavi piedalīties Ventspils projektā.

Gatavi būvēt mājokļus speciālistu ģimenēm

Lēmumu par industriālā parka projekta realizāciju pilsētas dome pieņems līdz gada beigām. «No vienas puses, ir skaidrs, ka bez jaunām darba vietām pilsēta nevar attīstīties. No otras puses, rodas šaubas, vai projekts ir īstajā laikā. Iespējams, ir jāpagaida,» savas šaubas atklāja pašvaldības vadītājs. Ventspilnieki cer, ka jaunais industriālais parks tomēr tiks uzbūvēts. Jebkurā gadījumā pašvaldība ir gatava piedalīties vēl viena investoriem svarīga jautājuma risināšanā – mājokļu būvniecībā nākamo ražotņu speciālistu un darbinieku ģimenēm. Finanšu institūcija Altum sola finansiālu atbalstu lēta kredīta veidā 30% izdevumu segšanai; savukārt pašvaldība ir gatava palielināt atbalstu līdz 500 tūkstošiem eiro īres namu būvniecībai. Mērs atzīst, ka tam būs nepieciešami papildu izdevumi no pilsētas budžeta.