Šķeldas cena un siltuma tarifs stabilizējies

Tarifi iedzīvotājiem vienmēr ir aktuāli, arī uzņēmuma Ventspils siltums vadītājam, kurš arī ir siltumapgādes pakalpojumu patērētājs. Siltuma tarifi, tāpat kā citiem pakalpojumiem, atspoguļo reālās siltumenerģijas ražošanas izmaksas – izejvielas (kurināmo), darbaspēka, elektroenerģijas un citu resursu. Atkarībā no reālajām izmaksām veidojas galaprodukta cena, mūsu gadījumā – cena par siltumu. Turklāt siltumapgāde ir regulējams pakalpojums. Citiem vārdiem – siltuma cenu un peļņu no pakalpojuma realizācijas iedzīvotājiem regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators).

Katrā pašvaldībā – savi tarifi

Kad uzņēmums iesniedz Regulatoram jaunu tarifa projektu, visas tajā iekļautās izmaksas izvērtē neatkarīgi eksperti. Tātad pirmais, kas jāzina iedzīvotājiem par siltuma tarifu, – tā nav uzņēmuma iegriba, bet gan ekspertu pamatota un apstiprināta viena megavatstundas siltumenerģijas ražošanas reālā cena. Otrs – jāņem vērā, ka nelielajā Latvijā katra pašvaldība ievērojami atšķiras pēc siltuma tarifiem. Pati galvenā Ventspils atšķirība ir tā, ka mums nav dabasgāzes, bet visās citās lielākajās Latvijas pilsētās tā ir piejama. Dažkārt gāzes cenas ir nesamērīgi augstas, bet ir arī periodi, kad tās ir zemas. Pašlaik pilsētās, kurās kurina ar gāzi, tarifi ir ievērojami samazinājušies un dažās vietās ir zemāki nekā pie mums.

Ar ko atšķiras no Ventspils tās pašvaldības, kurās siltumenerģijas ražošana ir balstīta uz dabasgāzi? Visi atceras situāciju pagājušajā apkures sezonā, kad siltuma tarifs pašvaldībās, kur siltumapgādē izmanto dabasgāzi, sasniedza 150 eiro par megavatstundu, bet dažviet – arī 200 eiro/MWh. Iemesls šādam siltuma tarifu kāpumam bija strauji pieaugusī dabasgāzes cena, īpaši nepārprotami tas izpaudās tur, kur apkures sistēmās kurināmais nav diversificēts, proti, tiek izmantota tikai dabasgāze. Tik augstas dabasgāzes cenas turējās pagājušajā rudenī un ziemā. Bet šovasar dabasgāzes cenas atkal nokritās līdz aptuveni 30 eiro/m³. Un tagad tajās pašvaldībās, kur tiek izmantota dabasgāze, arī siltuma tarifi ir samazinājušies. Lai gan no pašām pašvaldībām nekas nebija atkarīgs – vienkārši kritās dabasgāzes cena.

Vēlos paskaidrot: ja siltumenerģijas ražošanai tiek izmantota dabasgāze, kurināmā izmaksas siltumenerģijas tarifā ir no 60% līdz 80%, bet kurinot ar koksnes šķeldu – apmēram 20%–30%, taču pats ražošanas process, izmantojot šķeldu kā kurināmo, ir dārgāks.

Siltumenerģijas cenu ietekmē kurināmā cena

Bet tagad atgriezīsimies pagājušajā ziemā Ventspilī. Jāatgādina, ka pagājušajā apkures sezonā ventspilnieki siltumapgādes pakalpojumus pirka par ļoti zemu cenu – 54,90 eiro/MWh. Tādā veidā iedzīvotāji saņēma lielu atbalstu no pašvaldības. Cenas praktiski visiem produktiem un resursiem ievērojami pieauga. Ja vēl arī siltumenerģija būtu sadārdzinājusies, kā tas notika citās pašvaldībās, tad ventspilnieku tēriņi būtu krietni lielāki.

No 10. aprīļa siltumapgādes tarifs Ventspilī pieauga par 62% – līdz 89 eiro/megavatstundā. Tas bija absolūti pamatots paaugstinājums, ko daudzi ventspilnieki uzņēma ar sapratni, redzot to, kas ziemas laikā notika daudzās citās pašvaldībās. Jāpaskaidro, ka pie 2017. gadā apstiprinātā tarifa 54,90 eiro/MWh, šķeldas cena bija mazāka par 8 eiro/m³. Pagājušajā apkures sezonā bijām spiesti pirkt šķeldu jau gandrīz par 29 eiro/m³, taču Ventspilī siltuma tarifs nepieauga kā citviet Latvijā, jo jaunais siltuma tarifa projekts vēl nebija izskatīts un apstiprināts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā ziemā uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, ražojot siltumenerģiju zem pašizmaksas. Līdz ar to jaunajā tarifā iekļautas iepriekšējās apkures sezonas neparedzētās izmaksas, kas sadalītas uz diviem gadiem.

Pie mums arī tarifs samazinās

Daži pārmet Ventspils siltumam, ka tas ceļ tarifu, kad citās pašvaldībās tie samazinās. Augustā siltuma tarifs samazinājās arī pie mums – no 89 eiro uz 86,69 eiro/MWh. Ventspils ar savu siltuma tarifu augustā lielo pilsētu vidū ieņēma pozīciju tieši pa vidu. Turklāt, kā jau minēju iepriekš, visās pārējās lielajās pilsētās, izņemot mūsējo, apkurei tiek izmantota dabasgāze. Patlaban gāzes cena ir salīdzinoši zema, un tur, kur to izmanto, tarifs samazinās katru mēnesi.

Un kas tad notiek Ventspilī? Jaunajai apkures sezonai kurināmais iepirkts par cenu vidēji nedaudz virs 20 eiro/m³. Jaunā šķeldas cena no šī mēneša atspoguļojas tarifā, kas arī pie mums turpina samazināties. Ja Regulators apstiprinās mūsu prognozētās izmaksas, tad, cerams, nākamā gada janvārī siltuma tarifs Ventspilī būs zem 80 eiro/MWh. Jānorāda, ka, pēc Regulatora sniegtās informācijas, siltumenerģijas tarifs šajā apkures sezonā būs vidēji Latvijā no 80 līdz 130 eiro/MWh.

Šķeldu iepērkam no pavasara

Ir cerība, ka šķeldas cena ir stabilizējusies un lielas svārstības šoruden un ziemā nepiedzīvosim. Taču saglabājas sezonālas svārstības, kā arī dabas faktoru ietekme. Lai maksimāli samazinātu sezonālo un dabas faktoru ietekmi, sākām iepirkt šķeldu jaunajai apkures sezonai uzreiz pēc iepriekšējās apkures sezonas beigām, kad šķeldas cena bija zemāka nekā pērn rudenī un ziemā.

Jaunajai sezonai arī līgumi noslēgti par visu nepieciešamo šķeldas apjomu. Atklātajā konkursā par šķeldas piegādi piedalījās 13 pretendenti. Bez ilggadējā piegādātāja Latvijas valsts meži šogad esam noslēguši līgumus ar kompānijām Pata, Bērzi plus un Laskana mežs. Ar katru piegādātāju atrunāti šķeldas piegādes nosacījumi. Vieni piegādā šķeldu uzglabāšanas laukumam, citi – katlumājām, atbilstoši pasūtījuma grafikam. Šobrīd laukumā jau uzkrāti 60 tūkstoši kubikmetru šķeldas, ko dedzināsim ziemā.

Rūpīgi gatavojam iekārtas

Vasarā katlumājās esam veikuši nepieciešamos remontdarbus un sagatavojuši apkures iekārtas jaunajai sezonai. Te arī jāpievērš uzmanība gāzes apkures iekārtu ekspluatācijas niansēm, kas būtiski atšķiras no šķeldas apkures iekārtām. Gāzes apkures iekārtu uzturēšanas prasības un ekspluatācijas izmaksas ir minimālas, jo katlumājas var darboties automātiskā režīmā. Turpretim šķeldas dedzināšanas iekārtu apkalpošana ir sarežģītāks un dārgāks process – tās jāuzrauga visos siltumenerģijas ražošanas posmos, tāpēc vasarā rūpīgi gatavojām iekārtas to nepārtrauktai darbībai visas apkures sezonas garumā.

Šonedēļ Pārventā uz vairākām dienām tika atslēgta siltumenerģijas padeve, kas nav saistīts ar mūsu katlumājas iekārtu sagatavošanu apkures sezonai, bet gan ar jaunas NAIK koģenerācijas stacijas jeb no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu būvniecību. Šo projektu īsteno Ventspils labiekārtošanas kombināts. Būvniecības periodā jāpieslēdz jaunās iekārtas esošajiem siltumtīkliem. Ceram, ka nākamgad ventspilnieki patērēs arī no atkritumu reģenerācijas iegūto siltumenerģiju. Ilgtermiņā tam pozitīvi būtu jāietekmē siltumenerģijas cena, es domāju – samazināšanās virzienā.

Siltumsaimniecības attīstība neapstājas

Kopš Ventas kreisā krasta katlumājas rekonstrukcijas pagājuši jau desmit gadi, bet, tā kā katlumājas iekārtas darbojas nepārtraukti, pienācis laiks arī atjaunot esošo aprīkojumu. Pēdējo piecu gadu laikā pilsētas siltumtrašu kopējais garums palielinājies par desmit kilometriem, tāpēc jāplāno, lai arī katlumājas jauda būtu pietiekama nepārtrauktai siltuma piegādei patērētājiem, kuru skaits nākotnē vēl palielināsies. Šā gada aprīlī Ventspils siltums parakstīja līgumu ar SIA Monum par katlumājas Brīvības ielā 38 rekonstrukciju.

Pilsētas katlumājas rekonstrukcijas projekts paredz papildu aprīkojuma uzstādīšanu. Demontēsim fiziski un morāli novecojušu šķeldas katlu, kas darbojas vairāk nekā 15 gadus. Tā vietā uzstādīsim divus jaunus katlus – katru pa 5 megavatiem, kas varēs darboties automatizēti, praktiski bez personāla, ar attālinātu vādību. Katlumājas rekonstrukcijas projektēšana jau ir sākusies, līdz šā gada beigām projektam jābūt gatavam, lai nākamajā pavasarī sāktu rekonstrukciju un pabeigtu darbus līdz ar jaunās apkures sezonas sākumu.

Tuvāko gadu plānos – ja saņemsim pašvaldības atbalstu, turpināsim darbu pie saules un citu atjaunojamās enerģijas veidu izmantošanas projektu virzības. Patlaban veicam pieejamo tehnoloģiju tehnisko izpēti ne tikai ražošanai, bet arī saules enerģijas uzkrāšanai, kā arī meklējam iespējas piesaistīt ES līdzfinansējumu. Ilgtermiņā līdzīgi projekti, kas atbilst arī pašreizējam ES zaļajam kursam, dos ļoti jūtamu pozitīvu efektu pilsētai tieši ilgtermiņā. Ir arī citas interesantas idejas, pie kurām mēs strādājam, kuras pētām. Iespējams, daļa no šīm idejām jau tuvāko gadu laikā īstenosies topošajos pilsētas siltumsaimniecības modernizācijas un attīstības projektos, kas ļaus mums minimizēt atkarību no energoresursu cenu svārstībām. Vārdu sakot, siltumsaimniecības attīstība Ventspilī neapstājas.