Ir cilvēki, kurus satiekot, gribas smaidīt. Tas pilnīgi noteikti ir par Zariņu ģimeni. No viņiem izstaro īpašs siltums un neviltota sirsnība. Māris, Natālija un divi viņu mazuļi dzīvo Ventspilī. Dēlam Ričardam ir trīs gadi, mazajai Sofijai – gadiņš. Viss būtu labi, ja ne Ričarda smagā diagnoze. Zēnam ir autiskā spektra traucējumi, runas un uzvedības traucējumi, attīstības aizture.
“Var teikt, ka dēls ir man dāvana dzimšanas dienā,” smaida tētis Māris. “Viņš piedzima 6. decembrī, bet man dzimšanas diena ir 8. decembrī.”
Ričards nāca pasaulē pirms laika – 37. grūtniecības nedēļā. Ārsti bija spiesti veikt Natālijai akūtu ķeizargriezienu. Puisēns piedzima ļoti mazs, sverot 2490 gramus. Taču jau pēc trim dienām māmiņu ar mazuli izrakstīja no slimnīcas. Bērns attīstījās normāli, pieņēmās svarā, noteiktajā laikā sāka rāpot un sēdēt.
Līdz gada vecumam nekas neliecināja par problēmām. Gada un divu mēnešu vecumā vecāki ievēroja, ka kaut kas nav kārtībā. Ričards burtiski noslēdzās savā pasaulē un ne uz ko nereaģēja. Bērnudārza audzinātājas ieteica pārbaudīt dzirdi, jo Ričards nereaģēja uz to, ko viņam teica, it kā nedzirdētu,” stāsta māmiņa.
Ar dzirdi viss izrādījās kārtībā. Vecāki pierakstīja Ričardu pie bērnu neirologa, kurš reizi mēnesī no Rīgas brauc uz Ventspili, vērsās pie citiem speciālistiem. Visi ārsti vienā balsī apgalvoja, ka uztraukties ir par agru. Un piedāvāja pagaidīt līdz trīs gadu vecumam.
Taču tad sākās citas problēmas. Mazulim parādījās agresijas lēkmes pašam pret sevi. Kad viņš nespēj izteikt to, ko vēlas, viņš var sisties ar galvu pret sienu, sist sevi ar rokām pa galvu. Bieži staigā uz pirkstgaliem, neliekot pilnu pēdu uz zemes, var ilgu laiku griezties uz riņķi, kā to dara praktiski visi bērni ar autiskā spektra traucējumiem.
“Bez tam Ričards mums ir ļoti slimīgs, pietiek mazliet pabūt vēsumā, kā uzreiz sākas laringīts,” stāsta mamma. “Bija periods, kad bijām spiesti nepārtraukti saukt ātro palīdzību. Viņu ir ļoti grūti pabarot, jo viņš daudz ko neēd. Ēst Ričards māk pats, taču dara to ar rokām – tā viņam ērtāk. Visus ēdienus un dzērienus viņš sauc vienā vārdā – kūka. Un pavisam nesaprot vārdu “nedrīkst”.”
Baidoties zaudēt vērtīgo laiku, jaunie vecāki sāka patstāvīgi meklēt informāciju. Testu ADOS, kurš visprecīzāk ļauj diagnosticēt autismu, uzreiz veikt neizdevās milzīgo rindu dēļ.
“Kad mēs mēģinājām tikt pie privātā psihiatra, lai veiktu šo testu, man pa telefonu nosauca summu – 500 eiro,” stāsta Māris. “Runā, ka ir vietas, kur to veic par 200 eiro. Taču jebkurā gadījumā mums tā ir nepaceļama summa. Uz valsts apmaksāto testu mēs jau sen esam pierakstījušies, taču rindas ir ļoti garas. Cerams, aprīlī izdosies to veikt.”
Visu sarežģī tas, ka lielākā daļa speciālistu pieņem Rīgā. Braucieni uz galvaspilsētu ir dārgi un prasa daudz laika. Ventspilī Ričards jau ir izgājis nodarbību kursu pie ergoterapeita, vecāki vadāja mazuli uz atbalsta centru ģimenēm ar bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, kurā ir pieejamas Montesori programmas un ABA terapijas nodarbības, taču lielā bērnu daudzuma dēļ arī uz tām ir ilgi jāgaida.
Jau veselu gadu Ričards gaida savu rindu, lai tiktu pie audiologopēda, un gandrīz divus gadus – pie ģenētiķa, lai noteiktu traucējumu iespējamo ģenētisko cēloni.
Bērni ar autiskā spektra traucējumiem neapzinās savas uzvedības sekas. Viņi noslēdzas savā pasaulē, norobežojoties pat no vecākiem. Viņiem ir grūti izteikt savas vēlmes, taču, kad viņus nesaprot, sākas agresijas lēkmes, kuru laikā bērns var nodarīt sev pāri. Lai socializētu tādus bērnus, ir nepieciešams nepārtraukts un neatlaidīgs darbs. Sākot pēc iespējas ātrāk, ir lielākas izredzes gūt rezultātus.
No citām māmiņām ar bērniem ar līdzīgām problēmām Māris un Natālija uzzināja par Sanktpēterburgas centru “Doktrīna”, kurā tiek veikta galvas smadzeņu diagnostika, nosakot, kuri smadzeņu centri strādā nepareizi un kā to var labot. Viņi nolēma izmantot šo iespēju, lai izvilktu savu mazo dēlēnu no viņa “aizspogulijas”.
Centra “Doktrīna” speciālisti savā darbā izmanto modernākās iekārtas un gadu laikā pārbaudītas metodes. Jau daudzi Latvijas bērniņi ar autiskā spektra traucējumiem ir izgājuši šajā centrā diagnostikas un ārstēšanas kursus, atgriežoties ar pozitīviem rezultātiem.
“Iedomājieties tikai, izmeklēšanu, kas prasīja mums pusotru gadu, tur veic nedēļas laikā, intensīvi. Līdz piecu gadu vecumam vēl ir iespējams daudz ko labot,” saka tētis. “Mēs esam gatavi darīt visu iespējamo, jo no tā ir atkarīgs mūsu dēla liktenis.”
Māris un Natālija iepazinās darbā. “Var teikt, ka mums bija dienesta romāns,” viņi smaida. Māris tieši bija atgriezies no Vācijas, uz kurieni bija devies peļņā, un iekārtojās darbā Ventspils sveču fabrikā. Tur viņš ieraudzīja Natāliju. Sākumā viņi slēpa savas attiecības no kolektīva, taču pēc tam nolēma apprecēties.
Savas dzīvojamās platības Mārim ar Natāliju nav, dzīvokli nākas īrēt. Ģimenei klājas grūti, jo šobrīd strādā tikai Māris. Viņš ir nokārtojis traktortehnikas vadītāja tiesības un strādā ceļu būvniecībā. Taču šim darbam, pēc būtības, ir sezonas raksturs. Ziemā darba parasti nav. Natālija nodarbojas ar mazuļiem.
“Dažreiz Ričards var paglāstīt māsiņu pa galvu, kad es palūdzu,” saka Natālija. “Viņš ļoti mīl skatīties multfilmas, veidot figūriņas no lego klucīšiem, skatīties bildes, kā arī spēlēties ar mašīnītēm un dinozauriem.”
“Vēl viņam ļoti patīk dziesmiņa “Vecajam Makdonaldam reiz bija ferma”, kurā tiek uzskaitīti visdažādākie mājdzīvnieki,” smej tētis.
Neraugoties uz grūtībām, viņi nesūdzas. No pirmā acu skatiena ir redzams, ka šajā ģimenē valda siltas un sirsnīgas attiecības, abi bērni ir ļoti gaidīti un mīlēti. Lēmums vērsties pēc palīdzības Mārim un Natālijai bija ļoti grūts. Māris kā ģimenes galva ļoti pārdzīvo, taču dēla dēļ ir gatavs uz visu. Ir vajadzīga speciālistu palīdzība, lai koriģētu Ričarda sociālo uzvedību, rosinātu runas spējas, stimulētu kopējo attīstību. Šobrīd galvenais ir izdarīt pēc iespējas vairāk, kamēr Ričards vēl ir mazs. Ir ļoti svarīgi saņemt intensīvu un kvalitatīvu rehabilitāciju līdz piecu gadu vecumam, kamēr mazuļa smadzenes vēl spēj uztvert koriģējošās programmas.
Kā palīdzēt?
Palīdzēt trīsgadīgajam Ričardam saņemt pilnu diagnostiku un intensīvās terapijas kursu Sanktpēterburgas klīnikā “Doktrīna” var, zvanot pa ziedojumu tālruni 90006384, kurš darbojas Ričarda atbalstam līdz 28. martam. Maksa par zvanu 1,42 eiro. Labdarības fonda BeOpen Ričardam ir atvērts arī speciāls ziedojumu konts. No kontā ienākušajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr.50008218201
KontaNr. LV88 CBBR 1123 2155 00070
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Ričardam Zariņam
Komentāri (6)
Visskumjākais šajā lietā ir tas,ka slimības pazīmes nebija jau tūlīt pēc piedzimšanas manāmas.
Vai normāla grūtniecība nav 36 nedēļas? Manā jaunībā bija tā.
Kauns valstij!! Ukrainas bērniem var tērēt miljardus - savējiem nav naudas
Interesanti, Kriska, manā jaunībā bija 40 nedēļas :) Bet par to valsti - pilnībā piekrītu .
Vecāki lūdz palīdzību, nevis politiformāciju un sacensības asprātībā. Kā šeit var pieminēt Ukrainu? Palīdziet, vai vispār neko nesakiet. Skaidrs, ka daudzi neziedos tikai tāpēc, ka ārstēšanās paredzēta Krievijā. Bet paliksim tomēr cilvēki, un tiem, kas par šo ieņirdz, novēlu lai viņiem nekad nenāktos ko lūgt savam bērnam.
Kāpēc nevar pieminēt Ukrainu? Viņiem tie ziedojumi kā caurā maisā un bļauj tikai dodiet, dodiet!
Vispār jau liekas, ka pie vainas varētu būt ķeizars dzemdībās, jo visur tiek pieminēts fakts, ka bērnam autisms, nācis pasaulē ar ķeizargriezinw. Un tad vēl viens variants, ka tas varētu būt no kādas potes ( Amerikā jau notiek pētījumi par šo).