Top obligātā dienesta likums

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien turpina skatīt likumprojektu, kas noteiks, kā tiks organizēts Valsts aizsardzības dienests (VAD). Līdz šodienai deputātu vairākums bija vienojies tikai par dažiem jautājumiem, un viens no tiem – atļaut pilsoņiem, kas tiks iesaukti dienestā, izvēlēties arī alternatīvo dienestu tad, ja savas reliģiskās vai domu pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu. Tas nozīmē, ka tie jaunieši, kas tiks iesaukti dienestā, varēs izvēlēties neņemties ar ieročiem, bet aizstāt militāro apmācību ar civilās aizsardzības prasmju apguvi. Taču tieši šī izvēles iespēja kā domino efekts pakļauj šaubām likumprojektu kopumā, jo Aizsardzības ministrijas (AM) piedāvājums ir pirmo obligāto iesaukumu īstenot vēl pirms civilā dienesta regulējuma pieņemšanas. Saeimas juridiskais birojs vērsis uzmanību, ka šāda situācija, pat ja tāda veidojas tikai uz brīdi, var novest pie iesauktās personas pamattiesību aizskāruma. Tādēļ viens no priekšlikumiem ir VAD likumā jau uzreiz iekļaut arī Valsts aizsardzības civilā dienesta regulējumu. Tomēr AM pārstāvji norāda, ka laika trūkuma dēļ to nav iespējams izdarīt. Tādēļ alternatīva ministrijas skatījumā ir Aizsardzības ministrijas pakļautības iestādēs piedāvātais civilais dienests.

Vēl viens jautājums, par ko panākts balsu vairākums starp 100 likumdevējiem, ir trīs viedi, kā būtu iespējams pildīt aizsardzības dienestu. Kā pamata variants paredzēts 11 mēnešus ilgs dienests Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. Alternatīva ir piecu gadu dienests Zemessardzē, pildot dienesta uzdevumus vismaz 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu. Tāpat kā alternatīva iekļauta iespēja piecu gadu laikā apgūt augstskolu un koledžu studentiem paredzētu virsnieku programmu. Izvēloties šo variantu, apmācībām būtu jāatvēlē ne mazāk kā 180 dienas. Kā trešā iespēja ir jau minētais civilais dienests tiem, kuriem pārliecība neļauj saistīties ar militāro nozari.

Aizsardzības ministrijas sagatavotais projekts paredz obligātajam iesaukumam pakļaut Latvijas pilsoņus – vīriešus, kad tie sasnieguši 18 gadu vecumu. Ja jaunietis šajā vecumā vēl turpina apgūt pamata vai vidējo izglītību, tad iesaukums viņam būtu aktuāls līdz brīdim, kad šī izglītība iegūta, bet ne ilgāk par 24 gadu vecuma sasniegšanu. Taču, ja dienesta sākšana atlikta kādu citu attaisnojošu iemeslu (piemēram, veselības stāvokļa) dēļ, tad obligātais iesaukums saglabātos aktuāls līdz 27 gadu vecumam. Savukārt brīvprātīgi militārajam dienestam varēs pieteikties gan vīrieši, gan sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.

Taču tieši par obligāti iesaucamo dzimumu un vecumu izvērtusies viena no diskusijām Saeimā. Partija Progresīvie iesniegusi priekšlikumu obligāto iesaukšanu attiecināt uz visiem pilngadību sasniegušajiem Latvijas pilsoņiem. Progresīvie uzskata, ka nav saprotama atšķirīga attieksme pret dzimumu, īpaši, ja tiek paredzēta iespēja izvēlēties arī civilo dienestu. Tā atsaucas uz Norvēģijas un Zviedrijas pieredzi, kur pienākums pildīt aizsardzības dienestu ir vienāds gan sievietēm, gan vīriešiem. Tāpat partijas pārstāvji iebilst, ka tiek izdarīts izņēmums attiecībā uz augstskolās studējošajiem, norādot, ka studijas neļaus kvalitatīvi pildīt dienestu. Progresīvo priekšlikumi Saeimas komisijai ietver arī vairākus ar dienesta vecuma sliekšņiem saistītus rosinājumus. Tiek apšaubīts 27 gadu vecums kā robeža dienestam, norādot, ka iesaukšanas aktualitāti būtu samērīgi saglabāt līdz 23, nevis 27 gadu vecumam. Tā pēc iespējas mazāk tiktu ietekmēta iesaucamā ģimenes dzīve un profesionālā attīstība. Savukārt brīvprātīgā dienesta maksimālo vecumu, atsaucoties uz kaimiņvalstu piemēriem, Progresīvie iesaka pat palielināt. Tas varētu būt līdz 35 gadiem.

Tiek norādīts arī uz nepieciešamību jau likumā ietvert regulējumu, lai iesaucamo atlase tiktu organizēta neatkarīgu ekspertu uzraudzībā un tiktu ievērots nejaušās izlases princips pēc teritoriālā pārklājuma. Tāpat izskan priekšlikums likumā skaidri pateikt, ka valsts uzņemas atbildību aizsargāt dienestā esošo emocionālo un fizisko veselību. Rosinātas arī dažādas sociālās garantijas un priekšrocības dienesta karavīriem, tai skaitā palīdzība jeb valsts atbalsts mājokļa iegādei vai būvniecībai.

Vienlaikus manāms, ka pat koalīcijā stingra vienošanās par VAD izpildījumu nav panākta. Par to liecina tas, ka alternatīvais civilais dienests varētu būt iespējams tikai Aizsardzības ministrijas pakļautības iestādēs, jo citas ministrijas – tai skaitā Veselības ministrija un Iekšlietu ministrija –, pamatojoties uz finansējuma neesamību, šādu iespēju nav sagatavojušas. Turklāt komisijas sēdē asus vārdus koalīcijas partneriem veltīja deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), kura partija šobrīd vada aizsardzības nozari. Viņš norādīja uz Veselības ministriju, kura uzskata – nav pieļaujams, ka dati par fizisku personu veselības stāvokli un vēsturi būtu pieejami visam aizsardzības resoram. Līdz ar to Veselības ministrija aicina Aizsardzības ministriju paredzēt, ka medicīnas dati pieejami tikai mediķiem ministrijas resoros. Dombrava uzskata, ka daļa ministriju šobrīd apzināti mēģina atrast sprunguļus likumā, lai tām nebūtu jāuzņemas atbildība par VAD ieviešanu.

Līdz ar to neskaidro jautājumu vēl gana daudz un droši ir vien tas, ka pirmais iesaukums šogad būs pēc brīvprātības principa un nav izslēgts, ka tāds būs arī otrs. Ventas Balss turpinās sekot līdzi likuma izstrādei un informēs par aktualitātēm. Diskusija 14. Saeimā vien liecina, cik negatavs un apšaubāms bija likums, ko vēl pirms 13. Saeimas termiņa beigām mēģināja izstumt cauri iepriekšējā valdība un aizsardzības ministrs Artis Pabriks.