Seniori grib dzīvot labāk

Ventspils pensionāru biedrības Ventspils liedags valdes priekšsēdētāja Mārīte Kuzmane, kura ir arī Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) domes locekle, par jauno labklājības ministri Eviku Siliņu un jauno valdību runā ar lielu pesimisma un kritikas pieskaņu: «Latvijas Pensionāru federācija cenšas nodibināt kontaktu ar jauno labklājības ministri, taču pagaidām tas neizdodas. Rodas iespaids, ka ministre [Evika Siliņa] nesaprot, kur viņa ir iecelta un kas viņai jādara. Jaunās valdības deklarācijā par pensionāriem nav neviena vārda. Nevienam nav zināms, kas tā par minimālā ienākumu līmeņa reformu, par ko runā jaunā valdība. Attiecībā uz bāzes pensiju katram pensionāram, ko solīja vēl iepriekšējā valdība, arī pagaidām ir klusums. Nedaudz palielināja pensijas, tās indeksējot pirms Saeimas vēlēšanām, un tas arī ir viss.» Mārīte Kuzmane plāno piedalīties LPF domes sēdē, kas notiks 3. martā. «Ceram, ka domes sēdi ar savu klātbūtni pagodinās arī jaunā labklājības ministre vai kāds no ministrijas,» piebilda Kuzmane.

Rezolūcijā, ko novembra sēdē pieņēma LPF valde, dalībnieki pauduši satraukumu par dzīves sadārdzināšanos, kā rezultātā vecākā paaudze vēl vairāk tiek pakļauta nabadzības riskam. «Mēs uzskatām, ka tikai ar pensiju indeksāciju vien nevarēs uzlabot situāciju, tāpēc Latvijas Republikas Saeimai un valdībai vajag nekavējoties veikt pasākumus, lai apturētu pensionāru grimšanu nabadzībā un atgrieztu pensiju pirktspēju līmenī, kāds tas bija pirms Covid-19 un Krievijas agresijas Ukrainā,» uzskata LPF valde.

Pagājušajā gadā LPF nosūtīja 13. Saeimai virkni priekšlikumu, lai atvieglinātu dzīves sadārdzināšanos senioriem. LPF piedāvāja indeksēt pensijas ne retāk kā divas reizes gadā; izmaksāt pensionāriem vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā; atjaunot piemaksas par nostrādātajiem gadiem pie pensijām, kas aprēķinātas no 2012. gada; palielināt minimālās pensijas bāzi; izskatīt jautājumu par bāzes pensijām katram pensionāram no pamatbudžeta, sākot ar 2023. gada 1. janvāra; izveidot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pensiju apakškomisiju. «Neviens no šiem priekšlikumiem ar iepriekšējo deputātu balsu vairākumu netika pieņemts,» norāda LPF valde.

Kritiku un pārmetumus no federācijas puses izpelnījies parlamenta Sociālo un darba lietu komisijas iepriekšējais sastāvs, kas «faktiski novērsās no pensionāriem svarīgu jautājumu izskatīšanas un neatbalstīja nevienu Saeimai nosūtīto federācijas priekšlikumu.»

«Ceram, ka jaunais Saeimas deputātu sastāvs padziļinātāk un profesionālāk, ar lielāku pieredzi un izpratni vēlēsies un spēs risināt [problēmas] šajā novārtā pamestajā sociālajā jomā,» norāda LPF valde. Federācija ar gandarījumu uzņēma Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas izveidi 14. Saeimā un cer, ka ledus ir sakustējies un senioru problēmas tiks risinātas nopietnāk.

Labklājības ministrija, nosakot šī gada budžeta prioritātes, sola pakāpeniski mazināt sociālo nevienlīdzību un pilnveidot sociālos pakalpojumus. Kā vienu no galvenajām budžeta prioritātēm šim gadam ministrija min minimālo ienākumu līmeņa reformu, kurai jāatbalsta vistrūcīgākie iedzīvotāji un jāmazina sociālā nevienlīdzība. Par to nesen masu medijos izteikusies arī labklājības ministre Evika Siliņa, paziņojot, ka savas darbības galvenās prioritātes jaunajā amatā viņa saista ar bērniem un ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un veselīgām vecumdienām senioriem.

«Viena no galvenajām lietām pašlaik būs minimālā ienākuma līmeņa reforma, kas skars gan mājokļa pabalstus, gan garantēto minimālo ienākumu, gan mazākās pensijas,» apgalvoja ministre, solot ar reformas palīdzību uzlabot materiālo stāvokli mazo pensiju saņēmējiem. Šiem mērķiem ministrija budžetā paredzējusi 10,4 miljonus eiro. Minimālo ienākumu slieksni jaunā valdība sola palielināt katru gadu, nevis reizi trijos gados, kā bija agrāk.

Ventspils seniori ir pieraduši vairāk paļauties uz savu pašvaldību, nevis cerēt uz valdību. Neskatoties uz to, ka Ventspilī saņemto un piešķirto pensiju vidējais līmenis ir ievērojami augstāks nekā valstī kopumā, apmēram 60% vecākās paaudzes ventspilnieku saņem mazās pensijas (līdz 500 eiro). «Pensionāri nesūdzas. Tie, kuriem ienākumi ir mazāki, vēršas pēc atbalsta Sociālajā dienestā,» stāsta Kuzmane. Lai atbalstītu maznodrošinātās un trūcīgās mājsaimniecības, sniedzot tām lielāku finansiālu atbalstu apstākļos, kad strauji sadārdzinās medikamenti, ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumi, kā arī energoresursu sadārdzināšanās dēļ kāpj arī cenas patēriņa precēm, pilsētas pašvaldība no 17. janvāra palielinājusi sociālos pabalstus, tai skaitā pensionāriem. Nākammēnes Ventspils liedags uz savu domes sēdi uzaicinās pilsētas Sociālā dienesta pārstāvjus, lai nepastarpināti uzzinātu visus jaunumus. «Vēlamies saņemt informāciju par izmaiņām, kas šogad ir ieviestas un attiecas uz atbalstu un pabalstiem,» skaidroja Kuzmane.

Šogad tiesības saņemt valsts vecuma pensiju ir iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 64 gadu un 6 mēnešu vecumu un kuru darba stāžs ir ne mazāks kā 15 gadi. Uz priekšlaicīgu pensionēšanos var pretendēt iedzīvotāji, kuri sasnieguši 62 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.