Krievijas pilsoņi valsts valodas pārbaudēm varēs reģistrēties no februāra

Saeima ir pieņēmusi Imigrācijas likuma grozījumus, kas nosaka, ka Krievijas pilsoņiem, kuriem Latvijā ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja, līdz šī gada 1. septembrim jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) latviešu valodas prasmes apliecība vismaz A2 līmenī.

Šobrīd plānots, ka valsts valodas pārbaudes pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai varētu būt nepieciešams kārtot 17 865 Krievijas pilsoņiem.

Valdība ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus, kas atrunā atbilstoši likumam veicamo valsts valodas prasmju pārbaudes kārtību.

Kā skaidro IZM, lai sagatavotos valsts valodas prasmju pārbaužu norisei atbilstoši jaunajai kārtībai, šobrīd reģistrēšanās un pārbaudes process nenotiek, jo norit pārbaudījuma aprobācijas process Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. Tiek arī sagatavots viss nepieciešamais pārbaudījumu reģistrēšanas un nodrošināšanas procesa atsākšanai.

Latvijā ir vairāki tūkstoši Krievijas pilsoņu ar pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām. Ministrija lēš, ka, sākoties reģistrācijai pārbaudēm, Krievijas pilsoņus būs iespējams reģistrēt, ja vienlaikus strādās desmit reģistrētāji un katrs apkalpos 48 cilvēkus dienā. Personas, kuras reģistrēsies pēc 24. marta, varēs kārtot pārbaudi vispārējās rindas kārtībā pēc 1. augusta.

Pārbaudēm varēs reģistrēties vairākos veidos, piemēram, iesniegumu iesniedzot elektroniska dokumenta formā, izmantojot Valsts izglītības satura centra (VISC) tīmekļvietnē ievietoto veidlapu vai e-adreses ziņojumā pieejamo centra veidlapu. Tāpat pieteikties varēs personīgi, savu ierašanos VISC piesakot telefoniski pa tīmekļvietnē norādītajiem tālruņa numuriem. Trešais veids būs, nosūtot iesniegumu vēstulē pa pastu, izmantojot VISC tīmekļvietnē ievietoto veidlapu.

Iesnieguma formas būs pieejamas VISC tīmekļvietnē no 30. janvāra. Krievijas pilsoņiem iesniegumā nebūs jānorāda pārbaudes laiks un vieta. VISC informāciju par konkrētās pārbaudes vietu un laiku personai paziņos tīmekļvietnē ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. aprīlim.

Lai labāk sagatavotos pārbaudei, VISC tīmekļvietnē atrodama pārbaudes programma katram no sešiem valodas prasmes līmeņiem un pakāpēm. Programmā ir formulētas prasības un uzdevumu paraugi katram līmenim un pakāpei.

Ja persona nenokārtos pārbaudi nepieciešamajā valsts valodas līmenī, tā varēs reģistrēties pārbaudei atkārtoti. Pārbaudi atkārtoti varēs kārtot ne agrāk kā vienu mēnesi pēc iepriekšējā lēmuma saņemšanas.

Noteikumi paredz, ka par pārbaudi jāmaksā valsts nodeva 52 eiro apmērā. Nodeva būšot jāmaksā, "lai nodrošinātu pārbaudes validitāti un motivētu minēto personu apgūt valsts valodu un iegūt valsts valodas prasmes apliecinošu dokumentu". Kā norāda IZM, līdz ar pārbaudēm tikšot uzlabota lingvistiskā situācija un integrācija Latvijas sabiedrībā.

Noteikumi paredz, ka valsts nodevu nemaksās bēgļi no Ukrainas. Tāpat no valsts nodevas samaksas ir atbrīvoti tie trešo valstu pilsoņi, kuriem Latvijā piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss. Ierodoties uz pārbaudi, personai būs jāuzrāda dokuments, kas apliecina šo statusu. Ja tiek konstatēts, ka persona neuzrāda minēto dokumentu un valsts nodevu nav samaksājusi, tad norises vadītājam ir tiesības neļaut kārtot pārbaudi.

Plānots, ka regulārās valsts valodas prasmes pārbaudes bezdarbniekiem, darba meklētājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem un citiem interesentiem atsāksies 2023. gada februāra otrajā pusē.

IZM atzīmē, ka 2022. gada 25. oktobrī stājās spēkā arī grozījumi Izglītības likumā, kas paredz, ka gadījumos, kad nepietiekamas valsts valodas prasmes tiks konstatētas izglītības iestādes vadītājam, viņa darba devējam būs jānodrošina izglītības iestādes vadītājs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Savukārt izglītības iestādes vadītājam būs jānodrošina, ka pedagogs, kura valsts valodas prasmes neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam līmenim, tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Ja Valsts valodas centrs būs konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs kārtos pārbaudi, neskatoties uz iegūto pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā, arī šādus grozījumus "Noteikumus par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību" šodien pieņēma valdība.

2022. gada 24. septembrī stājās spēkā vairāki grozījumi Imigrācijas likumā, kuros noteikts, ka Krievijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar iepriekš minēto likuma nosacījumu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim.

Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz 2023. gada 1. septembrim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz dokumenti, kas apliecina nokārtotu valsts valodas prasmes pārbaudi vismaz pamata līmeņa otrajā pakāpē (A2).

Valsts valodas prasmes apliecības ir derīgas, ja tās izdotas, sākot ar 2001. gada 1. februāri, un kurās ir vismaz vērtējums 1B vai A2. Tikmēr nederīgas ir visas apliecības, kuras izsniegtas līdz 2001. gada 31. janvārim.

Pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm prasība par valsts valodas zināšanu prasmju apliecinājumu varētu attiekties uz aptuveni 21 000 cilvēku.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja tiks atņemta (tās vietā izsniegs termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu) tām personām, kuras nevarēs pierādīt atbilstošas valodas zināšanas. Lai pierādītu latviešu valodas zināšanas, cilvēkam jāiegūst VISC izsniegts dokuments par atbilstību A2 valsts valodas zināšanu līmenim.