Aivars Lembergs: Ventspili gaida modernizācija

Iesācies jaunais gads. Kāds tas būs Latvijai?

– Diemžēl ir daudz nezināmā. Galvenais nezināmais, protams, ir karš. Pagaidām tas vēl tieši neskar Latviju, izņemot bēgļus un bažas par drošības stiprināšanu. Taču, spriežot pēc tā, kā tur attīstās notikumi, ka nenotiek nekādas sarunas un tiek pielietoti cietsirdīgi paņēmieni, baidos, ka karš no tradicionālās karadarbības var pāraugt kodolkarā. Un tā būs pavisam cita katastrofāla situācija. Tiesa, ir pasaules līderi, kuri cenšas apturēt šo neprātīgo karu – piemēram, Romas pāvests par to runāja savā Jaungada uzrunā. No otras puses, daudz nezināmā ir arī jaunās valdības darbībā. Valdības sastāvs diezgan būtiski ir mainījies, pie varas nākuši politiķi no Apvienotā saraksta, no kuriem daudzi ir vadījuši pašvaldības. Vai viņi noturēs savu loģisko kursu vai arī komforta dēļ pakļausies Kariņam? Tas arī pagaidām nav zināms. Tagad ir runa pa šī gada budžetu. Ministriju prasības palielināt izdevumus ir par 2,3 miljardiem eiro. Bet, pēc jaunākās informācijas, vēl nesadalītie papildu ienākumi no ekonomikas attīstības plānoti 700 miljonu apmērā. Kāpēc es tagad par to runāju? Ja atceraties, iepriekšējā Kariņa valdība, kad tai bija vajadzīga nauda, 2020. gadā atņēma 5% punktus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kas pienācās pašvaldībām. Proti, bija 80%, bet palika 75%. Šie 5% veidoja 130 miljonus, bet ar tagadējo inflāciju – visus 200 miljonus. Nav garantiju, ka valdība neatņems vēl 5%. Ventspilij tie ir 2  miljoni eiro, kas ir paredzēti konkrētām uzņemtām saistībām – nodrošināt skolu un bērnudārzu darbu, uzturēt kārtībā pilsētas ielas utt. Politiķiem no Apvienotā saraksta, kas ietilpst valdošajā koalīcijā, it kā būtu jābūt ieinteresētiem, lai finansējums pašvaldībām nesamazinātos. Taču atkārtošu vēlreiz - viss būs atkarīgs no tā, kādā virzienā viņi ies. Tāpēc negribu zīlēt un izdarīt kādus pārliecinošus vērtējumus, kamēr nav skaidrības šajos jautājumos.

Kā jūs kopumā vērtējat Kariņa otro valdību?

– Pēc ministru sastāva šī valdība ir spēcīgāka nekā iepriekšējā. Taču, tā kā Ministru prezidents palicis iepriekšējais – vājš un tāds, kurš rūpējas tikai par to, lai saglabātu savu amatu, ir grūti prognozēt, kāds būs šīs valdības darbs. Tur ir cilvēki, kuri pieraduši strādāt un pieņemt lēmumus patstāvīgi. Bet kā viņi parādīs sevi jaunajos amatos? Ja šiem pašiem ministriem būtu cits Ministru prezidents, es būtu optimistiskāks. Bet pagaidām optimisma nav.

Jūs jau minējāt, ka daudziem pašreizējiem deputātiem un ministriem ir liela pieredze pašvaldību vadīšanā. Vai tas palīdzēs Ventspilij sasniegt savus mērķus valdībā?

– Ventspilij nekad, nevienā valdībā nav bijis īpašu priekšrocību. Mūsu spēks ir tajā, ka, pirmkārt, visiem projektiem, ko mēs gatavojām valsts un Eiropas līdzfinansējuma saņemšanai, bija jābūt spēcīgiem, bet tam nepieciešama stipra, profesionāla komanda. Otrkārt, mēs vienmēr esam aktīvi aizstāvējuši savus projektus tieši tad, kad tika izstrādāti finansēšanas nosacījumi. Ja šis process ir caurspīdīgs, publisks un loģisks, tad Ventspils nezaudēs savu daudzu gadu garumā izstrādāto potenciālu. Bet, ja projektu vērtēšanā tiks piemēroti politiski lēmumi, tad rokas mums būs par īsām. Ventspilij, tāpat kā Latvijai kopumā, ir vairāki svarīgi jautājumi, kas Latvijas valdībai, parlamentam un prezidentam nav prioritāri, bet es šos uzdevumus uzskatu par vissvarīgākajiem. Tie ir daudzveidīgi pēc satura un aptver vairākas nozares. Tas jau atkal ir karš. Tas atstāj negatīvas sekas uz Latvijas attīstību, tajā skaitā uz pilsētu un pagastu teritoriju attīstību, īpaši ārpus Lielrīgas robežām. Valdība pat nav izanalizējusi sekas un iespējas mīkstināt vai novērst tās. Problēmu gūzma saistībā ar kara sekām, to novērtēšana vispār nav dienaskārtībā! Atsevišķi tiek runāts par drošību, taču tā ir tikai viena lielās dienaskārtības daļa. Ar karu saistītā situācija ir jāizskata no cilvēka skatpunkta: kā mazināt iemeslus, kas pazemina konkrētā ventspilnieka, Latvijas iedzīvotāja dzīves līmeni. Otrs svarīgs jautājums ir ostu reforma. No 1. janvāra bija jāslēdz Ventspils brīvostas pārvalde un Rīgas brīvostas pārvalde. Tā ir ierakstīts likumā. Taču līdz šim nekas nav un, visdrīzāk, arī netiks slēgts. Ventspilī turpina strādāt divas struktūras – vecā, kas juridiski no 1. janvāra ir likvidēta, un AS  Ventas osta, kas tikai tērē naudu un vairāk neko nedara. Reformas rezultātā kravu apgrozījums ostā 2020. un 2021. gadā samazinājās divas reizes. Pagājušajā gadā bija kaut kāds pieaugums, taču tas ir tikai kara dēļ un tāpēc, ka šeit varēja parādīties kravas no Kazahstānas, kuru agrāk nekad nav bijis. Tā ir īslaicīga parādība. Ja Krievija pateiks nevest kravas uz NATO valstīm, bet gan uz Krievijas ostām, tad šo kravu šeit vairs nebūs. Es ļoti ceru, ka uzvarēs veselais saprāts un ostu pārvaldība atgriezīsies pie tās formas, kāda bija līdz ASV sankcijām attiecībā pret Latviju, kas tika ieviestas pēc Latvijas valdības lūguma 2019. gada beigās.

Vai esat optimists attiecībā uz ostu reformas iespējamo atcelšanu?

– Esmu nedaudz optimists, jo iecerētajā reformā nav nekā racionāla – ne struktūras Ventas osta izveidošanā, ne izslēdzot no ostas pārvaldīšanas pilsētas pašvaldību, pusi no kuras teritorijas aizņem brīvosta. Tas ir pilnīgs absurds! Jebkurš saprātīgi domājošs cilvēks to saprot. Tāpēc arī vēlētājs parādīja sarkano kartīti Konservatīvajai partijai, kura virzīja šo reformu. Bet tas viss notika ar Kariņa Jaunās Vienotības un Nacionālās apvienības atbalstu. Bet viņiem pašreizējā valdošajā koalīcijā ir vairākums. Vai viņi spēs atzīt to, ka ostu reforma bija kļūda? Gudrais atzīst savas kļūdas, bet muļķis uz tām pastāvēs. Tā saucamais jaunais Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modelis pēc būtības ir atgriešanās pie PSRS, kad ostu pārvaldīja valsts uzņēmums - Ventspils (attiecīgi Rīgas) tirdzniecības osta.

Vai, iepazīstoties ar valdības deklarāciju, jūs noticējāt solītajai ekonomikas transformācijai un cilvēku labklājības pieaugumam?

– No deklarācijas nevar saprast, kā valdība sasniegs deklarētos mērķus. Lai kaut ko izdarītu, pirmkārt, ir vajadzīga stipra organizatoriskā puse. Bet es neredzu kādas nebūt pārmaiņas valdības organizatoriskajā darbā. Jaunas ministrijas izveidošana nemaina darba saturu. Otrkārt, ir nepieciešami ārējie resursi. Un tā nav tikai Eiropas Savienības nauda, ko piešķir noteiktām programmām. Vajadzīgi vēl arī privātie resursi. Bet kas pie mums tiek darīts, lai piesaistītu privātos resursus? Un no kurienes tie var nākt? Nekādu aktivitāti šajā jomā es neredzu, gluži otrādi – tiek likti šķēršļi, lai pat tie, kuri domā šeit investēt, skaidri saprastu, ka viņus te neviens negaida. Lai ieguldītu Latvijas ekonomikā, investoram ir jāpierāda, ka viņš nav nelietis vai noziedznieks. Citās valstīs to neprasa. No šī viedokļa Latvijai ir ļoti neizdevīgi būt piefrontes zonai un ieņemt tik uzbrūkošu pozīciju, kādu tā ieņem. Jēgas no tā nav nekādas – mēs neko neizmainīsim kaimiņvalstu politikā. Tai pat laikā mēs sūtām investoriem signālus, ka šeit ir nedroši, piefrontes, iespējama frontes zona.

Vēl aizvien nav pieņemts 2023. gada valsts budžets. Kā tas ietekmē pilsētas plānus un pilsētnieku ikdienas vajadzības?

– Ikdienas vajadzības tas nekā neiespaido. Ventspils ir pieņēmusi savu budžetu šim gadam. Mūs tas skar tikai tādā mērā, vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas ienāk pašvaldību budžetos, tiks saglabāta 75% apmērā. Savus izdevumus mēs plānojam ar aprēķinu, ka tiks saglabāta. Protams, Eiropas Savienības nauda varētu ieplūst ātrāk ekonomikā, bet tā nenotiek pirmo reizi, un tas nav traģiski.

Kādi uzdevumi būs jārisina Ventspilij tuvākajā laikā?

– Galvenais mūsu pilsētas uzdevums ir modernizācija. Domāju, ka nekādu lielo projektu – kā koncertzāle Latvija vai zinātnes centrs VIZIUM – nebūs. Taču modernizēt to, kas jau ir – tas mums ir svarīgi. Reiz mēs bijām pirmie, kas izveidoja, piemēram, Olimpisko centru un daudz ko citu, taču 20 gadu laikā arī citi ir radījuši tādus objektus, bet jaunākus. Modernizācija maksā naudu, pāris dienu laikā to nevar sasniegt, taču galvenais, lai šis jautājums pastāvīgi būtu dienaskārtībā. Izšķiroši svarīgi, lai tuvāko gadu laikā Ventspilī darbu sāk 5–7 jaunas ražotnes un būtiski pieaug nodarbinātība IKT nozarēs.

Kas pilsētas pašvaldībai pagājušajā gadā nav izdevies?

– Ne tikai Ventspilij nav izdevies nodot ekspluatācijā virkni jauno objektu – krīzes un sadārdzinājuma būvniecībā dēļ. Daudzas būvniecības kompānijas vai nu nav pildījušas savas saistības, vai izpildījušas tās ar lielām problēmām. Mums ir, piemēram, objekts, ar kuru izpildītājs – Ostas celtnieks – nav ticis galā, – tā ir Piejūras brīvdabas muzeja ēka. Taču tas ir labojams. Pilsētai 730 gadus nav bijis tādu objektu, un, ja tie tiks nodoti uz pilsētas 733. jubileju, nekas briesmīgs nenotiks. Lata piemineklis bija jānodod ekspluatācijā jūlijā, bet nodeva šī gada janvārī. Kas par to? Pilsētas un pilsētnieku ikdienas dzīvi tas nekā neietekmē.

Kāds ir jūsu viedoklis par ievērojamo algu palielināšanu politiķiem un valsts augstākajām amatpersonām?

– Grozījumus par algu palielināšanu augstākajām valsts amatpersonām pieņēma iepriekšējā Kariņa valdība. Tajā sasaukumā Jaunajai Vienotībai Saeimā bija astoņas deputātu vietas, tagad – 26. Tātad vēlētājs ir atbalstījis Jaunās Vienotības politiku, nobalsojot par to Saeimas vēlēšanās, kaut arī ne ar absolūto vairākumu. Nacionāļi arī ar labiem rezultātiem tika ievēlēti Saeimā, tātad tauta arī viņus atbalstīja. Mēs jau esam runājuši par to, ka tautai izdevumi strauji kāps, bet algas tik ātri nepieaugs. Pagājušajā gadā reālā alga, ņemot vērā inflāciju un pirktspēju, samazinājusies par 8%. Tas nozīmē, ka vidējais valsts iedzīvotājs tika atsviests par diviem gadiem atpakaļ.

Ar kādiem izaicinājumiem nāksies saskarties šogad?

– Ar to, par ko es jau runāju, – karu un tā sekām. Vēlētos minēt vēl vienu nopietnu izaicinājumu – attieksmi pret nacionālajām minoritātēm no prezidenta, valdības un parlamenta vairākuma puses. Tā ir augstprātība un cilvēku šķirošana pēc nacionalitātēm, pēc sarunu valodas; ja tu neesi latvietis, tad jau tiec turēts aizdomās. Šobrīd cilvēki tiek iebiedēti paust savu viedokli. Drīkst tikai pareizo, lai gan mums valdībā nav pareizā viedokļa ministra. Draud ar atlaišanu no darba vai pilsonības atņemšanu. Cilvēkam ir grūti saprast, kāda pozīcija viņam jāieņem, ko viņš drīkst teikt un ko – ne. Mēs tādā laikā jau esam dzīvojuši, un es to labi atceros. Kad tev uzmanīgi bija jāseko līdzi, lai nepateiktu kaut ko lieku vai, nedod Dievs, aizliegtu. Lielākais, ko tu varēji atļauties, bija izstāstīt anekdoti, un arī tad bija labi jāpadomā, kam to var stāstīt. Mani ļoti uztrauc, ka Latvija virzās uz totalitārismu un valstisku kontroli pār katra cilvēka tiesībām domāt, saņemt informāciju un paust savu viedokli. Tas ir absolūtā pretrunā Satversmei un norāda uz varas vājumu. Ja jūsu argumenti ir pārliecinoši un saprotami izklāstīti, tad jūs varēsiet pārliecināt par savu patiesību nevis ar administratīvām metodēm, bet gan ar saprātu, argumentiem. Bet kad saprāta nepietiek, tad tas tiek darīts no spēka un iebiedēšanas pozīcijām.

Ko no šī gada sagaida jūsu ģimene?

– Ģimenē man galvenais lai ne vienmēr man būtu taisnība, bet gan – lai mēs esam laimīgi. Mācāmies viens otram piekāpties. Otrs – lai pietiktu pacietības rūpēties par sevi un savu veselību, paturot prātā to, ka neviens ārsts nevar mums iedot veselību. Tas ir jādara mums pašiem. Lai gan manā vecumā ir svarīgi, lai blakus būtu zinoši ārsti, jo šajā ziņā Latvijā vēl ir milzīgas problēmas.