Lai arī Polijā, iespējams, otrdien nokrita divas Krievijas raķetes, drošības situācija Latvijā nav mainījusies teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks. NATO amatpersonas paziņojusi, ka alianse rūpīgi izskata šīs neapstiprinātās ziņas un uztur ciešus kontaktus ar Poliju.
Pabriks: Arī pēc notikumiem Polijā drošības situācija Latvijā nav mainījusies
10Pabriks norādīja, ka drošības situācija Latvijā nav mainījusies. "Latvijas iedzīvotāji var justies gana droši arī pēc šī notikuma. Vienīgais, ko Ministru kabineta sēdē šodien var darīt mūsu ministri, ir iepazīties ar situāciju un uzklausīt ziņojumus no ārlietu un aizsardzības nozares," akcentēja ministrs.
Tāpat, lai izdarītu secinājums, jāveic nopietna izpēte. "Ir jāveic uzmanīgs pētniecības darbs, lai patiešām apstiprinātu, kas tās par raķetēm, no kurienes lidojušas. Pirmā reakcija bija, ka tās ir Krievijas raķetes," teika Pabriks.
"Lai būtu pareiza politiska un drošības reakcija uz šo notikumu, mums jāgaida pārapstiprinājums. Izskatās, ka, ja šie apstiprinājumi būs, tad droši vien tiks prasīts arī šis 4. pants, kas nozīmē konsultācijas par drošības situāciju un Polijas aizsardzību reģionā," skaidroja Pabriks.
Viņš skaidroja, ka pašlaik notikušajam ir vairākas versijas. "Tā var būt raķete, kas ir izšauta no Krievijas teritorijas vai Krievijas lidmašīnām. Tā var būt raķete, kas izšauta no Baltkrievijas. Tā var būt Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, kas centusies notriekt Krievijas raķeti," teica Pabriks.
"Mums ir vienmēr jāatceras, ka, ja nebūtu šī noziedzīgā Krievijas iebrukuma Ukrainā, tad mēs ne vakar vēlu vakarā, ne šodien no rīta par šīm raķetēm nerunātu. Tas arī ir skaidrs," viņš turpināja.
Polijā otrdien ap plkst.15.40 (16.40 pēc Latvijas laika) nokrita Krievijā ražota raķete, nogalinot divus cilvēkus Pševodovas ciemā, trešdienas rītā paziņoja Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Lukašs Jasina.
"Krievijā ražota raķete nokrita, nogalinot divus Polijas Republikas pilsoņus," sacīja Jasina. Viņš piebilda, ka Krievijas vēstnieks Polijā ir izasaukts uz Ārlietu ministriju sniegt "tūlītējus detalizētus paskaidrojumus".
Šis ir pirmais oficiālais apstiprinājums ziņai, ka Polijā otrdien nokrita viena vai vairākas krievu raķetes, nogalinot divus cilvēkus.
NATO līguma 4. pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu sarunas atbilstoši NATO 4. pantam prasīja arī Latvija.
Savukārt organizācijas dibināšanas līguma 5. pants nosaka, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām NATO valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā organizācijas dalībvalstis uzskata par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic "pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību". Šo līguma pantu uzskata par centrālo, kas garantē NATO dalībvalstu drošību un savstarpējo aizsardzību.
Komentāri (10)
Tā var būt pilnīgi nomaldījusies Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete.
Šķembas vēl mātājas laukā. Bet tādā gadījumā kāpēc lai beidzot 5. pantu neiedarbinātu pret Ukrainu? Tad arī viss drīzumā atrisināsies, vai gan ne tā? Trīs dienas un Kijiva mūsu!
Latvija būs cietēja tik un tā, mēs esam pierobeža un ziemai tuvojoties gaidam vismaz nākamo bēgļu vilni, nelegāļus kas vairās no mobilizācijas utt, mēs grūžam līdzekļus Ukrainas aizsardzībā un pārējā labdarībā.
Manis dēļ var norakstit zaudējumos arī Stēlu un pārējo kutūrkapitālu par ko gaužas prokremliskais iedz. kontingents, vismaz noārdīšana arī diez vai bijusi tīrā nacionālpatriotu entuziasma joma.
Tagad vai nu mēģinās nivelēt divu cilvēku dzīvību zaudējumu vai arī - gaidam divu kodollielvaru nepastarpinātu militāru sadursmi.
Ja var pāri Ukrainai aizšaut uz Poliju torpēdi, kur problema brīvi uzvandīt turpat pa kādu ezeru zemes idillisku nostūri, piemēram?
Šitā pasaulīte drumslās saplīsīs vēl līdz gads nebūs noslēdzies,
skaitiet Tam Kungam pateicības pātarus ka amonjaku ņēmām un izvedām!
Amonjaks vēl nav izvests un to raķeti Polijā iešāva ukraiņi, nu tā, lai samita laikā būtu ko apspriest.
Nu vispār man pamatīgi netīk tajā raktāties. Viss samainijās - nevar jau brīvi uzvandīt pa kaukādu tuftu un nosist random laukstrādniekus. lūgtum, kāds ir lasījis krietnā kareivja Šveika dēkas: atentāts pret kroņprinci Ferdinandu - tas ir iemesls pasaules karam!
Amonjaks arī ir priekš pāķiem kas nemāk tīro zaļo kultūru audzēt.
Bet kādam tas ir, lūk, bizness. Un tamdēļ var nocirst arī kādu ausi ja savajadzēsies, nekā personīga.
Poļi tur sākumā itkā nevarējuši izdomāt vai konsultēties sakarā ar trāpījumu kaut kādā tur graudu kaltē pāķos ar nieka pāris bojāgājušiem.
Fakts ka tā bijusi tomēr Krievijas raķete būs apstiprinājies,
tikmēr Lavrovs G20 miermīlīgā gaisotnē konsultējās ar Kaltenbrunneru...
Te kā, to pretgaisu pievilkt bijis samērā loģiski.
Ukraiņu nešpetnais motīvs būtu - izprovocēt NATO - kāpēc tos poļus neviens nesit bet mūs dauza kā lupatu maisus.
Paliek jautājums, neraugoties uz Ļvivas tiešo tuvumu: kā iespējams trāpīt netīšām lauku apkārtnē un arī nogalināt ja robežas garums krietni pārsniedz 500 km. Un kā pretgaisa aizsardzības šāviņš var attīstīt tik lielu eksplozīvo jaudu ka bedrē ietilps pajūgs vai ar visu zirgu?!
Atvainojiet, sliecos nepiekrist plašāk izskanējušajai versijai.
Šitāds motīvs ir arī izslēdzams - pārāk karsta diena.
Vispār gaidam aukstu ziemu siltās istabās.
Man patīk inscenējuma versija : beidziet kaustīt kaimiņus, mēs te kaut ko uzbarikādēsim lai izskatās briesmīgāk. Tādā gadījumā - no kurienes ziņas par asinīm?