Novembrī Rakstnieku mājā viesosies kā ārzemju, tā arī pašmāju literāti. Notikumi Eiropā un pasaulē nav apstādinājuši ikdienas ritmu, gluži pretēji – darbs ir intensīvs un gaisotne – radoša.
Ērta vide radošai iedvesmai
0Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja ir gana cieši saistīta ar notikumiem Eiropā un pasaulē, tāpēc mājas vadītāja Andra Konste priecājas, ka rezidences darbību savulaik nebija apturējusi nedz kovida pandēmija, nedz arī šogad karš Ukrainā: «Pie mums viss notiek!»
Pēc Rakstnieku mājas starptautisko projektu koordinatores Ievas Balodes sacītā, pēdējā laika notikumi ikdienu padarījuši tieši intensīvāku un šobrīd jūtama izteikti liela interese – piesakās autori, kuri nevarēja ierasties pandēmijas laikā, papildus tiek sniegts atbalsts literātiem no Ukrainas, un īpaša uzmanība tiek veltīta arī latviešu rakstniekiem, kuriem krīzes laiks sadzīvē ieviesis ne mazums izmaiņu. «Ļoti jūtam, ka šādi projekti ir vajadzīgi atbalstam kultūrai un literatūrai,» turpina Balode. Caurmērā visas vietas, ko Rakstnieku māja var nodrošināt, ir aizņemtas līdz 2024. gadam ieskaitot. Turklāt, kas ir interesanti, kopš Krievijas izvērstā kara Ukrainā, nav saņemts neviens pieteikums no Krievijas.
Konste pieļauj, ka pēdējo notikumu atspulgs, visticamāk, būs vērojams arī šajā laikā tapušajos darbos, jo ikviena krīze satricina, «izsit no mierīgas domu gaitas» un liek no jauna meklēt veidus, kā atgūt līdzsvaru. «Iespējams, šobrīd mēs to vēl īsti neapzināmies, bet domāju, ka viss notiekošais būs izmainījis cilvēku domāšanu un rosinājis pārdomām par to, kādā pasaulē mēs dzīvojam. To šeit ļoti var just. Nav neviena, kuru karš kaut kādā ziņā nebūtu skāris,» turpina mājas vadītāja.
Novembrī Rakstnieku mājā viesojas igauņu/somu dzejnieks Reijo Ross, kurš strādā pie savas topošās grāmatas Sveiki, vai drīkstu pievienoties rakstnieku savienībai?. Šomēnes tiek uzņemtas arī divas autores no Somijas: Rīka Uhliga, kas no vācu valodas tulko dzeju un prozu, un Suvi Karjalainena – māksliniece un grāmatu ilustratore, kas šobrīd veido pašas sarakstītu un ilustrētu grafisko romānu. Drīzumā ieradīsies rakstniece no Ukrainas Inna Voloseviča, kas šobrīd raksta jaunu romānu. Pirmo reizi viesosies tulkotājs no Baltkrievijas Sergejs Matirka, kas tulko no vācu valodas un uzsācis darbu pie Gintera Grasa Skārda bungu tulkojuma baltkrievu valodā. Tulkotāju saimi papildina Neva Mičeva no Bulgārijas, kas tulko no itāļu un spāņu valodas; Brenda Lelija, kas šobrīd apgūst latviešu valodu un tulko Noras Ikstenas grāmatu Mātes piens nīderlandiešu valodā, un tulkotājs no Islandes Helgi Mar Bardasons, kas tulko no angļu valodas.
Savukārt Latviju šomēnes pārstāv Evija Laganovska, kas Rakstnieku mājā viesojas jau trešo reizi un patlaban strādā pie stāstu krājuma; Gundega Grīnuma, kas pēta Raiņa dzīvi, darbus un līdzgaitniekus, kā arī Baiba Baikovska, kas ieradusies kopā ar suni asistentu Elfu. Tas ir ne tikai palīgs ikdienā, bet arī ieņem nozīmīgu lomu viņas darbos.
Ventspils Rakstnieku māja ir viena no nedaudzām, kas piemērota cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām. Baiba Baikovska savu ikdienu pavada ratiņkrēslā un atzīst, ka Rakstnieku mājā jūtas ērti. Baikovska rezidencē viesojas otro reizi. Pirmo reizi viņa ieradās, lai pārliecinātos, vai vieta ir pielāgota cilvēkiem ratiņkrēslā, un, guvusi pozitīvu pieredzi, nolēma atgriezties. «Ir ērti, un ir ļoti laba radošā gaisotne, gribas rakstīt,» novērtē literāte.
Šobrīd viņa strādā pie trim darbiem, jo ideju ir ļoti daudz, un Baiba tās dēvē par Dieva dāvanām. Patlaban viņa raksta romānu Dzīve ir iespējama, kas daļēji ir balstīts autores pieredzē, nepārkāpjot pašas uzstādītās robežas. Tas, kas ir tapis fantāzijas rezultātā, un tas, kas paņemts no dzīves, lasītājam paliks noslēpumā. «Es jau sen biju sapratusi, ka man ir jādalās ar savu pieredzi, bet līdz šim nezināju – kā,» stāsta literāte. Uzsākusi apmācības pie prozaiķes Ingas Žoludes, viņa saprata, ka rakstniecība ir īstais veids, kā to darīt. Paralēli romānam top arī pasaka un stāsts par neredzamajiem cilvēkiem – par tiem, kas netaisni tiek uzskatīti par bērniem un aprūpējamiem, kuros sabiedrība reizēm neredz cilvēcību un spēku un kuriem ir daudz, ko dot. «Lai mēs varam visi kopā mācīties ieraudzīt cilvēcību arī aiz tā citādākā veidola,» ideju raksturo Baikovska. Nozīmīga loma viņas darbos ir labradoru šķirnes suņu meitenei Elfai, kas ir suns asistents. «Viņa ir ļoti iedvesmojoša. Elfa dara cilvēka cienīgas lietas – palīdz noģērbties, piecelties, atvērt durvis, paceļ nokritušās lietas,» stāsta Elfas saimniece, piebilstot, ka abām ir ļoti cieša emocionālā saikne.
Komentāri (0)