Ventspils un Vinnica satuvinās

Viens no zīmīgākajiem abu pilsētu sadraudzības dienu pasākumiem bija bērnu un jauniešu aktivitāšu centra Lielajā Dzirnavu ielā 14 atklāšana, kurā piedalījās pilsētas domes, dažādu iestāžu, ukraiņu biedrības Kobzar pārstāvji, kā arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko. Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Aigo Gūtmanis, uzrunājot klātesošos, uzsvēra šī brīža nozīmīgumu. Ukraiņu biedrība Kobzar šīs telpas sāka apdzīvot jau vasarā, kad pienāca laiks padomāt par Ventspilī dzīvojošo ukraiņu bērnu brīvā laika pavadīšanu. «Šeit tika organizēta vasaras nometne. Sākoties jaunajam mācību gadam, bērni atgriezās skolās un bērnudārzos, tādēļ telpas vairs netika aktīvi izmantotas. Tomēr, pateicoties ukraiņu biedrības Kobzar vadītājai Marijai Antonovai, kura palīdzēja sagatavot Eiropas fonda atbalstīto projektu, tagad līdz decembra beigām šeit varēs uzturēties ukraiņu bērni un jaunieši, kad skolā būs beigušās stundas,» savā uzrunā sacīja domes priekšsēdētāja vietnieks Gūtmanis, visiem klātesošajiem novēlot veiksmīgu radošo laiku un pēc iespējas ātrāk piedzīvot Ukrainai uzvaru!

Emocionāla uzruna, kas aizkustināja daudzus pasākuma dalībniekus, izskanēja arī no Ukrainas vēstnieka Latvijā Oleksandra Miščenko, kurš pauda savu nostāju par Ukrainā izvērsto Krievijas agresiju: «Mēs bieži vien nenovērtējam pašsaprotamas lietas ikdienas dzīvē – ir tik viegli, kad no rīta varam uzlādēt telefonu, atvērt ūdens krānu un nomazgāties, uzvārīt kafiju. Diemžēl Ukrainā šāda dzīve šobrīd nav pieejama. Mana meita dzīvo Kijivā. Katru rītu viņai zvanu un lūdzu tikai divas lietas – uzlādē savu tālruni un, ja dzirdi atskanam sirēnu, bēdz un slēpies. Nevienam nav šaubu, ka Ukrainā šobrīd darbojas noziedznieki, apzināti iznīcinot šo zemi. Šī brīvības cīņa ir ļoti smaga, maksājam par to ļoti dārgi – iet bojā miermīlīgie iedzīvotāji, jauni cilvēki zaudē rokas un kājas, ir ļoti smagi uz to visu noskatīties, bet, pateicoties tik lielam atbalstam, kādu sniedz Latvija, tostarp arī Ventspils, es ticu, ka mēs uzvarēsim.» Tāpat Ukrainas vēstnieks pauda atzinības vārdus, sakot sirsnīgu paldies ventspilniekiem par to, ka atvēruši savas sirdis un uzņēmuši tik daudz ukraiņu – pieaugušos, bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus, proti, visus tos, kam šis patvērums šobrīd ir ļoti nozīmīgs.

Sarunas par Vinnicas kolektīva Barvinok iespējamo viesošanos Ventspilī tika iesāktas jau brīdī, kad starp abām pilsētām parakstīja sadraudzības vienošanos. Ukrainas pilsētas pārstāvji informēja, ka kolektīvs devies pateicības tūrē, kuras laikā apmeklē valstis, kas sniegušas un sniedz palīdzību ukraiņiem. Ventspils pašvaldība ar prieku bija gatava uzņemt Barvinok arī pie mums, un drīz vien arī no kolektīva tika saņemts apstiprinājums, ka šāda vizīte ir iespējama. Vasarā Barvinok devās koncertturnejā pa Eiropu, lai vāktu līdzekļus gan Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, gan cilvēkiem, kas cietuši Krievijas uzbrukumu rezultātā. Savukārt rudenī, pateicībā par palīdzību šajā grūtajā laikā, kolektīvs ar Vinnicas pilsētas pašvaldības atbalstu noorganizēja vēl vienu tūri, kas iegriezās arī Ventspilī. Pie mums Barvinok uzstājās Jūras vārtos, kur koncertu apmeklēja arī Ukrainas vēstnieks, Pārventas bibliotēkā un kopā ar Mūzikas vidusskolas audzēkņiem arī koncertzālē Latvija, turklāt vēl UNESCO dienu laikā pieskandināja arī zinātnes centru VIZIUM.

Neskatoties uz spraigo programmu, viesi paguva arī nedaudz iepazīties ar mūsu pilsētu. Jau pirmajā dienā Ventspilī viņi devās nelielā pastaigā pa pilsētu, vairāk apskatot centru, bet vēlāk sekoja arī viesošanās Piejūras brīvdabas muzejā un došanās uz pludmali. Muzejā viesu sagaidīja pats tā vadītājs Artūrs Tukišs, kurš apmēram 50 cilvēku lielajai grupa vispirms pastāstīja gan par pašu muzeju, gan zvejnieku laivām, kas ir tajā, gan par piekrastes zvejniecības īpatnībām. Viesus ieinteresēja arī lielais enkurs pie muzeja pagaidu ieejas, un viņi bija pat pārsteigti, uzzinot, ka pavisam netālu atrodas vesela Enkuru taka (arī tā bija apskates objektu skaitā). Mazie mākslinieki labprāt izmantoja iespēju tuvumā apskatīt dažādās laivas un arī uzkāpt uz kuģa Vienība klāja, kamēr pieaugušajiem vairāk interesēja, kādi motori tika lietoti, cik liels bija ātrums un, galu gala, kur pilsētā pie jūras, kurā ir pat zvejniecības tradīcijām veltīts muzejs, dabūt svaigas zivis? Ar lielu interesi tika gaidīts brauciens ar Mazbānīti, kas tika kurināts īpaši viesiem no Vinnicas, jo sezonu jau ir beidzis, un līdz viņu kāpšanai vagonos bija gatavs doties lielākajā aplī. Kā noskaidrojās, līdzīgā vilcieniņā Barvinok bija vizinājušies Polijā, kur gan vagoni bijuši citādāki, un arī vilciena pagriešanu braukšanai pretējā virzienā viņi vēroja pirmo reizi.