Sadārdzinoties energoresursiem, mājsaimniecībām aizvien aktuālāka kļūst siltumenerģijas un elektroenerģijas taupīšana, ar ko tieši saistīta arī maksājumu samazināšanās. Vislabākais kompleksais risinājums ir ēku siltināšana un energoefektivitātes uzlabošana.
Bez tam daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji siltumu un elektroenerģiju var ietaupīt, veicot lētākus, bet efektīvus pasākumus un mainot dažus paradumus.
Elektrība dārgāka par siltumenerģiju
Iestājoties aukstam laikam un sākoties apkures sezonai, daudzām mājsaimniecībām priekšplānā izvirzās nepieciešamība taupīt siltumenerģiju. Lai gan Ventspilī atšķirībā no citām pašvaldībām šī apkures sezona sākusies ar nemainīgu centralizētās siltumapgādes tarifu – 54,90 eiro/MWh –, nākotnē iespējama tā palielināšana.
Lēmumu par apkures sezonas sākumu un apkures pieslēgšanu pieņem mājas iedzīvotāji. Līdz šim diezgan izplatīts daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju paradums bija pēc iespējas vēlāka centrālās apkures pieslēgšana. Iedzīvotāji bija gatavi dzīvokļos izmantot elektriskos sildītājus, lai tikai pēc iespējas vēlāk pieslēgtu centrālapkuri. Ņemot vērā pašreizējās elektroenerģijas izmaksas, kas pieaugušas vairākas reizes, šāda pieeja ekonomiju nenodrošina – gluži pretēji. Ventspilniekiem pašlaik elektrība izmaksā vairākas reizes dārgāk nekā siltumenerģija. Tāpēc iedzīvotājiem ieteicams pieņemt kolektīvu lēmumu par apkures sezonas sākumu un beigām viņu mājā optimālā laikā, kā arī par regulējamo temperatūru dzīvokļos.
Regulējamo temperatūru izvēlas iedzīvotāji
No šī gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim Ministru kabineta noteikumi nr. 907 nosaka dzīvojamās telpās regulējamo gaisa temperatūru – 19 grādus. Tāda temperatūra dzīvojamās telpās jānodrošina māju apsaimniekotājiem. Tomēr praksē nodrošināt vienādu temperatūru visos dzīvokļos ir diezgan grūti, jo daudzdzīvokļu mājās gaisa temperatūra stūra dzīvokļos atšķiras no temperatūras pārējā ēkas daļā, bet iespējas regulēt temperatūru radiatoros katrā telpā nebūt nav visās mājās. Lai nodrošinātu 19 grādus stūra dzīvokļos, siltākajās telpās pārējā ēkas daļā gaisa temperatūra būs par 2–3 grādiem augstāka. Tie iedzīvotāji, kuriem ir pārāk karsti, priekšroku dod vienkārši logu atvēršanai, sasildot gaisu ārā. Rezultātā palielinās visas mājas siltumenerģijas patēriņš. Tāpēc, kamēr nav iespējas regulēt temperatūru katrā dzīvoklī individuāli, iedzīvotāji var vienoties un izlemt, kādu minimālo temperatūru uzturēt mājas vēsākajos dzīvokļos, lai šo dzīvokļu lietotāji arī justos labi. Savukārt pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi pienākums ir vadīties pēc normatīviem, nodrošinot minimālo gaisa temperatūru dzīvojamās telpās ne zemāku par 18 grādiem.
Lai dzīvoklī būtu iespējams regulēt gaisa temperatūru, jāpārbūvē dzīvojamās mājas iekšējā siltumapgādes sistēma. Tam vajadzīgas investīcijas un dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums. Nepieciešamo investīciju apmērs var būt 100 eiro un vairāk uz vienu radiatoru. Pārbūves rezultātā būs iespējams regulēt gaisa temperatūru katrā dzīvoklī un pat istabā, panākot komfortablu mikroklimatu. Kad iedzīvotāji nav mājās, viņi var ieregulēt radiatorus uz minimālo temperatūru. Ar īpašu ierīču – alokatoru – palīdzību iespējams arī maksājumus par siltumenerģiju sadalīt starp dzīvokļiem proporcionāli patērētajam siltuma daudzumam.
Vienkārši taupības paņēmieni
Ja daudzdzīvokļu mājā iekšējā siltumapgādes sistēma vēl nav pārbūvēta un nav iespējas regulēt gaisa temperatūru katrā dzīvoklī pēc iedzīvotāju vēlmes, var pielietot dažus vienkāršus paņēmienus, lai siltums neizplūstu no mājokļa.
Lai iemācītos taupīt siltumu, pirmām kārtām svarīgi zināt, kur ir lielākie siltuma zudumi. Siltuma zudumi, īpaši pagājušajā gadsimtā būvētajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, rodas caur ventilāciju, sienu konstrukcijām, pārsedzēm, pamatiem, kā arī caur logiem, durvīm un nepietiekami izolētām cauruļu virsmām. Siltuma zudumu samazināšanai var pielietot dažus elementārus siltuma taupīšanas paņēmienus. Piemēram, dzīvojamo telpu radiatoriem nevajadzētu būt aizsegtiem – ar aizkariem, drēbēm, mēbelēm utt. Starp mājas sienu un radiatora aizmugurējo virsmu var novietot folijas loksni. Tad siltums labāk atstarosies no radiatora uz telpu. Siltuma zudumus var samazināt, arī sakārtojot mājas konstrukcijas.
Sakārtot logus un durvis
Caur logiem un durvīm var izplūst laukā no 15 līdz 25% siltuma. Attiecīgi siltumu var ekonomēt, sakārtojot durvis un logus. Tas īpaši aktuāli ir mūsu pilsētā ar piejūras klimatu un biežajiem vējiem. Svarīgi ievērot, lai aukstajā sezonā dzīvokļa durvis uz kāpņutelpu vienmēr būtu cieši aizvērtas. Arī logu rāmji nedrīkst laist cauri auksto gaisu. Ja tā notiek, tas nozīmē, ka rāmji vairs nespēj aizturēt siltumu un tajos esošās spraugas ir jānoblīvē. Īpaši tas attiecas uz logiem ar koka rāmjiem. Mūsdienās dzīvojamās mājās un citās telpās tiek uzstādīti stikla pakešu logi ar plastmasas rāmjiem. Arī tiem ir nepieciešama pareiza kopšana. Ja aukstais gaiss ieplūst starp loga rāmi un sienu, būtu jāpārbauda, vai montāžas laikā ir iestrādāts siltinājums. 2000. gadu sākumā, kad stikla pakešu logus tikai sāka plaši izmantot, tiem ne vienmēr bija selektīvais stikla pārklājums, kas atstaro siltumu telpā. Šī selektīvā stikla īpašība ļauj nodrošināt komfortablu mikroklimatu telpās. Par to, ka stikla pakešu logam nav selektīvā pārklājuma, var liecināt kondensāta veidošanās uz iekšējā stikla. Tāpat jāpievērš uzmanība arī loga rāmja blīvējuma gumijai. Ja gumija kļuvusi cieta, tas nozīmē, ka tā ir zaudējusi savas sākotnējās īpašības un funkcijas un logs nenodrošina pietiekamu siltuma un skaņas izolāciju. Šādos gadījumos var nemainīt visu logu, bet pasūtīt stikla paketes ar selektīvo stikla pārklājumu un veikt gumijas blīvējuma nomaiņu.
Sadzīves ventilatori un kontrolējamā gaisa apmaiņa
Vēl viena iespēja taupīt siltumu – ventilācijas sistēmas sakārtošana. Siltuma zudumi caur ventilāciju var sasniegt 30–40%. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas celtas padomju laikā, tika projektētas ar dabisko gaisa pieplūdi caur logu un durvju spraugām. Lai novērstu siltuma zudumus caur ventilāciju, to nepieciešams pārbūvēt, nodrošinot kontrolējamu gaisa apmaiņu. Šāda sistēma nodrošina gaisa pieplūdi un nosūci pēc nepieciešamības. Dzīvojamās telpās to var panākt ar sadzīves ventilatoru palīdzību, kurus parasti iebūvē tualetē vai vannas istabā. Sadzīves ventilatoriem ir iebūvēti mitruma un ogļskābās gāzes CO2 sensori. Pārsniedzot ieregulēto parametru līmeni, ventilators ieslēdzas. Kad gaiss atkal kļūst tīrs un ar normālu mitruma līmeni, ventilators izslēdzas. Ventilāciju ar kontrolējamu gaisa apmaiņu nodrošina arī logu rāmjos iebūvētie speciālie automātiskie vai mehāniskie vārsti. Vēl lielāku siltuma ekonomiju nodrošina rekuperācijas sistēma, kas arī ir iebūvējama logu rāmjos. Šī sistēma ne tikai nodrošina kontrolējamu gaisa apmaiņu telpā, bet arī ļauj ekonomēt, atgriežot līdz 50% siltuma, kas izplūst no telpas kopā ar gaisu.
Par siltumu maksā divreiz mazāk
Kā jau minēts, lielāko siltuma un attiecīgi apkures izmaksu ietaupījumu nodrošina dzīvojamās mājas kompleksā renovācija un siltināšana. Šim pasākumam nepieciešamas nopietnas investīcijas, kas parasti uzreiz nav pa kabatai daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Nepieciešams visu dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums. Ja lēmums ir pozitīvs, pirmām kārtām nepieciešams pasūtīt ēkas energoauditu, lai konstatētu galvenos siltuma zuduma iemeslus un atrastu siltuma zuduma vietas. Nākošais solis pēc lēmuma pieņemšanas un energoaudita veikšanas ir tehniskā projekta izstrāde un būvniecības dokumentu sagatavošana, tad – būvdarbi.
Pieņemot lēmumu par savas mājas renovāciju, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem ir iespēja izmantot ES fondu finansējumu un pilsētas pašvaldības piedāvāto līdzfinansējumu. Pašlaik pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi (VNĪ) pārvaldīšanā ir jau 48 siltinātas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Pašreizējos energoresursu izmaksu pieauguma apstākļos daudzdzīvokļu māju renovācija un siltināšana atmaksātos daudz ātrāk nekā līdz šim.
VNĪ interneta mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pie tagadējā siltumapgādes tarifa Ventspilī VNĪ renovēto dzīvojamo māju iedzīvotāji jau ir ieekonomējuši kopumā 7500 megavatstundu siltumenerģijas un 461 tūkstoti eiro! Vienas mājas vidējais siltumenerģijas ietaupījums ir ap 50%. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji par siltumu vidēji gadā maksā divas reizes mazāk nekā nesiltināto māju iedzīvotāji!
LED spuldzes ietaupa elektroenerģiju
Vēl viens svarīgs energoresursu taupīšanas aspekts ir saistīts ar elektroenerģiju. Tas īpaši aktuāli ir tagad, kad elektroenerģijas cena ir palielinājusies vairākas reizes. Pilsētas pašvaldība veic virkni pasākumu elektroenerģijas ekonomijā. Arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji var taupīt elektroenerģiju. Pirmais, ar ko sākt, – pāriet uz ekonomisku apgaismojumu, izmantojot LED spuldzes. Ekonomisko spuldžu priekšrocība ir tāda, ka tās darbojas līdz 50 000 stundām vai 14 gadus (ar nosacījumu, ka ik dienu spuldze deg 5 stundas) un patērē par 80–90% mazāk elektroenerģijas nekā vecās kvēlspuldzes. Turklāt LED spuldzes ir kopumā apkārtējai videi draudzīgākas, un tām ir pieejama garantija.
Elektrības ietaupījumu tāpat var panākt, atslēdzot elektroierīces no gaidīšanas režīma. Gaidīšanas režīmā parasti ir visas elektroierīces, kuras var ieslēgt ar tālvadības pulti vai kurās pastāvīgi darbojas elektroniskais pulkstenis un deg sarkanā lampiņa, kā arī datori ar neizslēgtu monitoru. Visas elektroierīces gaidīšanas režīmā patērē elektroenerģiju. Lai taupītu elektrību, vismaz daļu elektroierīču var atslēgt no rozetes, piemēram, uz nakti vai aizbraucot atvaļinājumā.
Komentāri (0)