Izcelta no gruvešiem, grezno muižu

Kopš pagājušās nedēļas Popes muižas priekšējais dārzs ir kļuvis ne vien greznāks, bet par vienu apskates objektu bagātāks. Biedrība Popes muiža ir atgriezusi fon Bēru dzimtas vēsturisko vāzi. Tā burtiski pa daļām izrakta no zemes, izcelta no dīķa un atjaunota. Stāsts par vāzes atgriešanos pie Popes muižas kungu mājas met līkločus cauri senajām baronu fon Bēru dzimtas vietām Kurzemē un tieši tādēļ ir saistošs ne vien kultūras mantojuma, bet arī kopienu sadarbības aspektā.

Kā stāsta biedrības Popes muiža valdes loceklis un viens no projekta īstenotājiem Roberts Grinbergs, vāzi no jauna kopā salikt izdevies ciešā sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem un mecenātiem, kuru vidū ne vien popiņi, bet arī daudzi citi, tai skaitā ēdolnieks Normunds Zernis. Pateicoties Zernim, kurš ir Ēdoles vēstures sargātājs, atjaunotā fon Bēru dzimtas vāze ieguvusi tai iztrūkstošo vidus detaļu, kas savulaik izcelta no Ēdoles pils dīķa. Arī pārējo vāzes sastāvdaļu atrašanas stāsts ir samezglotiem un pat amizantiem notikumiem apvīts. Grinbergs neslēpj, ka «šī projekta īstenošanā būtiska nozīme bija ļoti plašajam sabiedrības atbalstam. Atbalstītāji ir patiesi visi, kas apzinās kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi un novērtē līdz šim Popes muižā paveikto. Šajā projektā par iesaisti sakām paldies ļoti daudziem, arī Ēdoles pagasta pārvaldei, kas neatteica savu palīdzību.»

Vēsturei pa pēdām

Grinbergs atceras, ka pirmo reizi par vāzi dzirdējis jau 2013. gadā, kad Popes pagastā notikusi iedzīvotāju sapulce un tā laika pagasta pārvaldnieks Vilnis Krauze atklājis, ka vienam no pagasta iedzīvotājiem ir zināms, kur atrodas Popes muižas senās vāzes, uz kurām ir fon Bēru dzimtas ģerboņi. Kopš tā laika arī sākusies pēdu dzīšana pazudušajām vāzēm. Un atklājies, ka laikā, kad Popes muižas Austrumu pusē tika ierīkota kanalizācijas sistēma, no zemes esot izceltas vāzes daļas – augšējā ar ģerboņiem, kā arī viens no vidus posmiem. Martinsonu ģimene, lai tās nosargātu, esot paglabājusi vāzes daļas drošā vietā, un vēlāk jaunākie ģimenes locekļi arī atklāja, kur tās atrodamas. Izrādījās, ka tās daudzus gadus slēpušās turpat netālu – Popes muižas brūža šķūnītī. Kad biedrības pārstāvji to uzzināja, nekavējušies doties glābšanas darbos. Vāzes daļas – izmirkušas, trauslas un sliktā stāvoklī – atrastas jau zem sabrukuša šķūnīša. Netaupot spēkus un savas muguras, biedrības stiprā dzimuma pārstāvji ar palīgiem tās nogādāja muižas stallī, kur gadu tās žāvētas. Taču, kamēr dolomīts – materiāls, no kā vāzes oriģinālā izgatavotas, – kļuva stiprākas, novietotas drošā vietā zem jumta, Roberts Grinbergs aktīvi meklēja vēstures liecības par to, kur savulaik muižas parkā vāze atradusies un kāda tā izskatījusies kopskatā.

Talkā nāk ēdolnieki

Izpēte Grinbergam kā vēstures maģistram arī vainagojusies panākumiem. «Nevienā no Popes vēsturiskajām fotogrāfijām tā nebija redzama. Taču veiksmīgi šķirstot grāmatas, izdevās atrast, ka līdzīgas vāzes ir bijušas Ēdoles pilī, kas arī piederīga Bēru dzimtai. Beigu galā saprotam, ka Ugālē un arī Zlēkās šādas vāzes ir bijušas un, pētot to visu vairāk, sākām braukt arī uz vietas un skatīt,» vāzes atklāšanas pasākumā atklāj Grinbergs. Atbraucot uz Ēdoli, aizsākusies sadarbība ar Normundu Zerni, kurš jau zinājis par vāzēm ar fon Bēru heraldiku saistībā ar Ēdoles pili. Kad savulaik ticis tīrīts Ēdoles pils dīķis, ūdenslīdēji no tā izcēluši dažādus atradumus, tostarp arī nevienam tolaik nesaprotamu detaļu, kas izrādījies vāzes viens no vidus posmiem. Ilgu laiku tas glabājies Ēdoles pilī, bet tad pazudis, līdz kādā ziemas dienā, jau zinot, ka Popes muižā mēģina vāzi no jauna salikt kopā, Zernis uzgājis to pie kādas mājas novietotu kā aizsargbarjeru, lai automašīnas neizbraukā zālienu. Popes muižas biedrības ļaudīm atkal reakcija bijusi zibenīga. Veikts saskaņojums ar Ēdoles pagasta pārvaldi par deponējumu un kopīgiem spēkiem, vienojoties sadarbībā divu Bēru muižu seno teritoriju iedzīvotājiem, lielākā daļa no vāzes detaļām tika savāktas. Vāzes apakšējā daļa tika atrasta turpat Popes muižas parkā, taču vienu dienu mistiskā kārtā tā no parka pazuda. Kad biedrības ļaudis to atklāja, atkal talkā nāca vietējie un atklājās, ka kopā ar pērnajām lapām, domādami, ka tas kādas kanalizācijas akas vāks, aizveduši pagasta darbinieki. Taču viss labs, kas labi beidzas. Tā tika atgādāta atpakaļ muižā, un biedrība izloloja ideju, ka skaisti būtu to atjaunot un novietot muižas dārzā.

Dārga, bet vērtīga

Atrodot Latvijā meistarus, kam šādi darbi ir pa spēkam – novadnieku un tēlnieku Edvīnu Krūmiņu, dekoratīvo būvdetaļu meistaru Andi Kušķi, sākās ceļš uz ieceres īstenošanu. Biedrība piedalījās Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstības projektu LEADER programmas konkursā, kuru administrē Lauku atbalsta dienests, bet tā atbilstību teritorijas attīstības stratēģijas prioritātēm vērtē Ziemeļkurzemes biznesa asociācija. Rezultātā tika saņemts finansiāls atbalsts ieceres īstenošanai.

Kopējās projekta izmaksas nav mazas un sasniedz vairāk nekā 12 tūkstošus eiro. No tiem 90% finansē no ES fonda, bet atlikušos 10%, piesaistot pati savu biedru un mecenātu līdzekļus, nodrošināja biedrība Popes muiža. Lai arī vāze uzstādīta Ventspils novada īpašumā, kam pašvaldība, gatavojot projekta pieteikumu, piekrita, novada dome līdzfinansējumu, ko parasti šādos gadījumos biedrībām piešķir, šai biedrībai atteica.

Biedrības Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas (ZBA) pārstāve Gunta Abaja Ventas Balsij vāzes atklāšanas pasākumā uzsvēra, ka «mums stratēģijā ir ielikts virziens, ka mēs atbalstām kultūras vēstures pieminekļu, gan to fragmentu atjaunošanu, kā arī dažādus pasākumus, kas saistās ar mūsu vietējām vērtībām, un šis viennozīmīgi ir kultūras liecinieks un vērtība, kura ir jāatbalsta. Šāds projekts pilnībā atbilst mūsu prioritātēm.» Abaja atklāj, ka arī turpmāk fondu atbalsts šādu vietējo kopienu iniciatīvā būs pieejams, tādēļ jau šobrīd jāsāk gatavoties nākamajiem konkursiem, jo darāmā Popes muižā vēl ir daudz. Abaja uzskata, ka tieši vietējo kopienu iesaiste un entuziasms šādu projektu realizācijā ir nozīmīgs un nākotnē, vērtējot projektu pieteikumus, to loma vēl tikai pieaugs. Kā labu piemēru, kā soli pa solim var sakārtot vēsturiskus objektus, ZBA pārstāve min Ances pagastu un tajā atjaunoto muižas ēku, kas arī bijis fon Bēru dzimtas īpašums.

Arī dekoratīvo būvelementu meistars Andis Kušķis, sastapts atklāšanas pasākumā, jokodams teica, ka katrā skaistā vietā jābūt vismaz vienai skaistai vāzei. Taču vienlaikus meistars izteica atzinību par vietējās kopienas apziņu un ieguldīto darbu, atjaunojot vēsturisko mantojumu. Lai arī Popes vāze nav unikāls gadījums Latvijā un vidēji reizi divos gados šādas vāzes Latvijas muižās un vēsturiskās ēkās tiek izgatavotas, tā tomēr ir unikāla Popes un Kurzemes muižu kontekstā, turklāt ir augstākā, kādu nācies atjaunot. Liepājas Virsnieku saietu namā atjaunotās esot platākas, bet zemākas. Kušķis iesaka neapstāties un novietot parkā vēl dažas. Un nav tā, ka tas nākotnē nebūtu iespējams, jo patiesībā, realizējot šo projektu, Popes muiža dod iespēju arī citās fon Bēru muižās – Ēdolē, Zlēkās, Ugālē – atjaunot seno greznību un veidot vietas unikālo vizītkarti. Turklāt citiem tas izmaksās lētāk, jo ir izveidota veidne, kas vāzes kopiju izgatavošanu turpmāk dara vieglāku un lētāku. Tāpat Kušķis atklāj, ka viņa amatu brāļu vidū par ievērojamu vērtību tiek atzīsts tieši attīrītais un kopā saliktais vāzes oriģināls. Pēc Kušķa domām tas ir apskates vērts.

Stūrakmens nākotnei

Simboliski, ka dienā, kad notika vāzes atklāšana, pie Popes muižas kopā ar Popes pamatskolas skolēniem tika atklāts vēl viens jauns objekts Popē – Stūrakmens. Biedrību Popes muiža uzrunāja Saldus un Brocēnu puses biedrība Mantinieki, kas realizē projektu Stūrakmens turpinājumam. Tajā kopējai sadarbībai vienojušās četras Kurzemes sabiedriskās organizācijas, rīkojot dažādas informatīvas nodarbības un četrās Kurzemes vietās uzstādot simboliskus akmeņus kā apliecinājumu jeb zīmi sabiedrisko iniciatīvu, kopienu darbības nozīmei. Pope par vienu no simboliskā stūrakmens vietām izraudzīta, jo Popes muižas mantojuma saglabāšana un attīstība šobrīd ir atkarīga no sabiedrības iesaistes un ieguldījuma, tādēļ būtiski nevalstisko organizāciju darbā ir ieinteresēt arī jauniešus, lai iesāktajam darbam Popes muižā būtu turpinājums arī nākotnē.

Galvenā ir griba

Dace Sāmīte

Biedrības POPES MUIŽA valdes priekšsēdētāja

Godīgi sakot, mūsdienās lielākā problēma nav iegūt finansējumu, kā tas lielai daļai varbūt šķiet, bet griba – griba kaut ko izdarīt, griba kaut ko saglābt, griba kaut ko vērtīgu un paliekošu atstāt aiz sevis. Tādēļ man ir prieks, ka mūsos šī griba aizvien ir, neskatoties uz to, ka mūsu biedrībai Popes muiža nereti pārmet – nu, kas tad ir tā sabiedrība, par ko jūs runājat, jūs tur biedrībā daži cilvēki, kas tad tā par sabiedrības daļu. Jā, piekrītu, ka mēs neesam daudz, un, ja skatās uz mums skaitliski, tad nevar teikt, ka esam tādi reprezentatīvi sabiedrības pārstāvji. Taču tie darbi, ko mēs darām, tie ir veltīti sabiedrības kopējam labumam. Un šis vāzes stāsts apliecina, ka liela daļa no cilvēkiem, arī ārpus biedrības, iesaistās, lai ko tādu varētu īstenot. Šī iesaiste parāda, ka tas ir sabiedrībai svarīgi un nozīmīgi.