25.augustā, veicot zemes darbus, lai izveidotu piemiņas zīmi latam, no apmēram pusmetra dziļuma tika izcelts neregulārs, no pavirši cementa javā sasviestiem ķieģeļiem veidots bloks – pamati kādreiz šeit pastāvējušai citai piemiņas zīmei vai pareizāk – piemineklim. Piemineklim, kam bija lemts pastāvēt tikai četrus gadus.
Jau drīz vien pēc Kurzemes un arī Ventspils nonākšanas ķeizariskās Vācijas okupācijā 1915. gadā Pilskalnā pie Livonijas ordeņa pils top piemineklis, kas veltīts Ventspils „atbrīvošanai”. Uz betonētās pamatnes uzraksts Windau un datums, kad pilsētā ienāk vācu armija - 1915.gada 18. jūlijs. Virs tās no neregulāriem skaldītiem granīta kvadrātiem samūrēta aptuveni noapaļota piramīda, kuras centrā atradās čuguna plāksne ar bronzas bareljefā veidoto grāfa fon Šverina attēlu un viņa vārdu. Šverins ir armijas komandieris, kas vada Vācijas armijas daļas Kurzemes okupēšanās laikā. Kā jau minēts, pieminekļa mūžs ir īss – to nojauc pēdējās vācu karaspēka daļas, pametot Ventspili 1919.gada jūlija naktī.
Plāksne ar ģenerāļa attēlu tiek paņemta līdzi, bet, šķiet, līdz Vācijai tā arī nenonāk. Kā konstatējusi Ventspils vēsturniece Ingrīda Štrumfa, 1934. gadā, bagarējot Liepājas ostu, no ostas dziļumiem izceļ gan bumbas un šautenes, gan arī Ventspils pieminekļa trīs ar pus pēdas (1,05 m) augsto čuguna plāksni. Paša grāfa reljefais bronzas attēls netiek atrasts. Pašu pieminekļa pamatni nojauc vēlāk – par to prese ziņo 1922. gadā.
Attēlā – kādreizējais piemineklis.
Komentāri (2)
Bet nav kāda normāla tematika tēlniecībā vispār?
Varbūt pietiek tās asins upes?
Var droši sacīt ka par nojaukšanu esmu bijis, sauksim to tā, nereti rezervēts.
Bet ja nu jaunajiem māksliniekiem gluži pozitīvā nozīmē ir ko reāli piedāvāt vietā?!
Laiks notecējis, cilvēki grib dzīvot normāli un labi, jaunajai Latvijai ir JAUNAS VĒRTĪBAS.