18. augustā apritēja tieši divi mēneši kopš sācis darboties zinātnes centrs VIZIUM, un šajā laikā uzņemti jau 60 000 apmeklētāju. Ventspils Digitālā centra direktore ELĪNA KROŅKALNE apkopo pirmo divu mēnešu rezultātus, norādot uz panākumiem un jauniem izaicinājumiem.
Kādi ir bijuši zinātnes centra pirmie divi mēneši?
– Traki (smejas)! Karsti – gan fiziski, gan emocionāli, intensīvi un aktīvi visās izpausmēs. Tas ir vislielākais izrāviens Digitālā centra vēsturē! Šobrīd nav iespējams paredzēt, ko mēs vēl varam sasniegt nākotnē, taču līdz šim brīdim neapšaubāmi zinātnes centra VIZIUM atklāšana ir vislielākais izaicinājums Digitālajam centram, paveikts milzīgs darbs. Tas ir arī vairāku gadu darba rezultāta īstenojums. Iesāka citi cilvēki, pēc tam mēs trīs gadus piedalījāmies šajā grandiozajā projektā. Šobrīd var teikt, ka esam sasnieguši tādu kā pirmo pamatīgo pieturas punktu.
Kādas sajūtas jūs pārņem pēc paveiktā milzīgā darba?
– Gandarījums un nogurums vienlaikus. Jā, izveides projekts ir noslēdzies. Taču burtiski nākamajā dienā pēc tā pabeigšanas mums vajadzēja pārslēgties citā režīmā. Zinātnes centrs ir uzbūvēts, nodots ekspluatācijā, atvērts un uzņem viesus. Un mēs jau pārslēdzamies tā uzturēšanas un ekspluatācijas režīmā. Tas nozīmē – iedarbināt visas sistēmas, uzņemt milzīgas apmeklētāju plūsmas, apkalpot un darīt visu, lai viņi iegūtu mūsu zinātnes centrā vislabāko pieredzi. Tādēļ svētku noskaņa ilga tikai dažus mirkļus – kad pārgrieza lenti un atklāja zinātnes centra ekspozīciju. Pēc tā uzreiz viss kolektīvs iesaistījās nākamajā intensīva darba režīmā.
Kāda ir pirmo divu mēnešu statistika?
– 10. augustā uzņēmām 50 000. apmeklētāju, šobrīd jau ir 60 000. Šis pirmo divu mēnešu rezultāts pārsniedz visas mūsu gaidas un plānus. Prognozējot apmeklējumu skaitu, mums nebija citu līdzīgu Latvijas centru pieredzes, jo pagaidām tādu vienkārši nav. Tādēļ tika ņemta vērā arī Ventspilī populārāko vasaras tūrisma objektu apmeklētības statistika. Mēs paredzējām, ka jūlijs būs intensīvākais mēnesis. Ņemot vērā to visu, gaidījām, ka būs 15–17, maksimāli – 20 000 apmeklētāju, taču mūsu prognozes tika pārsniegtas teju trīskārt. Arī ēkas būvniecības projekta rezultativitātes rādītājos plānoti 80 000 apmeklētāju kalendārā gada laikā, proti, – līdz 2023. gada 18. jūnijam. Domājams, ka arī šis rādītājs tiks drīz vien sasniegts un būtiski pārsniegts. Tomēr šī milzīgā apmeklētāju plūsma kļuva arī par kārtējo izaicinājumu Digitālā centra kolektīvam – jo to vajadzēja uzņemt un apkalpot.
Apmeklētāju plūsma ir nedaudz stabilizējusies pēc pirmo nedēļu ažiotāžas?
– Pagaidām par to nekas neliecina. Pusi septembra jau rezervējušas skolas no visas Latvijas. Tādēļ jau pavisam drīz – septembrī, sākoties mācību gadam – saskarsimies ar vēl vienu jaunu izaicinājumu. Ja vasaras mēnešos pamatuzmanība bija pievērsta zinātnes centra ekspozīcijai, tad no mācību gada sākuma uzsvars tiks likts uz izglītojošajām programmām. Katrai skolēnu grupai būs interese par citu programmu, attiecīgi mums jānodrošina skolotājs. Ja Akmeņu ielā mēs varējām uzņemt vienlaikus vienu, maksimāli – divas skolas, tad tagad pieņemsim vismaz piecas skolu grupas uzreiz. Līdz ar to ir vajadzīgs precīzs telpu, laika, personāla menedžments. Turklāt turpināsies arī to ekspozīcijas zāles apmeklētāju individuāla plūsma, kura ierodas pastāvīgi. Tāpēc gaidām, ka septembris būs tikpat karsts kā vasaras mēneši.
Kas bija galvenie zinātnes centra apmeklētāji vasarā?
– Pēc manām sajūtām, tradicionālie Ventspils vasaras viesi – lietuvieši – parādījās vēlāk – jūlija beigās, augustā. Jūlija sākumā mēs kaut kā viņus nemanījām. Šomēnes viņi veido ievērojamu apmeklētāju daļu. Pēc mūsu statistikas, 13–14% apmeklētāju veido ārzemju viesi no gandrīz 20 dažādām valstīm. Visbiežāk, protams, satiekam kaimiņus – lietuviešus un igauņus, trešajā vietā ir Ukrainas, Krievijas valstu viesi, pēc tam seko Somija, Vācija u.c. Mūsu 50 000. apmeklētāja bija meitene no Vācijas.
Pirmie mēneši apstiprināja pieņemto darbinieku štata optimālo skaitu?
– Gan jā, gan nē. No vienas puses, nokomplektējām bāzes kolektīvu, kuru pieņēmām darbā jau maijā un vairāk nekā mēnesi aktīvi apmācījām – gan klientu apkalpošanā, gan eksponātu darbībā, kas viņiem ir jāzina perfekti. No šī viedokļa viss ir labi un kolektīvs lieliski tiek galā ar saviem pienākumiem. Taču, no otras puses, mūsu darbiniekiem ir grūti pieņemt situāciju, kad viņi no visas sirds vēlas sagādāt prieku apmeklētājiem, bet saņem pretī neadekvātu, brīžiem pat nihilistisku attieksmi un salauztus eksponātus. To ir grūti saprast, un tas rada emocionālu stresu: kāpēc cilvēki tā uzvedas, viņi taču ir atnākuši gūt prieku! Pie tā ir grūti pierast un sagatavoties. Ņemot vērā lielo apmeklētāju plūsmu, jūlijā un augustā pieņēmām darbā papildu darbiniekus – jauniešus, kas mums galvenokārt palīdz ar kā ekspozīcijas zāles uzraugi. Diemžēl eksponātu bojājumu apjoms ir ļoti liels, un mums ir vajadzīgi papildu darbinieki, kuri seko līdzi pareizam eksponātu lietojumam.
Iespējams, apmeklētāji neprot eksponātus izmantot? Vai arī eksponāti nav pietiekami izturīgi?
– Grūti izskaidrot kājām izsistos caurumus akustiskajos sienu paneļos. Vai to, ka uz zemestrīci imitējošā simulatora norādītā atļautā lietotāju skaita vietā vienlaikus uzkāpj divas reizes vairāk cilvēku. Vairākos eksponātos tiek izmantoti skārienjutīgie ekrāni. Grūti izprast vecāku motīvu, kuri ļauj saviem bērniem staigāt pa šiem ekrāniem ar kājām. Izgatavojot eksponātus, nevienam pat prātā nevarēja ienākt kaut kas tāds! Nereti gadās situācijas, kad mūsu darbinieki aizrāda apmeklētājiem, tad atbildes vietā vēl tiek saņemta milzīga negatīvismā porcija: redz, es samaksāju naudu un daru visu, ko gribu! Visvairāk esam noguruši tieši no šīs cīņas: tā vietā, lai piedāvātu apmeklētājiem izbaudīt eksponātus, pastāstīt par tā priekšrocībām, iznāk visu laiku aizrādīt – nelauziet, neplēsiet, neskrāpējiet. Ļoti ceru, ka ar laiku apmeklētāji kļūs izglītotāki un mums nevajadzēs izvietot ekspozīcijas zālē tik daudz brīdinājuma zīmju! Protams, šo mēnešu laikā arī analizējam, kuri eksponāti prasa visciešāko uzraudzību, attiecīgi arī organizējam darbu un uzraudzību.
Kā ir ar rindām? Daži apmeklētāji sūdzas, ka nākas stāvēt stundu vai pat ilgāk, pirms nonāk ekspozīcijas zālē.
– Gandrīz katru darba dienu noslēdzam, apspriežot radušās situācijas, tostarp arī par rindām. Vienu brīdi pat katru dienu izmēģinājām jaunus risinājumus. Rindas diemžēl saglabājas un sarūk ļoti pakāpeniski un pamazām. Mēs aicinām apmeklētājus iespēju robežās nenākt sastrēgumstundās – no pulksten 11.30 līdz 14, kad tiešām ir lielas rindas un nākas ilgi gaidīt. It īpaši lietainās dienās, kad iedzīvotāji un viesi izvēlas patverties telpās. Bet labā ziņa – jau šodien rindas vairs nav tās, kas bija sākumā.
Vai varēs iegādāties e-biļeti?
– Mēs pie tā strādājam un praktiski jau esam gatavi palaist e-biļetes savā mājaslapā. Atlicis nokārtot formalitātes pilsētas domē, tostarp arī saistībā ar tarifiem. Izskanējis viedoklis, ka e-biļetei vajadzētu maksāt dārgāk, jo, to iegādājoties, apmeklētājs rezervē sev noteiktu laiku un viņam nebūs jāstāv rindā. Ceru, ka septembrī varēsim sākt e-biļešu tirdzniecību, pagaidām – ierobežotā daudzumā.
Cik ilgi tagad jāstāv rindā?
–Tas atkarīgs no dažādiem faktoriem – ja laiks ir lietains un cilvēki nekur nesteidzas, tad viņi ir gatavi stāvēt rindā gan stundu, gan divas. Kamēr ekspozīcijas zāle ir pilna, mēs nevaram ielaist nākamo grupu. Jau vēstīts, ka biļete paredz uzturēšanos ekspozīcijas zālē četras stundas. Pēc mūsu novērojumiem un citu zinātnisko centru pieredzes, šis tiešām ir optimālais laiks, lai apskatītu visus eksponātus un apmeklētu kafejnīcu.
Kā VIZIUM konkurē ar citiem zinātnes centriem reģionā?
– Pagaidām līdztekus mūsējam darbojas Dabas māja Liepājā un AHHAA Igaunijā, Tartu. Lietuvā tāds vēl tikai top, kā Latvijā top vēl divi centri Cēsīs un Daugavpilī. Ar Baltijā pieredzējušākā centra – AHHAA – kolēģiem sadarbojamies, pārņemam viņu pieredzi, viņi brauca mūs mācīt, gatavojam kopīgus projektus. Gan jau nedaudz vēlāk uzzināsim, vai esam viņiem atņēmuši kādu daļu klientu, bet mēs negrasāmies viņiem radīt milzu konkurenci. AHHAA ir trīs reizes lielāks par mūsējo. Mums ir sava specifika, viņiem – sava. Mēs, veidojot eksponātus, likām uzsvaru uz teholoģijām, viņi – uz mehāniku, anatomiju u.tml. Esam pamanījuši, ka mūs salīdzina – vieniem patīk labāk pie mums, citiem – vairāk pie viņiem. Priecāsimies, ja abi zinātnes centri tūristiem būs vienlīdz interesanti un cilvēki brauks gan pie mums, gan pie viņiem.
Kuri eksponāti mūsu zinātnes centrā ir vispopulārākie?
– Pirmajā vietā ir lielais nobrauciena simulators jeb amerikāņu kalniņi, otrajā – lāzera labirints, trešajā vietā – autosimulators un virtuālā pastaiga, tāpat populāra ir zīmēšana virtuālajā realitātē.
Kādas atsauksmes dominē sociālajos tīklos?
– Ir gan pozitīvas, gan negatīvas atsauksmes. No negatīvajiem tās lielākoties ir par tām pašām rindām. Daži viesi ir vīlušies, ka ekspozīcija ir tikai pirmajā stāvā. Skaidrojam, ka Latvija izvēlējusies no Lietuvas un Igaunijas atšķirīgu ceļu – mūsu valstī top četri zinātnes centri, viņiem ir viens, bet liels. Un, ja salīdzinām, piemēram, zinātnes centru, kas top Kauņā, kur būs apmēram 130–140 eksponātu, ar mūsējo, kur ir 80 eksponāti, taču tas ir viens no četriem zinātnes centriem Latvijā, tad nedomāju, ka šis salīdzinājums nav mums par labu.
Vai Digitālais centrs jau ir gatavs darbam jaunā režīmā rudenī?
– Gatavojamies tam. Turpinās iekārtu un mēbeļu piegādes prototipēšanas laboratorijai. Strādājam pie jaunām izglītojošām programmām. Sadarbojamies ar skolām. Strādājam pie nodarbību un programmu piedāvājuma visai ģimenei. Darbs turpinās.
VIZIUM darbojas Digitāla centra darbnīcas:
Programmas Skolas soma darbnīcas:
Komentāri (9)
Ja cilvēki ir neapmierināti ar garajām rindām, darbinieki nomocījušies un neapmierināti ar mazām algām, tad Ventspilī ir ļoti oriģināls risinājums - palaižam reklāmu televīzijā, lai brauc vēl vairāk ...
Par Ventspils skolēniem nekā nav padomāts,kur tad modernā mācīšanās, skolas soma- smieklīgi, tur vienam teātrim gadā pietiek.
"... Bet labā ziņa – jau šodien rindas vairs nav tās, kas bija sākumā."
Tā var pateikt cilvēks, kurš saņem algu, nevis nodarbojas ar biznesu ;)
Vai arī cilvēks, kuram rūp apmeklētāju ērtība un darbinieku noslodze, lai visiem būtu laba apmeklējuma un darba pieredze. Neviens, kuram rūp bizness neteiks "jass, mums klienti stāv garās rindās un nav priecīgi par to". Šeit piemērs par to, ka par spīti lielajam pieprasījumam, apmeklētāju drošība ir turēta pirmajā vietā, tā pat kā apmeklējuma pieredze. salaižot iekšā pārāk daudz cilvēkus - arī būtu stulbi, nekam netiec klāt un gaidi rindās pie eksponātiem.
Daudzi tur aiziet pirmo un pēdējo reizi. Nekā īpaša tur nav, lai tērētu tādu naudu. Domāju pēc gada varbūt dažas skolnieku grupiņas vēl apmeklēs un viss.
Gan jau Marta P tūlīt metīsies kliedēt bažas, bet nu slodze administrācijai un pārējiem VDC darbiniekiem ir NEADEKVĀTA. Ventspilī ļoti tipisks modelis - paņem entuziastiskus cilvēkus, izsūc un izdedzina. Tad ņem jaunus un atkārto to pašu gadiem ilgi. Burtiski salauž un izmet mistkastē. Kamēr ēkām un telpām šitie Lembergisti piešķirs lielāku vērtību kā cilvēkam, tikmēr nekas nemainīsies. Forši, ka attīstās un būvējās, bet cilvēki, kuri reāli strādā caurām naktīm un brīvdienām maksā par to ar savu veselību un privāto dzīvi. Karma nav mazais bērns. Tas attiecas arī uz Ventspils Valstspilsētas Domes troļļiem.
Tas ir bizness (starp citu, dotēts) kā jebkurš cits. Kāda šķirba, kurš ir darba devējs ?
Adekvāta vai neadekvāta - to es nevaru komentēt, neesmu tur srādājusi, bet pateicos, ka tik ļoti uzticaties manam viedoklim.
Jebkurā darbā no darbinieka sagaida, ka tas strādās. Pat brīvprātīgo darbā, neapmaksātā praksē - it visur. Darbs ir darbs, tā nav atpūta. Gribat teikt, ka pārdevējiem veikalos nav jāstrādā, nav jātiek galā ar klientu untumiem un pārmetumiem, bieži neadekvātiem uzbraucieniem - arī ir. Bet kaut kā nemanu, ka viņus šeit baigi aizstāvētu.
Marta, nafig vispār centies kaut ko iegvelzt? Tik slimīga pašvaldības aizstāvēšana, ka pat neērti lasīt. Vai tad Tvaika ielā telefonus ļauj lietot??
Un kurā vietā es teicu, ka darbiniekiem nav jāstrādā?! Ir runa par apzinātu ilgtermiņa IZDEDZINĀŠANU, neadekvātām prasībām un pazemojošu attieksmi, ko pat ne uz pusi neatsver zemais atalgojums, izņemot dažiem pietuvinātajiem un pietuvināto radiem. Jā, tas arī ir fakts! Tā kā netērē ekrāntinti un aizstāvi mafiozo sistēmu citur, gnīda!