Oktobra un novembra laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavos un sabiedrības apspriešanai nodos likumprojektu par skolēnu mācību gada pagarināšanu, IZM preses konferencē par izglītības aktualitātēm 2022./2023.mācību gadā informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Rudenī IZM nodos apspriešanai likumprojektu par skolēnu mācību gada pagarināšanu
4Kā skaidroja ministre, pagarinātais mācību gads norisinātos līdz Jāņiem jeb līdz jūnija beigām. Sekojoši tiktu pagarināts pavasara brīvlaiks līdz divām nedēļām, ziemas brīvlaiks būtu trīs nedēļas garš, bet par rudens brīvlaika izmaiņām vēl ir plānots diskutēt.
Muižniece uzsvēra, ka pagarināts mācību gads palīdzētu izlīdzināt skolotāju un skolēnu noslogojumu, jo tas saīsinātu mācību dienas no vienas līdz divām mācību stundām. Sekojoši tas ļautu skolotājiem pilnvērtīgāk gatavoties nākamajai darba dienai, ļautu bērniem vairāk laika veltīt ārpusskolas aktivitātēm, kā arī dotu iespēju skolotājiem vairāk laika veltīt skolēniem, kuriem nepieciešama papildus palīdzība.
Papildus Muižniece uzsver, ka tas sniegtu iespēju mācības īstenot ārpus klases, piemēram, dodoties uz muzejiem, sadarbojoties ar citām skolām vai rīkojot nodarbības ārpus skolas.
Tikmēr mikroblogošanas vietnē “Twitter” viedokļi dalās - daži lietotāji uzskata, ka "bērni jau maijā nav piedabūjami mācīties un visu mēnesi "nobumbulē"", kā arī "pilnīga laika izmešana tas mēnesis ir". Citam gan šķiet, ka šādā veidā kā viens no ieguvumiem būtu jāmin tas, ka "vielu varēs pasniegt mazāk saspiesti", tāpēc skolēnu sekmes uzlabosies. Vēl kāds pašreizējo trīs mēnešu brīvlaiku nodēvējis par "neefektīvu "padomijas" palieku".
Nelielu skaidrojumu sniegusi izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) - “Skolēniem nebūtu stundas ik dienu līdz dziļai pēcpusdienai, slodze sabalansētos arī skolotājiem. Mazinātos bērnu traumatisms, un iegūtu tie, kuru vecāki nevar atļauties nometnes. Jūnijā vairāk rīkotu pārgājienus dabā, ekskursijas.”
Diskusiju starpā tvitera lietotāja Anita Legzdina uzskata, ka labāk ātrāk sākt mācību gadu, nevis to iestiept jūnijā - “Vai jūnijs ar garajiem gaišajiem vakariem, kad grūti aiziet laikus gulēt, tiešām ir tas labākais laiks mācību gada pagarināšanai? Manuprāt, augusts, kad plkst. 21-22 jau satumsis, var mierīgi iet gulēt, lai nākamajā rītā agri mostos uz skolu.”
Kā iepriekš ziņots medijos, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) un izglītības ministres tikšanās laikā tika piedāvāts apspriest ideju atteikties no skolēnu rudens brīvlaika oktobrī, jo bērni uz šo laiku ir "iegājuši mācību ritmā, motivēti un enerģijas pilni mācīties".
Komentāri (4)
Absolūti nekādas loģikas. Vispirms jādomā par bērniem? Kādēļ ziemā 3 nedēļas brīvas? Ko bērns darīs mājās? Vecākiem ir jāstrādā.
Varbūt pareizāk būtu atgriezties pie 6 dienu mācību nedēļas?
Nebūtu tik daudz stundu katru dienu un vecākiem sestdienas priekšpusdienas būtu brīvas no bērniem-varētu nodarboties ar vienu otru patīkamu lietiņu.
Kriska - tātad, pēc jūsu loģikas, ziemā nedrīkst būt brīvlaiks. Vasarā arī, acīmredzami ne, un tad - rudenī un pavasarī - priekš kam?
Pateikšu, kāpēc šis izskatās ļoti neforši - parādiet man kādu bērnu, kas gribēs jūnijā mācīties, it sevišķi, ja ir silts laiks. Maijā skolotāji lielākoties savelk astes. Kādēļ vienmēr jādomā par vecākiem - ja reiz tas bērns ir, tad arī pašiem jārisina jautājums par bērna pieskatīšanu, galu galā, arī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ir noteikts laiks, kad jāatgriežas darbā, bet bērnu dārziņā vēl neņem. Un arī - bērni aug, ir atšķirības, vai jāpieskata 1.klases skolnieks pāris pirmos gadus, un tad jau ir patstāvīgs bērns, kas spēj palikt viens mājās (piezīmēšu - lielāko daļu skolas gadu). Vēl - vasarās ir nometnes bērniem, arī bez maksas, tajās pašās skolās, lielāki bērni vasarās strādā. Vienkārši Muižniece tā ir izdomājusi, ka pamenedžējot šo, var samazināt slodzi skolotājiem un tie nesāks protestu par algām un izdegšanu.
Žurka, no jūsu teiktā es sapratu tikai pēdējo teikumu. Es nevisai pārzinu skolotāju darbu, bet cik vēroju ziņas par visādām reformām - skolu likvidēšanu, apvienošanu, katrs jauns ministrs izdomā jaunas programmas. Var prātā sajukt.Nav stabilitātes un mierīgā darba