Kopš kara sākuma Ukrainā 11 906 bēgļiem Latvijā izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
Dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību saņēmuši 11 906 ukraiņu bēgļi
5No 11 906 civiliedzīvotāja 9992 izsniegtas humānās vīzas, bet 1914 - termiņuzturēšanās atļaujas.
Savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 7267 personām. Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 1479 personām, Jūrmalā - 684 cilvēkiem, bet Ventspils pilsētas un Ventspils novadā - 521 cilvēkam.
Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām.
Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva iepriekš atzinusi, ka precīzs Latvijā ieradušos bēgļu skaits IeM nav zināms un drīzumā tas būs zināms pēc datu ievadīšanas vienotajā Ukrainas bēgļu datu bāzē.
Sākotnēji bēgļu uzņemšanas plāns bija sagatavots 10 000 bēgļu uzņemšanai, tomēr ministre jau iepriekš norādījusi, ka izmitināmo bēgļu skaits pārsniegs 10 000.
Golubeva nesen atzinusi, ka kopš kara sākuma pirmajos trīs mēnešos IeM neparedz lielu bēgļu izmitināšanas krīzi, jo bez pašvaldībās jau pieejamām vietām nepieciešamības gadījumā izmitināšanai vēl ir pieejamas viesnīcas un viesu nami.
Vienlaikus, gatavojoties vēl lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, atbildīgās iestādes sadarbībā ar pašvaldībām meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas, kopmītnes un citas pašvaldībām pieejamās telpas, pagājušajā nedēļā atzinusi ministre.
Tāpat IeM strādā pie priekšlikuma, kas paredz pašvaldībām uzņemt bēgļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Šādas sadales gadījumā gan tikšot ņemtas vērā katras pašvaldības izmitināšanas iespējas. Par izmitināšanas algoritmu esot vienprātība arī koalīcijā.
Ministre informējusi, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdots skaidrot, kādā veidā pašvaldības var izmantot pieejamo finansējumu, lai samaksātu par privāto dzīvokļu īri bēgļu vajadzībām.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.
Komentāri (5)
Ventspilī jau tā ir bezdarbs, tās pašas darba vietas atņems. Kāpēc viņi nevar braukt uz R-Eiropu? 500 taču tādai mazai pilsētai ir milzīgs skaitlis.
Ventspilī ir bezdarbnieki, bet ir arī ļoti daudz vakanču, kam ventspilnieki par lepnu. Nu ja viņi būs gatavi darīt darbus, kam Ventspilnieki par lepni, tad jau nevienam darbu neatņems. Un ja viņi ar vājām valodas zināšanām būs spēcīgāki konkurenti vietējiem - arī ir par ko padomāt. Cilvēki ir gatavi mācīties valodu, mācīties kādas prasmes. Nu vietējie jau zina valodu, tad jau tik jāiet un jāpiesakās darbiem. Darba devējs jau izvēlēsies spēcīgāko sev.
Sievietes nav Jums, Hulio, konkurentes. Te pat VB sludinājumos kādas 4-5 vietās ir darbs sievietēm.
Atbild Ekonomikas un iepirkumu nodaļa:
Katru nedēļu tiek apkopota aktuālā informācija par pieejamam vakancēm Ventspils pilsētā, kuru var apskatīt ventspils.lv mājaslapā sadaļā “Ekonomika”, piemēram, aktuālākās - https://www.ventspils.lv/lat/ekonomika/229739-ventspili-aktualas-399-vakances-(04.04.2022). Vakances ir pieejamas dažādās nozarēs un kopš gada sākuma katru nedēļu to skaits pieaug. Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāzē Ventspilī uz 04.04.2022 ir reģistrētas 399 aktuālas vakances.
Ventspils pašvaldība aicina uzņēmējus sūtīt informāciju par brīvajām darba vietām uz e-pastu: [email protected], kā arī pievienot vakances livinventspils.lv portālā.
Hulio, vai jums neviena no 399 darba vietām neder?