Aleksandrs gandarīts par dāvanām

Ventas Balss pagājušā gada izskaņā jau informēja par biedrības Matisons Runner's Club (MRC) rīkoto labdarības pasākumu, lai palīdzētu 12-gadīgā ventspilnieka Aleksandra ģimenei. Aleksandram ikdienā jāsadzīvo ar bērnu cerebrālo trieku, spastisko paraparēzi. Pārvietojoties, veicot ikdienas darbus, zēnam ir nepieciešams atbalsts. Lai panāktu to, ka Aleksandra muskuļi neatslābst, ideāls variants puikam ikdienā ir braukt ar velosipēdu. Pateicoties saziedotajiem līdzekļiem, Aleksandram tagad ir savs īpašais trīsritenis ar grozu, kurā var salikt visu nepieciešamo. Aleksandrs patstāvīgi iemācījās braukt ar trīsriteni un par to ir ļoti gandarīts, neslēpdams savu sajūsmu. «Esmu laimīgs, man ir velosipēds, es arī pats iemācījos braukt,» raiti minot pedāļus, nosaka Aleksandrs, un droši dodas savā kārtējā izbraucienā. Aleksandra mamma Eva stāsta, ka tagad galvenais ir tikt visur līdzi savam dēlam, jo puika ir vienkārši sajūsmā par trīsriteni: ja pirms tam reizēm ne pārāk vēlējies doties garākās pastaigās, lai stiprinātu savu kāju muskuļus, tad tagad uz braucieniem ar velosipēdu vairs nav nemaz jāskubina, lai arī pirmajā dienā pēc brauciena Aleksandrs bijis manāmi noguris, teicis, ka nogurušas kājas. «Visa mūsu ģimene ir ļoti aizkustināta par to, cik liela bijusi līdzcilvēku atsaucība. Kā jau teicu, biju pārdomās, vai iesaistīties skrējēju kluba organizētajā labdarības akcijā, taču tagad nenožēloju ne mirkli – jo es redzu, cik Aleksandrs ir laimīgs un cik ļoti šis atbalsts viņam palīdz uzlabot fizisko stāvokli. Arī man pašai tagad ir vieglāk kaut kur doties ar dēlu, jo viņš pats var tikt uz priekšu,» stāsta Aleksandra mamma, vēlreiz lūdzot pateikt paldies visiem atbalstītājiem par atvērtajām sirdīm un dāsnumu.

Par saziedoto naudu Aleksandram vēl tika iegādāts īpašs alumīnija rollators ar četriem riteņiem. Tas ir īpaši viegls, un ar to ir ērti pārvietoties ne tikai mājās, bet arī pa ielām. «Tas ir mans Rūdis,» lepni nosaka Aleksandrs, norādot uz palīgierīci. Mamma uzreiz piebilst, ka bijusi pārsteigta, kad uzzinājusi, ka dēls devis vārdu rollatoram: «Tas tikai apliecina, ka Aleksandrs ir ļoti priecīgs par iespēju brīvāk un vieglāk pārvietoties, to var izmantot arī kā soliņu, lai nedaudz atpūstos.» Kad labdarības skrējiena laikā pagājušā gada decembra beigās Aleksandram vaicāja, kādu dāvanu viņš vēlētos saņemt no Ziemassvētku vecīša, viņš, ilgi nedomājot, teica, ka noteikti priecātos par Lego komplektu. Un tad nu viņa paša izvēlēts komplekts Lego Minecraft nonācis tagad puiša rīcībā. Saņēmis dāvanu, Aleksandrs priecīgi bilst, ka ļoti vēlējies Lego un spēlēšoties kopā ar brāli. Atlikusī saziedotā naudas summa tiks izmantota Aleksandra rehabilitācijai.

Pavadot kādu laiku kopā ar Aleksandru, kurš ļoti labprāt izrāda savas braukšanas prasmes, un viņa mammu Evu, pamanu, ka Aleksandrs visu laiku smaida, pat ja braucot gadās kāda ķibelīte un velosipēds neminas uz priekšu tik raiti, smaids no zēna sejas nepazūd. Vaicāts, vai Aleksandrs vienmēr ir tik priecīgs, viņš atbild: «Es vienmēr smaidu!»

Labdarības skrējiena organizators Aigars Matisons ir gandarīts, ka visiem kopā, iesaistoties veselīgā aktivitātē – skriešanā vai raitā iešanā – ir izdevies īstenot vienu no Aleksandra sapņiem. «Jau piekto gadu organizējām šo labdarības skrējienu, priecājamies, ka, neraugoties uz kovida apstākļiem, šoreiz jau varējam skriet klātienē. Ik reizi, sarūpējot kādu nepieciešamu lietu kādai ģimenei, kam tā ir ļoti nozīmīga, mēs saprotam, cik svarīgi ir būt atsaucīgiem un vienkārši palīdzēt. Liels paldies visiem!» vaicāts, kādas sajūtas pārņem, raugoties smaidīgajā Aleksandrā, saka MRC vadītājs Matisons, piebilstot, ka laiks skrien ātri un sestais labdarības skrējiens vairs nav aiz kalniem, tādējādi aicinot stiprināt akcijas atbalstītāju fiziskās formas, lai varētu atkal iesaistīties šajā pasākumā.