Eiropas Savienības izsludinātās sankcijas Krievijas Federācijas fiziskajām un juridiskajām personām, uzsākot karadarbību Ukrainā, skārušas arī Ventspils ostas termināli Ventamonjaks. Tas var apdraudēt pilsētas iedzīvotāju un, iespējams, arī novada iedzīvotāju drošību.
Uzņēmums SIA VK Terminal Services sagatavojis vēstuli ar garu adresātu sarakstu valsts iestādēs, ministrijās un resoros, kā arī Saeimai un Ventspils domei. Vēstulē kompānija vērš uzmanību uz nopietno situāciju, kas radusies šķidrā amonjaka uzglabāšanas un pārkraušanas kompleksā Ventspils ostā. Situācija izveidojusies Eiropas Savienības Padomes piemēroto sankciju dēļ. Tās stājās spēkā šā gada 9. martā. Sankcionēto personu sarakstā ir Dmitrijs Mazepins. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Dmitrijs Mazepins ir SIA Ventamonjaks patiesais labuma guvējs. Savukārt Ventamonjaks ir SIA VK Terminal Services darījuma partneris. No 2014. gada augusta abus uzņēmumus vieno līgums, saskaņā ar kuru VK Terminal Services pieņem šķidro amonjaku, kas pienāk dzelzceļa cisternās, nodrošina tā uzglabāšanu Ventspils ostas terminālī un tālāk iekraušanu tankkuģos.
Patlaban divos izotermiskajos rezervuāros SIA Ventamonjaks terminālī tiek uzglabāts 40 235,443 tonnas šķidrā amonjaka. Stājoties spēkā sankcijām, amonjaks Ventspils ostā vairs netiek iekrauts kuģos, kā arī jauni sūtījumi tagad netiek saņemti ostā pa dzelzceļu. SIA VK Terminal Services vērš uzmanību, ka produkta, proti, amonjaka, īpašnieks ir juridiskas personas, kas saistītas ar Mazepinu, kura līdzekļi un saimnieciskie resursi sankciju rezultātā ir iesaldēti.
SIA VK Terminal Services skaidro amonjaka uzglabāšanas un pārkraušanas procesa īpatnības. Normālā stāvoklī amonjaks ir gāzveida viela. Rezervuāros tas tiek uzglabāts šķidrā stāvoklī ar spiedienu intervālā no 130 līdz 500 mm un temperatūru aptuveni mīnus 33 grādi. Atmosfēras siltuma ietekmē šķidrais amonjaks tiecas pāriet gāzveida stāvoklī, kas veicina izgarošanu un spiediena paaugstināšanos rezervuārā.
Kad nenotiek amonjaka pārkraušana, proti, tas netiek noliets no vagonu cisternām rezervuāros, spiediens amonjaka glabātavu iekšpusē tiek uzturēts tādējādi, ka amonjaka veidojošos tvaikus novada uzglabāšanas cikla sistēmā, kas sastāv no trīs kompresoriem. Šie kompresori novada amonjaka tvaikus no rezervuāriem un atgriež šķidro amonjaku atpakaļ rezervuāros.
Ja kompresoru sistēma nedarbojas normālā režīmā – rodoties elektroenerģijas padeves traucējumiem vai bojājumiem –, rezervuāros sāk nekontrolējami pieaugt spiediens; tā pazemināšanai amonjaks tiek novadīts uz lāpu un sadedzināts. Tomēr, tālāk paaugstinoties spiedienam, rezervuārā nostrādā drošības vārsti un lūkas un gāzveida amonjaks nokļūst atmosfērā, radot draudus apkārtējai videi un cilvēku veselībai. Nenodrošinot atbilstošu amonjaka uzglabāšanas režīmu, rodas rūpnieciskās avārijas risks, radot būtisku kaitējumu cilvēkiem un videi, vēstulē norāda VK Terminal Services.
Ņemot vērā amonjaka pārkraušanas termināļa potenciālo bīstamību, VK Terminal Services turpina nodrošināt ķīmiskā produkta uzglabāšanu. Tomēr kompānijas iespējas nav bezgalīgas. Ja drīzumā uzņēmums nesaņems samaksu par saviem pakalpojumiem, tas nevarēs samaksāt darbiniekiem, nomaksāt nodokļus un norēķināties par energoresursiem, kas ir kritiski svarīgi drošai amonjaka uzglabāšanai.
Tā kā uzņēmuma Ventamonjaks un kravu īpašnieku līdzekļi ir iesaldēti un Ventamonjaks nevar īstenot savu saimniecisko darbību, VK Terminal Services šobrīd nav iespējas saņemt samaksu par saviem pakalpojumiem. Atļaut izmantot iesaldētos līdzekļus var Ārlietu ministrija. Šā gada 18. martā VK Terminal Services nosūtīja vēstuli Ārlietu ministrijai, bet pēc nedēļas vērsās ar vēstuli Saeimā, ministrijās un resoros, kā arī Ventspils domē. Vēstulē tiek ierosināts izveidot speciālu komisiju, kura risinātu jautājumus, kas saistīti ar amonjaka uzglabāšanas drošību, termināļa atbrīvošanu no amonjaka un to pārkraušanu kuģos, kā arī ar izmaksām VK Terminal Services par sniegtajiem pakalpojumiem.
Komentāri (8)
Tad varbūt vajag griezties atbildīgajās ministrijās un risināt problēmu tur nevis masu mēdijos. Vai arī strādājam pēc vecā labā principa - saceļam paniku nolīžam malā, skatāmies un tikai, tad kaut ko darām.
Kaut kā nekur nav informācijas, ka kāda no ministrijām ir atrakstījusies, ka naudas nav un laidiet amonjaku gaisā. Kas būs tas būs. Vismaz tādā veidā ieriebsim Lembergam.
Uzņēmumā ir pietiekoši kompetentas amatpersonas lai ar savām zināšanām nodrošinātu uzņēmuma, pilsētas un novada iedzīvotāju drošību.
Kā piemēram, mums var uzmest Pershing-2.
Pušplēsta graša nedevu.
Izklausās kaut kā dīvaini, ka potenciāli bīstamā uzņēmumā kur drošībai jābūt ne pēdējā vietā, kā šajā rakstā apgalvo VK Terminal Services speciālisti notiek nekontrolējami procesi, kas var novest pie sekām. Ja amonjaka rezervuāru drošības vārsti ir atbilstoši verificēti un tehniskā kārtībā, LPG propāna sašķidrinātās gāzes tvertnes nav tukšas, tad vienīgais kas notiks - maksimālā virsspiediena pārsniegšanas gadījumā nostrādās drošības vārsti un amonjaka tvaiki tiks novadīti pa cauruli uz šo propāna degli sadegšani. Tā tas turpināsies kamēr atjaunosies elektroenerģijas padeve un NH3 kompresori sāks atsūknēt amonjaka tvaikus, vai otrs variants - viss iztvaikojošais amonjaks tiks sadezināts LPG propāna deglī, kā sekas - zaudēta krava un propāns.
Amonjaks jau ir tīri vērtīga un derīga viela.
Ja uznāk pamatiga vētra, var izdabūt pusi pilsētas zaļumos.
Vispār varu sacīt, nebūtu amonjaka, Latvijai neatkarība būt gājusi secen jo Vides klubam nebūtu gandrīz bijis gar ko kašķi meklēt.
Tad jau laikam laiks mirt
Laiks apiet likumu ar līkumu.
Nekā personīga, bizness.
Tas raksts kautkāds dīvains. Vairāk izsktās pēc uzņēmuma žēlošanās par sankcijām. Kam tagad viegli?! Gan iestādes palīdzēs un galvenais lai miers.