Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektori sadarbībā ar pašvaldībām un policiju jau kopš oktobra sākuma pastiprināti kontrolē lašupes un šajā laikā pieķerti gan vairāk maluzvejnieku, gan no upēm izcelti nelegāli zvejas rīki, informēja DAP komunikācijas speciāliste Maija Rēna.
Lašupēs palielinājusies maluzvejnieku aktivitāte
8Nelegālo darboņu aktivitāte šogad ir pieaugusi, savukārt pats lašveidīgo zivju nārsts zemā ūdens līmeņa un silto laikapstākļu dēļ ir krietni ilgāks, nekā citus gadus. Pirmās zivis, kas dodas uz nārstu manītas jau oktobra pirmajā pusē un nārsts turpinās vēl patlaban, decembra vidū, skaidroja Rēna.
Kurzemes reģionā inspektori par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu pieķēruši četras personas un šo lietu izskatīšana nodota Valsts vides dienestam (VVD), savukārt vēl divas personas aizturētas pie lašupēm ar žebērkļiem. Viens no viņiem kājām gāja pa upi un līdz ar to izbradāja un bojāja nārsta vietas.
DAP pārstāve sacīja, ka Vidzemē šoruden sadarbībā ar pašvaldībām un Zemessardzes 27.kājinieku bataljonu organizēts liels skaits reidu un to laikā no upēm izņemti vairāki desmiti nelegāli izvietotu tīklu. Lielākais skaits, kas atklāts viena reida laikā - no Gaujas izcelti astoņi tīkli.
Ja lašu nārsta sezonas sākumā pārkāpumu bijis vairāk nekā citus gadus, tad arvien vairāk izskanot ziņām par kontrolēm un vides inspektoru aktivitāti, pārkāpumu skaits mazinājās un situācija uzlabojās, sacīja Rēna. Daudz šajā jomā palīdz arī dabas tūristu aktivitāte, jo cilvēkiem lielā skaitā dodoties pārgājienos gar upēm, maluzvejniekiem viņu nodomu īstenošana tiek krietni traucēta, piebilda Rēna.
Gauja un citas tās pietekas ir starp Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu - radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Pēdējās desmitgadēs lašu izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai, skaidroja DAP pārstāve.
Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Cīņā ar maluzvejniekiem tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.
Rēna atgadināja, ka saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1.oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Savukārt lašupēs periodā no 1.oktobra līdz novembra vai decembra beigām vispār aizliegts makšķerēt.
DAP aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums, tā rezultātā sods pat par vienu nelegāli noķertu taimiņu var sasniegt 1000 eiro.
Komentāri (8)
Bet-lieguma laikā ķerts lasis ir vissmeķīgākais!
Bija laiki , kad pat Rīgas izvozčiki alus krogos lasi ēda . Kur viss palika?
Tad jautājums tāds- kāpēc man dzīvot tādā sūda valstī ja es pat vienu lasi legāli gadā nedrīkstu noķert?
Tpc, ka tavā valstī dzīvo sūda cilvēki kas 1 no 120 neatšķir, nemāk dalīties un nesaprot ka ja katrs vilks ārā cik grib tad pēc mēneša nebūtu nevienam
Neskatoties uz šiem aizliegumiem, es veikalā vietējo lasi nekad neesmu redzējis. Kādreiz 80ajos vienreiz. Pie tam ir nevienu reizi vien lasīts, ka periodiski kaut kur tiek izlaisti mazuļi.
Un tātad jautājums - kur ir laši?
Laša zveja man asociējas ar fragmentu no filmas par Robinu Hudu, kur bija aizliegtas briežu medības un par to pienācās bargs sods. Nu goda vārds! Es tikai desmitiem gadu dzirdu, ka jāsaudzē laši, tiek periodiski izlaisti mazuļi, bet veikalā mums jāpērk Norvēģu misenēs audzētais.
Vajag nevis veikalā pirkt,bet "no rokas".Būs vietējais.
Liela daļa pat nezin, kā izskatās mūsu laša gaļa. Pats esmu dzirdējis tekstus, ka to nevarot ēst, jo esot kaut kāds bāls.
Kapitālistiskās ilūzijdemokrātijas aparāta apetītei uz cilvēka parastā līdzekļiem nav robežu.
Ko maina tā viena noķertā zivtele? Nenormāls noziegums pret cilvēci, vai ne?
Tajā pašā laikā, uzņēmumi un korporācijas, kas piesārņo, indē un iznīcina, saņem visas iespējamās atlaides.
Ļaujiet taču cilvēkam to zivi, būs dienu paēdis. It īpaši šajā laikā, kad daudzi palikuši bez ienākumu avotiem, un ik uz soļa atkal sāk kļūt redzami sludinājumi, par tēmu "pārdodu sadzīves lietas, jo nav naudas iztikai"...