Aicina palīdzēt mazajai Sanijai

Sanijas Ozolas ģimene ir noskaņota pozitīvi un priecīga par iespēju iesaistīties akcijā.

Labdarības skrējiens, kā parasti, notiks Ventspils Piedzīvojumu parkā 21. decembrī plkst. 12. Akcijā aicināts piedalīties ikviens, kam patīk aktīvs dzīvesveids un kam ir vēlēšanās ar ziedojumu atbalstīt kādu ģimeni, kurai šī palīdzība ir ļoti svarīga. Šoreiz akcijas laikā līdzekļi tiks vākti 10 gadus vecajai Sanijai, kura ar savu ģimeni – mammu, tēti, brāli un divām māsām – dzīvo Tārgalē. Lai Sanija varētu kopā ar ģimeni pārvietoties automašīnā, viņai ir nepieciešams īpašs pozicionējošs autosēdeklītis, jo no iepriekšēja sēdeklīša meitene ir izaugusi. Par savu meitu Saniju vairāk stāsta viņas mamma Zane Ozola. «Mūsu desmitgadīgajai Sanijai ir dvīņu māsa Beate. Māsiņas, kuras ir vienas olšūnas dvīnes, pasaulē nāca 7. grūtniecības mēnesī.

Sanija jau piedzimšanas brīdī ļoti cīnījās, lai varētu dzīvot,» kavējoties atmiņās, stāstījumu uzsāk mamma Zane. Abas māsiņas izrādījās lielas cīnītājas un par spīti ārstu skepsei, kuri prognozēja tikai to sliktāko, viņas izdzīvoja. Lai arī dzemdības bija smagas, sākumā māsiņas attīstījās kā veseli bērniņi, bet 7 mēnešu vecumā, kad Sanijai sāka nākt zobiņi, meitene savā attīstībā tika atmesta vairākus mēnešus atpakaļ. «Mums viss bija jāsāk no jauna. Tas bija ļoti smagi. Sanija vairs neko nedarīja no tā, ko bija darījusi iepriekš: actiņas bija bez fiksācijas, rokās neko neņēma, vienkārši gulēja un raudāja,» turpina mamma. Abām māsiņām tika noteikta diagnoze – bērnu cerebrālā trieka, vien katrai savs slimības paveids. «Lielu atbalstu un padomus mūsu ģimenei sniedz ģimenes ārsts Gundars Kuklis. Nezinu, kā būtu, ja mums nebūtu viņa padomu un ārstēšanās ieteikumu. Dakteris Kuklis palīdzēja ātri tikt pie vajadzīgajiem speciālistiem Rīgā, kur arī māsiņām tika noteikta diagnoze,» stāsta dvīnīšu mamma. Sanijai ir smagas formas cerebrālā trieka, bet, daudz un neatlaidīgi strādājot mājās un vedot pie speciālistiem, gūti lieli panākumi. Runāt Sanija iemācījās trīs gadu vecumā, un tajā bijis liels nopelns mammai, vīram, vīra mammai, Sanijas brālim un māsām, kā arī ārstiem. Sanija ir iemācījusies velties un tagad ir sākusi pārvietoties kā mazs izlūks. «Sanija mācās Tārgales pamatskolā. Sanija varētu mācīties mājās, sagaidot skolotāju pie sevis, taču kopā ar direktori nolēmām, ka, apmeklējot skolu, viņai būs iespēja būt sabiedrībā, starp citiem bērniem. Mums ļoti paveicās, ka skolas direktore Ilze Judzika uzdrošinājās un spēra šo soli, pieņemot abas māsiņas skolā. Viņa mums ir ļoti daudz palīdzējusi. Esam par to viņai ļoti pateicīgi, kā arī visai viņas komandai – skolotājām, kas nenobijās un pieņēma Saniju, sniedzot viņai iespēju mācīties tuvu mājām,» savu prieku neslēpj mamma Zane, turpinot: «Skolēni ir ļoti izpalīdzīgi un arī atsaucīgi. Bērnu sirdis ir atvērtas un ne no kā nebaidās, arī no citādā. Sanijai ir ļoti paveicies ar to, ka viņa skolā jūtas labi, viņa vienmēr ir smaidīga un viņu tur arī gaida.» Sanija jau trīs gadus mācās Tārgales pamatskolā un, tāpat kā brālis ar māsām, var būt katru dienu mājās pie ģimenes, kas meitenei ir ļoti nozīmīgi, jo viņa ir izteikts ģimenes cilvēks, norāda mamma. «Neesam no tiem, kas dzīvē baidās no grūtībām, esam gatavi paši daudz ko darīt, bet pienāk dzīvē brīži, kad ir jāiemācās pieņemt arī līdzcilvēku palīdzība, un šoreiz tā mūsu ģimenei būs ļoti nozīmīga,» izskaņā saka mamma Zane, pamatojot, kāpēc nolēmusi iesaistīties labdarības akcijā, vēl piebilstot, ka ļoti lielu palīdzību saņem arī no atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām Cimdiņš. Cilvēkiem, kuri vēlas sniegt dažāda veida palīdzību citiem, ir svarīgi apzināties, pie kā šī palīdzība nonāk. Un šoreiz par savāktajiem līdzekļiem tiks iegādāts īpašais autosēdeklītis Sanijai.

21. decembris vairs nav aiz kalniem – biedrība Matisons Runner’s Club gaida visus interesentus uz kopīgu skrējienu, kuru var ne tikai noskriet, bet arī doties distancē ar nūjām vai vienkārši pievarēt to raitā solī.