Satversmes tiesa (ST) šodien plkst.10 sāka vērtēt, vai Satversmei atbilst Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Sāk vērtēt pārejas uz mācībām latviešu valodā atbilstību Satversmei
11Lieta tiks skatīta atklātā tiesas sēdē ar lietas dalībnieku klātbūtni. Jau tagad zināms, ka lietas skatīšana tiks turpināta trešdien, 27. februārī.
Lietas norisei arī būs iespējams sekot interneta tiešraidē, kas būs pieejama ST mājaslapā.
Jau vēstīts, ka lieta ierosināta pēc "Saskaņas" 12. Saeimas frakcijas deputātu iesnieguma.
Iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas diskriminē mazākumtautības, jo tās nepamatoti ierobežo dzimtās vai ģimenes valodas lietojumu izglītībā. Apstrīdētās normas paredzot vienādu izglītības ieguves valodu gan personām, kuras pieder pie pamatnācijas, gan personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, neparedzot izņēmumus, kas ļautu īstenot saprātīgus izglītības pielāgošanas pasākumus mazākumtautību izglītojamajiem. Apstrīdēto normu pieņemšanas procesā likumdevējs neesot pārliecinājies par to nepieciešamību, kā arī neesot ņēmis vērā pie mazākumtautībām piederošu personu un tās pārstāvošo organizāciju iebildumus. Turklāt ar apstrīdētajiem aktiem esot paredzēts noteikt iespēju iegūt izglītību svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu apguvi. Tādējādi esot nepamatoti pieļauta atšķirīga attieksme pret mazākumtautībām, kuru dzimtā valoda nav kāda no ES oficiālajām valodām.
Deputāti arī norādījuši, ka apstrīdētās normas būtiski ierobežo izglītojamo un viņu vecāku iespēju izvēlēties, pēc viņu ieskata, atbilstošāko izglītības formu. Tās liedzot mazākumtautību valodu pilnvērtīgu lietošanu mācību satura apguvē, kā arī ierobežojot izglītojamo un pedagogu akadēmisko brīvību.
Ņemot vērā valsts iespējas un sabiedrībā esošo pieprasījumu pēc mazākumtautību izglītības sistēmas, apstrīdētās normas nenodrošina pie mazākumtautībām piederošām personām pienācīgu iespēju saglabāt un attīstīt savu valodu un identitāti, skaidrots iesniegumā ST.
Komentāri (11)
Es kaut kā nesaprotu, ko tur daudz var izskatīt? Paņem to pašu Satversmi, kurā kā valsts valoda minēta latviešu un paldies par uzmanību?
Gaunerim kedās arī žēl ka krievu bērni mācītos savā dzimtajā valodā...
Atcerējos šādu pantiņu:
"Kas maizīti par "hļebu" sauc,
Uz "rōģinu" lai projām brauc!"
Lūgums, vai pat brīdinājums - nedublēt citu lietotāju identitāti! Tas ir: citu vārdu, citu attēlu!
Vārdu dublēt tehniski nav iespējami.
Attēlu gan.Bet šajā gadījumā tas nav privāts,bet publiski pieejams.
Šis NAV diskusijas sakums, bet pēdējais brīdinājums. Būtu vēlams arī citai kurzemniecei citu foto. Paldies!
Vispār jau par to VB vajadzētu parūpēties saita programmatūras līmenī.
Ir saiti, kur gribot to nevar izdarīt.
Attēls ir pat ļoti privāts, izveidots no privātas fotogrāfijas speciāli priekš VB foruma avatara.
Gudrs cilvēks piekristu kedai.Te ir Latvija,ar savu valodu,kur likumā nav rakstīts ka jānonievā citas valodas.Par ko kreņķis?Vai tiešām par to ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda?Nepieļaujama ir varbūtība ka Latvijā valsts valoda būtu jebkura cita valoda.Paņemiet par piemēru Franciju ,Antanararivu,kaut Ugunszemes cilvēkus,kuri cieš no okupācijas.Neviens negrib uzpiestu svešu valodu un visu pārējo no tā izrietošo .
Troļļu bars. ))))))))))
Pirmajā Latvijas Republikā bija gudri politiķi, kas atstāja simtiem skolu mazākumtautību - krievu u.c. valodās.
Padomju Savienībā bija gudri politiķi, kas LPSR kā citās padomju republikās atstāja latviešiem skolas latviešu valodā.
Jo, pareizi, neviens negrib uzspiestu svešu valodu.
To saprata Latvijas Republikā,
to saprata Padomju Savienībā.
Tagad ar to gudrību ir tā kā ir, gudrības vietā valoda vien palikusi...
TEV!