Svarīgākie un nozīmīgākie šī gada darbi

Šāgada veikums skaitļos:

• izbūvētas un rekonstruētas ielu brauktuves – 10,8 km;

• uzstādīti 625 velostatīvi;

• izbūvēti 7 jauni rotaļu laukumi;

• veloceliņš pagarināts par 3,5 km – kopā 45 km;

• uzstādītas 100 mūsdienīgas atkritumu urnas;

• izbūvēti 3 sabiedriskā transporta pieturvietu paviljoni;

• izvietoti 44 jauni soliņi;

• izbūvētas pieslēguma vietas 5 treilera tipa tualetēm Reņķa dārzā;

• jauna skatuve bērnu parkā Fantāzija.

Ielas

Šogad par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem Ventspilī izbūvēts ap 20 objektu – rekonstruētas vai noasfaltētas ielas vai to posmi: Embūtes iela no Kurzemes līdz Tārgales ielai, Siguldas iela, Kuldīgas iela no Brīvības līdz Lauku ielai, Lielais prospekts starp Ganību un Saules ielām, Lokomotīves un Depo ielas utt.

Visi objekti ir vienlīdz svarīgi. Vai, piemēram, Grīvas ielas iedzīvotājam ir svarīga sakārtotā Dzintaru vai Maskavas iela? Taču cilvēkiem, kuri pa šīm ielām katru rītu brauc uz darbu Kālija parkā, šo ielu gludais asfalta segums ir ļoti būtisks.

Tikpat svarīga ir ap 1998. gadu aizsāktā grantēto ielu asfaltēšanas programma, kuras īstenošanas sākumā grantēto ielu kopgarums Ventspilī bija ap 50 kilometru. Pašlaik ar granti segto ielu kopgarums sarucis uz pusi – palikuši apmēram 25 kilometri. Vislielākais grantēto ielu kopgarums palicis Staldzenē – zemes ceļš apkārt Būšnieku ezeram, Kolkas iela, Čiekuru iela, Selgas iela u.c. Arī Dampeļu gatvē (pie loka šaušanas laukuma), Doku rajonā, Krievlaukos. Šogad cietais segums ieklāts Grīvas ielā un Packules ielā no Gulbju līdz Doku ielai.

Īpašs ir Ostgals, kura šarmu un vēsturisko veidolu Līvu, Kapteiņu, Austrumu un Znotiņu ielā nu papildina gludas bruģakmens ietves ar granīta apmalēm un – pats galvenais – sakārtotas komunikācijas.

Šogad darbi veikti arī Jaunpilsētas laukumā. Pēc rekonstrukcijas tas palicis tāds kā mīļāks, ar pieklusinātu apgaismojumu, jauniem soliņiem. Viens no īpašajiem darbiem ir Lielā laukuma rekonstrukcija, kura noslēgsies nākamgad.

Kopīgais naudas apjoms, ko pašvaldība, piesaistot Eiropas līdzekļus, šogad ieguldījusi pilsētas ielās un laukumos, ir vairāk nekā 10 miljoni latu. 85% no šīs summas nosedz Eiropas fondi.

Būvniecības kontrole

Būvniecības likumdošanā ir ļoti daudz normatīvu, kas iekļauti vismaz 30 dokumentos. Pilnībā visus noteikumus nezina ne būvnieki, ne būvuzraugi. Turklāt Latvijas būvnormatīvi neatbilst Eiropas prasībām un ir nepamatoti zemāki nekā, piemēram, Vācijā. Tāpēc Komunālās pārvaldes speciālisti pirmie Latvijā izveidojuši šo noteikumu apkopojumu – būvniecības vadlīnijas –, kur ietverts pats būtiskākais būvniecības jomā, turklāt vairākos būvnormatīvos uzstādītas arī augstākas prasības. Piemēram, granītu šķembu cietība Ventspilī tiek pieprasīta 25 (Losandželosas koeficients), normatīvs ir 35 (Losandželosas koeficients) – jo skaitlis ir mazāks, jo cietība lielāka. No šķembu cietības atkarīgs, cik izturīga tās ir pie blietēšanas, slodzes, vibrēšanas. Jo materiāls ir mīkstāks, jo ātrāk tas sabrūk.

Uz pārbaudēm tiek vesti visi būvniecības materiāli no katra būvobjekta: melnzeme, šķembas, smiltis, bruģakmens utt. Kādreiz to darīja izlases veidā, tagad šī prasība ir obligāta. Protams, tās ir izmaksas, taču par kvalitāti jācīnās, pārliecināti Komunālās pārvaldes speciālisti.

Prasību pedantiska ievērošana rada zināmas problēmas – trūkst konkurences, jo citu pilsētu būvētājus atbaida augstās prasības, taču – kvalitāti nevar pazemināt.

Ventspilī paaugstināts arī objektu ekspluatācijas garantijas laiks. Būvniecības likumā noteikta divu gadu garantija, bet Ventspilī prasa piecu gadu garantiju.

Šovasar Lielā prospekta posmā no Ganību līdz Saules ielai asfaltēšana ieilga. Iedzīvotāji bija neizpratnē – kāpēc? Iemesls bija uzklātā asfalta kvalitāte. To kontrolē tad, kad asfaltbetons ir uzlikts, – izurbj paraugu, ko īpaši pārbauda. Pirmajā reizē analīzes uzrādīja, ka nav pievienots vajadzīgais bituma daudzums, arī otrajā reizē analīzes liecināja par kļūmi asfalta sastāvā. Tāda precedenta līdz šim Latvijā nav bijis, ka būvnieks divas reizes noņem segumu un par saviem līdzekļiem to atjauno.

Komunālā pārvalde veic pasūtītāja funkcijas, kā arī organizē projekta vadību un uzraudzību arī sabiedrisko ēku būvniecībā. Tieši pirms gada ekspluatācijā nodota jaunā poliklīnikas ēka. Pierādījies, ka ēkas īpašā siltināšana attaisnojusies. Šogad lielākajai daļai Ventspils māju apkuri pieslēdza oktobra otrajā pusē, savukārt poliklīnikai – tikai decembra sākumā. Maksa par apkuri ir mazāka nekā vecajā poliklīnikas ēkā Saules ielā, kur platība bija trīs reizes mazāka – attiecīgi 700 un 2 tūkstoši kvadrātmetru.

Pašu būvēts kalns

Slēpošanas kalns ir īpašs būvobjekts. Sākot no 2003. gada, tajā vienuviet sabērti atgūtie dabas materiāli, kas radušies ielu rekonstrukciju un citu būvdarbu laikā: šķembas, vecais asfalts, smiltis, māls. Būvgružu transportēšanas izmaksas ir lielas, tāpēc izdevīgi, ka tos var atstāt pilsētas teritorijā, turklāt vēl izmantot lietderīgi. Kalns ir liela būve, kas visu laiku ir procesā. Šobrīd tā augstums ir 52 metri, bet nākamgad paredzēts kalnu paaugstināt par pieciem metriem. Lai to paveiktu, vispirms nepieciešams uzaudzēt muskuļus – palielināt kalna pamatni. Kad pamatne sasniegusi vajadzīgo platumu, cepurīti augšā var uzlikt ātri. Muskuļi nu audzēti trīs gadus – aizmugurējā frontē un sānos –, bet nākamgad paredzēts kalnu pacelt par vēl pieciem metriem.

Šogad kalnā ievests vairāk nekā 150 tūkstoši kubikmetru, tātad kopumā tajā ieguldīts ap 1 miljons 150 tūkstoši kubikmetru materiāla. Kalns projektēts tā, ka tas var sasniegt arī 86 m augstumu.

Zaļumsaimniecība

Zaļumi – puķes (torņos, traukos, topiārijos, dobēs utt.), zālieni, parki un meži – Ventspils vizuālajā tēlā spēlē būtisku lomu. Pirms 10 gadiem katram ventspilniekam pilsētas dobēs bija iedēstīts pa vienai puķei. Tagad var droši teikt, ka katram iedzīvotājam zied jau divas puķes. Kopā – ap 80 000 puķu!

Topiāriju jeb puķu skulptūru ieviešana savā ziņā bija izaicinājums. Pirmā Ventspilī ieradās un Bērnu pilsētiņā apmetās Pīļu ģimene. Tagad topiārijus ventspilnieki darina paši: SIA Normunds un partneri veido stiepļu karkasus, bet Labiekārtošanas kombināta apzaļumošanas iecirkņa dārznieces veic zemes un stādīšanas darbus.

Ne katru gadu jātaisa kaut kas jauns, svarīgāk prast to visu uzturēt, kopt un saglabāt ilgtermiņā.

Aprīļa beigās, maija sākumā pilsētā parādījās pirmās ziedošās puķes – 6130 atraitnītes. Protams, pavasara krāšņumu papildināja arī sīpolpuķes: krokusi, tulpes, narcises. Jūnijā dobēs, puķu traukos un piramīdās dārznieces iestādīja gandrīz 66 tūkstošus viengadīgo puķu stādu. Domājot par nākamo vasaru, ir izprojektēti stādījumi un pasūtīti 77 tūkstoši puķu stādu, no kuriem daļa jau sākta audzēt.

Bērnu pilsētiņā ar jauniem stādiem papildināti jau esošie rododendru stādījumi, bet Lielajā prospektā no Ziedu pulksteņa līdz Brīvības ielai papildinātas puķu dobes.

Sestdienas talkā aprīļa beigās Kurzemes ielā iestādīti 100 piramidālie ozoli, bet Pasiekstes ielā – 39 sarkanie ozoli Pasiekstes ielā. Koki un krūmi stādīti arī citās ielās un realizētajos būvobjektos.

Pilsētas zaļās rotas veidošanas un uzturēšanas pamatā ir komandas darbs: sākot no projektēšanas – puķu šķirņu, krāsu, augstumu saskaņošanas – līdz kvalitatīvi izaudzētiem stādiem, pareizai to transportēšanai, stādīšanai un garākajam posmam – kopšanai (ravēšanai, laistīšanai, mēslošanai, uzraudzīšanai). Tomēr visu to uzturēt un nosargāt var tikai tad, ja katrs pilsētas iedzīvotājs būs atsaucīgs un pieliks roku kopīgajā pilsētas uzturēšanas darbā.