Levits tomēr nekandidēs uz otro pilnvaru termiņu Valsts prezidenta amatā

Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Viņa ieskatā, tas būtu signāls, ka tik būtiskā jautājumā kā Valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas. Tas savukārt atstātu zīmogu uz Valsts prezidenta amatu, radītu viņam grūtības pārstāvēt Latvijas intereses un uzturēt uzticības pilnu dialogu ar mūsu sabiedrotajiem. Tas radītu šaubas par Latvijas politisko kursu.

"Trauslajā drošības situācija, kādā atrodas Latvija, tas raidītu nepareizu signālu gan mūsu pašu pilsoņiem, gan mūsu sabiedrotajiem, gan Maskavai," pauž Valsts prezidents.

Levits vērš uzmanību, ka 2019. gadā viņš tika ievēlēts uz četriem gadiem. Viņš akcentē, ka Valsts prezidenta pienākumus šajā laikā pildījis pēc labākās sirdsapziņas. Ņemot vērā NA un JV atbalstu, Levits iepriekš izteica gatavību kandidēt arī uz otru termiņu, atkārtoti uzsverot, ka koalīcijai ir nepieciešams vienoties par kopēju kandidātu.

"Pārvēlēšana uz otru termiņu man nav pašmērķis. Ņemot vērā patlaban briestošo "de facto" koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties," norāda pašreizējais prezidents.

Levits aicina arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu - AS dibinātāju, arhitektu un uzņēmēju Uldi Pīlēnu - rīkoties līdzīgi. Valsts prezidenta ieskatā, tas ļaus pašreizējai koalīcijai Latvijas valsts interesēs vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu.

Levits pateicas par atbalstu NA, JV un visiem saviem domubiedriem, kuriem ir līdzīgi uzskati par Latvijas nacionālajām pamatvērtībām un mūsu valsts politisko mājvietu Eiropā.

Valsts prezidents vērš uzmanību uz to, ka viņš vienmēr ir iestājies par latvisku un rietumniecisku Latviju, par vērtībām, kas noteiktas Satversmes ievadā, kura pieņemšanu viņš 2014. gadā rosināja.

Pēc Levita paustā, pie pašreizējā Saeimas politiskā salikuma vienīgā reāli iespējamā koalīcija, kas vairāk vai mazāk var garantēt šādu Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientāciju, ir pašreizējā koalīcija, kuru veido JV, NA un AS. Tādēļ pēc 2022. gada vēlēšanām prezidents aktīvi iestājās par šīs koalīcijas izveidi, sagaidot no tās arī iespējami ambiciozu reformu programmu. Pēc Levita paustā, toreiz viņš uzskatīja, ka šajā koalīcijā varētu uzņemt arī "Progresīvos".

Līdz šim publiski bija izskanējuši divi potenciālie kandidāti uz Valsts prezidenta amatu - pašreizējais prezidents Levits un AS dibinātājs Pīlēns, kura kandidatūru AS jau trešdien oficiāli pieteica. Levitu bija plānojusi pieteikt NA.

Nevienam no abiem minētajiem kandidātiem pārliecinoša atbalsta Saeimā līdz šim nebija, bet koalīcija par vienu kandidātu līdz šim nebija vienojusies, turklāt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien neizslēdza, ka arī JV varētu izvirzīt savu kandidātu augstajam amatam.

Levits jau sākotnēji pauda nostāju, ka koalīcijai ir jāvienojas par vienu kandidātu, citādi veidotos "de facto" koalīcija, kurā viens koalīcijas partneris "sabloķējas" ar tādiem politiskiem spēkiem, kuri nedarbojas Latvijas interesēs.

"Es atbalstu nostāju, ka ir jāmēģina vienoties par kopēju kandidātu. Divi kandidāti ir jau zināmi. Vēl ir iespēja vienoties," iepriekš sacīja pašreizējais prezidents.

Kandidātu izvirzīšana Valsts prezidenta amatam sākās 9. maijā un noslēgsies nedēļas nogalē. Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.