Pirmie Saeimas lēmumi – apšaubāmi

Klimata ministrijas izveidi izrullē cauri balsojumiem, dodot pamatu lēmumu apšaubīt Satversmes tiesā.

Pret jaunu ministriju iebilst

Divu nedēļu laikā jeb steidzamības kārtā 14. Saeima veikusi grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz ieviest ministra biedrus. Tikpat steidzami veiktas arī izmaiņas Ministru kabineta iekārtas likumā, izveidojot jaunu – klimata un enerģētikas ministra – amatu. Lai arī lēmums izveidot ministru biedru amatus un jaunas ministrijas Saeimā pieņemts, topošajai koalīcijai nācās saskarties ar vērā ņemamu opozīcijas pretestību. Vispirms jau likumprojekts netika atbalstīts Juridiskajā komisijā. Šī komisija, kurā vairākums ir opozīcijai un kurā strādā arī partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvis, kas Saeimā ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta, Gundars Daudze, nobalsoja pret ministriju un jaunu biedru izveidi un pret likumprojektiem virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē otrajam lasījumam. Opozīcijas deputātu argumentācija šādai pretestībai ir dažāda. Partija Progresīvie konceptuāli atbalsta potenciālā nākamās valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa ieceri izveidot ministriju, kas atbildēs par vides un enerģētikas jautājumiem, taču iebilst pret to, ka jaunās ministrijas kompetencē netiek nodoti arī vides jautājumi. Savukārt pret ministru biedru ieviešanu šīs partijas pārstāvji ir noraidoši, uzskatot, ka jau šobrīd Ministru prezidentam likums dod plašas iespējas organizēt Ministru kabineta darbu tā, lai premjers varētu pats uz savu atbildību ieviest īpašo uzdevumu amatus, lai realizētu un ciešāk pārraudzītu valdības mērķu īstenošanu noteiktā periodā.

ZZS, noraidot topošās koalīcijas virzītās izmaiņas likumos, akcentus liek uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, tiek norādīts uz iespējamiem lēmuma pieņemšanas procedūras jeb Saeimas kārtības ruļļa pārkāpumiem, kas dod pamatu pieņemtos grozījumus likumos apstrīdēt Satversmes tiesā. Otrkārt, ZZS deputāti uzsver nepieciešamību nevis sasteigti, bet pārdomāti un jēgpilni, izdiskutējot komisijās un ar ekspertiem, virzīt izmaiņas valsts pārvaldes un Ministru kabineta pārvaldības modeļos. Politiskais spēks, līdzīgi kā partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) deputāti, norāda uz nepieciešamību kritiski izvērtēt jaunu ministru un ministru biedru posteņu izveidi, jo tādējādi tiek palielināts valsts pārvaldes aparāts, kas ir pretrunā ar vēlētājiem dotajiem solījumiem. Tāpat pārdomāti jāvērtē modeļi, kā īstenot pārnozaru sadarbību starp ministrijām.

Jāizvērtē rūpīgāk

ZZS un arī LPV piedāvāja arī apvienot vairākas jau esošās ministrijas. Piemēram, Ainārs Šlesers (LPV) rosināja apvienot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ar ekonomikas ministriju. Pēc Šlesera domām, līdz ar Kariņa rosinātajām izmaiņām ekonomikas ministra atbildībā vairs nekas būtisks nepaliek un to ir likumsakarīgi apvienot ar ministriju, kas atbild par reģionu attīstību. Arī ZZS domu gājiens līdzīgs, vien piedāvātie varianti vairāki, tai skaitā ekonomikas ministriju apvienot ar satiksmes ministriju, kā arī izvērtēt iespēju iekšlietu ministriju apvienot ar tieslietu ministriju. Taču neviens no opozīcijas priekšlikumiem netika atbalstīts.

Bažas par pārkāpumu

Neskatoties uz faktu, ka Juridiskā komisija lēma nevirzīt likumprojektus izskatīšanai 2. lasījumā, tas tomēr kārtējās Saeimas sēdes darbakārtībā tika iekļauts, balstoties uz iepriekšējās sēdes deputātu vairākuma lēmumu. Topošās koalīcijas pārstāvji atsaucās uz 13. Saeimas praksi, kad balsojumam Saeimas sēdē tika virzīti arī komisijās neatbalstīti likuma projekti. Šo kārtību no tribīnes aktīvi apšaubīja opozīcijas spēki, norādot uz iespējamiem lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpumiem. Deputāts Gundars Daudze (ZZS) aicināja ieklausīties savā sirdsapziņā, sakot, ka grib «atgādināt, ka tāda visatļautība, kāda uzplauka iepriekšējā Saeimā, nekad šajā mājā nav bijusi un to nevajadzētu kultivēt tālāk. Tādēļ es aicinu visus tos, kas uzskata, ka šis likumprojekts neatbilst labai likumdošanas praksei, vienkārši nepiedalīties balsojumā, lai tādā veidā parādītu savu attieksmi un nesasmērētu savu sirdsapziņu.»

Bažas par procedūras pārkāpumiem pauda arī ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis, norādot, ka iepriekšējās Saeimas prakse šādi virzīt likumprojektu nav pietiekošs arguments, lai varētu būt droši, ka procedūra nav pārkāpta, jo iepriekš «tas netika pakļauts Satversmes tiesas testam. Šim ir liela iespējamība nonākt Satversmes tiesā.» Savukārt Daiga Mieriņa (ZZS), kurai parlamentā uzticēta arī Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadība, uzskata, ka likumprojekta virzība ir neveiksmīga un likuma virzītājam, valdības līderim, vajadzētu atzīt savas kļūdas un tad «šo situāciju varētu glābt, ja līderis šobrīd uzkāptu tribīnē un pateiktu: jā, mēs esam kļūdījušies. Jo stiprs līderis ir tas, kas spēj atzīt savas kļūdas un nemaldināt cilvēkus. Aprunājoties ar katru deputātu atsevišķi, ir tādi, kas šaubās par šī lēmuma pareizību. Bet viņiem ir bail – bail, ka tad var izjukt topošā koalīcija.»

Koalīcija kā mūris

Taču to, ka Saeimas darbā jēgu Kariņš saskata mazu, valdības esošais un topošais līderis apliecināja jau sēdē, kurā likumprojektus par jauno ministriju un biedriem izskatīja pirmajā lasījumā. Savukārt sēdē, kad to izskatīja otro reizi un deputātiem bija jautājumi, tribīnē kāpt par vajadzīgu neuzskatīja, jo jau iepriekš ar saviem vārdiem lika noprast, ka debates parlamentā ir viņa laika lieka tērēšana un premjeram ir svarīgākas lietas, ko darīt.

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns tomēr cenšas turēties pie solījuma neizslēgt opozīciju no lēmumu pieņemšanas parlamentā un iesaistīt jēgpilnā diskusijā. Viņš, komentējot iebildumus par procedūras pārkāpumiem, uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka viņam kā priekšsēdētājam dotas tiesības no tribīnes neļaut deputātiem debatēt par procedūru, tomēr uzskata, ka ir būtiski izskaidrot arī šos jautājumus, tādēļ debates par to nav ierobežojis. Taču, Smiltēna vērtējumā, likumprojektu virza atbilstoši procedūrai, ievērojot Saeimas vairākuma nolemto. Arī iepriekšējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzskata, ka procedūra ievērota korekti, jo Saeimas lēmums ir augstāk stāvošs par komisijas lēmumu, tādēļ, Mūrnieces ieskatā, «te būtisku pārkāpumu nav». Viņas viedokli, atsaucoties uz 13. Saeimas precedentiem, papildina arī Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Draud tiesa

Taču Progresīvo pārstāvis Atis Švinka uzskata, ka atsaukšanās uz 13. Saeimas praksi nav attaisnojums šādai likumu virzībai, norādot, ka viņam kā jaunam deputātam ir nepatīkami, ka Saeima šādi uzsāk darbu, vēršot uzmanību arī uz tiesisko aspektu, «kas šeit ieskanas diezgan nelāgi, ka atsaucas uz pagājušo Saeimu; kad vienu precedentu izmanto, lai šodien pieņemtu lēmumu. Jo mums ir jāsaprot, ka šo precedentu izmantos atkal – pēc pusgada, gada, diviem, sešiem gadiem – pilnīgi cita koalīcija, kas mums nepatiks un atsauksies uz šodienu, ka varam šādi rīkoties. Vai mēs to gribam un gribēsim?»

Savukārt skandalozā LPV deputāte Linda Liepiņa nekautrējās izteikt tiešus pārmetumus Krišjānim Kariņam, jautājot «Kariņa kungs, cik jūs tālu iesiet ar savu ideju, kas šobrīd Saeimā negūst atbalstu, cik likumus jūs neievērosiet, cik ilgi jūs turpināsiet uzspļaut Saeimas Kārtības rullim un cik ilgi jūs pa sētas durvīm nesīsiet iekšā savu ministru un ministru biedrus? Ja jūs turpināsiet šādā garā, tas viss ies uz Satversmes tiesu. Nu, ko es jums varu pateikt, laimīgu ceļu!»

Steiga apēd kvalitāti

Taču opozīcijas galvenās bažas ir ne vien par kārtības ievērošanu Saeimā, bet arī par likumprojektu saturu. Deputāts Jānis Vucāns ir pārliecināts, ka izmaiņas valsts pārvaldībā, kas būtu vērstas uz ministriju sadarbību, ir nepieciešamas, taču jautājums – vai piedāvātais līdzeklis ir pareizais? Viņam kā vadības zinātņu pārstāvim ir pārliecība, ka nav pareizs. Vucāns uzsver, ka vairākās no iepriekšējām valdībām Ministru prezidentam ir bijuši biedri, kuriem uzdotas kādas speciālas funkcijas, «un es nesaprotu, kāpēc esošajā situācijā valdošā koalīcija nemēģina iet līdzīgu ceļu?» Vucāna ieskatā, «ja Ministru prezidents netiek galā ar šīm reformām un pārveidojumiem, jo to vienlaikus ir pārāk daudz, tad, izveidojot biedra amatu, katram no tiem var deleģēt atbilstošas atbildības sfēras, un tādā gadījumā šis biedrs ir virs šiem ministriem un viņš spēlē ar ministriem un ministriju sadarbību. Tas man liekas loģiskāk nekā tas, kā šobrīd. Neviens nav nācis un izskaidrojis, kāpēc ir izvēlēts šāds modelis.»

Savukārt, runājot par jomām, kurās būtu nepieciešama starpnozaru sadarbība, Vucāns izceļ arī inovāciju politiku, kurā sadarbība vajadzīga starp ekonomikas un izglītības zinātnes ministriju, kā arī šodienas notikumu «kontekstā es pielikšu klāt arī aizsardzības un iekšlietu ministriju». Vucāns uzskata, ka šādas jomas noteikti ir vēl vairākas, tādēļ Saeimas debatēs par likumprojektu, kas paredz izveidot jaunus ministra biedru amatus, aicināja likumprojektu neatbalstīt un «padomāt, vai vispār nevajag pārdomāt visu šo valsts pārvaldes struktūru. Arī civilās aizsardzības jomā būtu nepieciešams tāds pats matricas veida risinājums. Aicinu domāt, kā šo problēmu risināt pieejamo resursu ietvaros un ar citiem paņēmieniem.»

Zaļais kurss vai intereses?

Izšķērdība valsts resursu izmantošanā, veidojot jaunas amata vietas, arī bija viens no galvenajiem pārmetumiem topošās valdības vadītāja redzējumam, kā Ministru kabinets vēlas strādāt turpmāk. Tika apšaubīts mērķis izveidot klimata ministriju, lai īstenotu Eiropas Zaļo kursu, jo jau līdz šim Kariņa valdība nav izrādījusi pietiekamu mērķtiecību to darīt, no budžeta šim nolūkam atvēlot vien pāris simtus tūkstošu eiro, uz ko debatēs norādīja Valainis. Viņš pauda apņēmību atbalstīt jauno klimata ministriju, ja vien kāds konkrēti dotu solījumu, ka jau februārī iedzīvotājiem rēķini paliks mazāki, vairāk māju tiks nosiltināts, bet katlumājās tiks nomainīta gāze uz citu kurināmo. Taču atbildes uz saviem jautājumiem opozīcijas deputāti nesaņēma. Apvienotā saraksta (AS)deputāts Ilgmārs Līdaka gan no Saeimas tribīnes paskaidroja, ka apsvērums neiekļaut vides jautājumus jaunajā klimata un enerģētikas ministrijā ir tieši vides aizsardzības interesēs, jo AS vada pamatotas bažas, vai jaunajai ministrijai, kurai jārisina enerģētikas problēmas, interesēs aizsargājamo dabas teritoriju un bioloģiskās daudzveidības jautājumi. Savukārt Evika Siliņa (JV) atgādināja, ka pirms vēlēšanām visas partijas solīja pārmaiņas, un šis ir pirmais potenciālās jaunās valdības pirmais piedāvājums pārmaiņām. Viņa norādīja, ka nav pamatoti pārmetumi par birokrātiskā aparāta pārveidošanu, jo likumprojekta pieteikumā skaidri norādīts, ka «jaunā ministrija sastāvēs no jau esošo ministriju struktūrvienībām. Tas, kas būs jauns, tas būs jauns politiskais līderis, kas nospraudīs mērķus, kādus mēs pildīsim nākamajā periodā.»

Trīs kājas nestabilas

Abi likumprojekti ar Jaunās Vienotības, Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta deputātu balsīm ir tapuši pieņemti un, ja vien Valsts prezidents neizlems tos nodot atkārtotai izskatīšanai, bet tuvāko dienu laikā izsludinās, stāsies spēkā. Tas būs izšķiroši, lai finišētu ar valdības izveidi, kur jaunais ministrs un biedri ir būtiskas savstarpējās vienošanās sastāvdaļas. Savukārt darbu pie valdības deklarācijas topošā koalīcija sola pabeigt jau šonedēļ. Līdztekus potenciālo valdību veidojošās partijas plāno atklāt arī savus ministru amatu kandidātus. Tiek pieļauts, ka balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā varētu tikt virzīts nākamajā nedēļā, lai līdz Ziemassvētkiem Latvija būtu tikusi pie jaunās valdības.

Tikmēr darbs parlamenta komisijās izgaismo pirmos asumus ne vien starp pozīciju un opozīciju, bet arī starp koalīcijas partneriem. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kuras vadība uzticēta Jānim Vucānam (ZZS), jau vienā no pirmajām sēdēm piedzīvoja balsojumu, kas iezīmēja topošo koalīcijas partneru atšķirīgu izpratni par tiesiskumu un sabiedrības iesaisti un noraidīja tālākai virzīšanai Saeimā iedzīvotāju iesniegto iniciatīvu Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību. Par iniciatīvas tālāko virzīšanu komisijā nobalsoja Progresīvo, Jaunās Vienotības, kā arī ZZS deputāti, bet pret bija AS, NA, LPV un Stabilitātei! deputāti.