ZZS aicina Levitu nepieļaut jaunas ministrijas un ministru biedru amatu izveidi

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis uzskata, ka likumu grozījumi pieņemti neatbilstoši Saeimas Kārtības rullī noteiktajai kārtībai, turklāt situācijā, kad Latvijas tautsaimniecībā ir vērojama recesija, valsts pārvaldes paplašināšana, veidojot jaunu ministriju, kā arī jaunus valdības locekļu amatus, nav pieļaujama.

ZZS vēstulē Valsts prezidentam norāda, ka 1. decembrī otrajā un galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie likumprojekti "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" un "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" iepriekš Saeimas Juridiskās komisijas sēdē netika atbalstīti ne pēc būtības, ne to virzīšanai izskatīšanai parlamenta sēdē otrajā lasījumā. Turklāt komisijā nebija apspriesti un attiecīgi šajos dokumentos nebija ietverti Saeimas Juridiskā biroja ieteikumi likumprojektu pilnveidošanai, lai tie būtu saskaņoti gan ar pārējo likuma tekstu, gan ar valsts pārvaldes iekārtas principiem.

Deputāti uzskata, ka nav pieļaujama un turpināma Saeimas Kārtības rullim neatbilstoša rīcība, kāda vienreiz bija pieļauta 13. Saeimā, proti, kad likumprojekts, kas noraidīts atbildīgajā komisijā, tomēr tiek virzīts izskatīšanai Saeimas sēdē un, nerūpējoties par likuma kvalitāti, tiek pieņemts kādas personu grupas interesēs.

Saeimas Kārtības ruļļa 86. pants nosaka, ka nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Tāpat paredzēts, ka atbildīgajā komisijā noraidīto likumprojektu drīkst izskatīt tikai pie nosacījuma, ja šādu lūgumu Saeimas Prezidijam ir izteicis iesniedzējs. Šāda lūguma no abu minēto likumprojektu iesniedzēju puses nebija, norāda partijā.

ZZS Saeimas frakcija aicina Valsts prezidentu izmantot Satversmes 71. panta noteiktās tiesības un neizsludināt likumus "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" un "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", nododot tos otrreizējai caurlūkošanai Saeimā ar iebildumiem, ka nav ievērota laba likumdošanas prakse.

Vienlaikus ZZS aicina atkārtoti izskatot likumprojektus, kā atbildīgo komisiju noteikt atbilstošo - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Jau vēstīts, ka Saeimas vairākums 1. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, izveidojot jaunu - klimata un enerģētikas ministra - amatu. Par jauna ministra amata izveidi nobalsoja 52 koalīcijas deputāti, bet visi 45 klātesošie opozīcijas deputāti nobalsoja pret.

Topošajā ministrijā paredzēts apvienot jau strādājošus departamentus no Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, tādējādi jaunas izmaksas radīšot vien ministra un pāris vadošo ierēdņu algas, mierina ieceres aizstāvji.

Neoficiāli zināms, ka uz enerģētikas un klimata ministra amatu varētu pretendēt "Jaunās vienotības" pārstāvis Raimonds Čudars.

Tāpat 1. decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, apstiprinot topošās koalīcijas priekšlikumu par ministru biedru ieviešanu.

Iepriekš grozījumu tālāku virzību neatbalstīja parlamenta Juridiskā komisija. Tāpēc, pārmetot koalīcijai Saeimas procedūru neievērošanu, opozīcijas deputāti pieļāva pieņemto grozījumu apstrīdēšanu Satversmes tiesā.

Likumā noteikts, kas ministra biedrs pārzina atsevišķas nozares un politikas jomas, kas ietilpst attiecīgā ministra kompetencē un kuru pārziņu viņam ir noteicis ministrs, kā arī ministra uzdevumā pilda citus pienākumus. Ministra biedram būs padomdevēja tiesības valdības sēdēs.

Ministru biedrus iecels Ministru prezidents, tajā skaitā, premjers to varēs darīt pēc attiecīgās jomas ministra priekšlikuma. Ministra biedrs amatā varēs atrasties ne ilgāk kā attiecīgais ministrs.

Ministra biedrs būs līdzvērtīga amatpersona parlamentārajam sekretāram un atbilstoši noteiktajai kompetencei saskaņā ar attiecīgo ministru varēs dod rīkojumus valsts sekretāram, citām ministrijas amatpersonām un ministra pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem.

Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. oktobrim jāiesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem citos likumos, kas nepieciešami ministra biedra darbības nodrošināšanai.

Par likuma izmaiņām nobalsoja 52 jaunās koalīcijas deputāti, 36 Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvo" un "Stabilitātei" deputāti nobalsoja pret, bet visi klātesošie "Latvija pirmajā vietā" deputāti balsojumā izlēma nepiedalīties.