Saeima strādā, valdība vēl top

Sanākot uz pirmo sēdi, kas norisinājās 1. novembrī, saskaņā ar Satversmi jaunievēlētā Saeima darbu sāk, deputātiem katram zvērot stiprināt Latvijas suverenitāti, neatkarību, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un ievērot Satversmi un likumus. Zvērestu nodeva un līdz ar to 14. Saeimas deputātu mandāts tika apstiprināts 99 no 100 ievēlētajiem deputātiem. Sēdei, kā skaidro partija Zaļo un Zemnieku savienība –veselības problēmu dēļ, nebija reģistrējies un līdz ar to arī zvērestu nenodeva partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvis Gundars Daudze. Tas nozīmē, ka Daudzem mandāts nav apstiprināts un iespēja nodot zvērestu un pieņemt mandātu tiks dota kādā no nākamajām parlamenta sēdēm.

Jaunie deputāti vienojušies arī, kam uzticēt 14. Saeimas vadīšanu. Konkurencē starp Apvienotā saraksta (AS) izvirzīto kandidātu Edvardu Smiltēnu un partijas Stabilitātei kandidātu Alekseju Rosļikovu pārliecinošs deputātu vairākums izvēlējās Smiltēnu. Pie vietām Saeimas prezidijā netika vienīgi partijas Latvija pirmajā vietā un Stabilitātei pārstāvji. Par priekšsēdētāja biedriem ievēlēta Zanda Kalniņa-Lukaševica no Jaunās Vienotības (JV) un Jānis Grasbergs no Nacionālās apvienības (NA). Savukārt Saeimas sekretāra amatu pildīs Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), bet sekretāra biedre būs Antoņina Ņenaševa no Progresīvajiem (P).

Stājoties amatā, Smiltēns izteicis apņēmību lauzt 13. Saeimas praksi nesadarboties ar opozīciju, bet, iespējams, pat uzticēt kādai no opozīcijas partijām vadīt Saeimas komisiju. Tāpat jaunais Saeimas priekšsēdētājs aicina deputātus pagriezties ar seju pret Latvijas iedzīvotājiem, ne tik daudz aizraujoties ar starpvalstu sadarbības grupu dibināšanu, bet veidojot tādas arī ar Latvijas novadiem, lai uzturētu pastāvīgu saikni ar reģioniem.

Taču, ja par Saeimas vadību tapusi skaidrība, nezināmais aizvien ir valdība. Ņemot vērā, ka vienošanās starp trim potenciālajām koalīcijas partijām – JV, AS un NA – vēl nav panākta, prezidents vēl nav oficiāli izvirzījis premjera amata kandidātu. Vakar partiju starpā notika kārtējā tikšanās, kurā tika lauzti šķēpi par Enerģētikas, vides un klimata ministrijas izveidi, ko par nepieciešamu uzskata Krišjānis Kariņš, bet pret ko iebilst AS, norādot, ka palielināt valsts pārvaldes aparātu nav atbalstāma politika. Kariņš uzskata, ka klimata politika, kas ietver arī virzību uz Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu, esošajā ministru atbildības sadalījumā tiek bremzēta, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Ekonomikas ministrija, kas atbildīgas par šo jomu, savstarpēji plēšas.

Līdz ar to potenciālais nākamās valdības vadītājs ir izdomājis formulu – paņemt tās daļas, par kurām katrā ministrijā plēšas, un apvienotā vienā ministrijā, lai par jautājumiem, kas skar pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem un zaļā kursa īstenošanu nevis plēstos, bet, būdami viena ministra atbildībā, tie tiktu risināti. Kariņš uzskata: ja šāda vienošanās netiek panākta, valdības veidošanas process iestrēgst. Savu kompromisa daļu viņš jau esot veicis – piekritis valdību veidot no trim, nevis četrām partijām. Līdz ar to par klimata ministriju būtu jāpiekāpjas AS un NA.