Aina Stašāne atstās Valsts meža dienesta ģenerāldirektores amatu

Amatu Stašāne atstās, vienojoties ar zemkopības ministru, jo iecerētajām reformām VMD vairs nav ZM vadības sākotnēji izteiktā politiskā atbalsta.

Stašāne VMD ģenerāldirektores amatā stājās 2020.gada 29.jūlijā. Ar ZM rīkojumu Stašāne par VMD ģenerāldirektori uz pieciem gadiem tika pārcelta no Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietnieces amata.

"Stājoties amatā, no ZM saņēmu pilnvarojumu VMD īstenot pārmaiņas, lai risinātu ilgstoši ignorētas problēmas. Pārmaiņu plānošanu uzsākām pagājušajā gadā, un sākotnēji atbalstu iecerēm izteica arī ZM. Šobrīd ministra un arī ministrijas atbalsts uzsāktajām pārmaiņām ir zudis, tādēļ esmu pieņēmusi lēmumu atstāt ģenerāldirektores amatu," aiziešanas iemeslus skaidro Stašāne.

Tāpat viņa norāda, ka, neskatoties uz viņas aiziešanu, dienestam nāksies risināt tādas iepriekš identificētās problēmas kā objektīvas un vienādas attieksmes trūkums pret klientiem visās struktūrvienībās, lēmumu ietekmējamība, nevienmērīga darbinieku noslodze, zema darba efektivitāte un zems atalgojums.

"Sirsnīgi pateicos savai komandai, kas piedāvāja reālus identificēto problēmu risinājumus, tostarp pasākumus dienesta darba efektivitātes būtiskai paaugstināšanai. Tāpat pateicos ikvienam darbiniekam, kurš sniedza savu ieguldījumu pārmaiņu plānošanā un īstenošanā, un dienesta sadarbības organizācijām," piebilda Stašāne.

Kā savus nozīmīgākos paveiktos darbus, esot VMD ģenerāldirektores amatā, Stašāne min dienesta darbības stratēģijas izstrādi, kuras izveidē līdzdarbojās dienesta vidējā līmeņa vadītāji, to, ka ir atcelti dienesta maksas pakalpojumi, ieskaitot Meža valsts reģistra abonēšanu, uzsākta klientu servisa būtiska pārveide un uzsākti nozīmīgi iestādes digitalizācijas projekti, kā arī pērn nogalē mežziņiem palielināts atalgojums.

Jau vēstīts, ka aizvien dziļākas kļuvušas nesaskaņas starp darbiniekiem un iestādes pārmaiņu vadības komandu. No tās arī aizgājusi bijusī Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, kuru, neraugoties uz slikto reputāciju notiesājošā sprieduma dēļ, VMD ģenerāldirektore Aina Stašāne bija uzaicinājusi palīdzēt tieši reformu sagatavošanai.

VMD reformu, ko ātri mēģināja īstenot iestādes vadība, nobremzējusi ZM. Iemesli saistīti gan ar piedāvātajiem risinājumiem, kurus varētu būt problemātiski īstenot dzīvē, gan vajadzību mainīt likumu.

Raidījums "de facto" ziņoja, ka marta beigās VMD pārmaiņu vadītāji devās uz tikšanos ar darbiniekiem Ventspilī. Tikšanās ierakstā dzirdams, kā pēc Ventspils nodaļas vecākās mežzines Violetas Piļķes aptuveni desmit minūšu garas uzrunas darbinieki zāli pamet, neuzklausot vadību: "(..) Vēlreiz liels paldies pārmaiņu vadības komandai, ka pie mums atbraucāt un mūs dzirdējāt. Varbūt. Līdz ar to mēs savu esam pateikuši, un, taupot jūsu un mūsu laiku, jo darba pietiek, mēs šo ķeksīša pasākumu uzskatām par beigušos. Paldies, ejam darbos!"

Saspīlējums starp pārmaiņu plānotājiem un dienesta darbiniekiem pa šo laiku tikai audzis augumā. Visticamāk pēc šīs sapulces VMD iekšējā elektroniskā piezīmju tāfelē (miro board) parādījās ieraksts ar ideju par vēršanos pret tiem darbiniekiem, kuri iebilst pārmaiņām.

Par dienestā notiekošo, tostarp ierakstiem virtuālajā tāfelē, nosūtīta vēstule ZM, Ģenerālprokuratūrai un citām iestādēm, ar lūgumu to izvērtēt. Vēstuli parakstījis Stašānes vietnieks Normunds Jurkāns, kā arī lielākā daļa virsmežziņu vai viņu pienākumu izpildītāji.