Saeima ekonomikas ministra amatā apstiprina Indriksoni

Indriksone uzsver nepieciešamību veicināt Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanu un investīciju piesaisti.

Iepriekš vaicāta par savām prioritātēm enerģētikas jomā, politiķe uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt enerģētisko neatkarību, pārejot uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Jāturpina bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) jau sāktais darbs siltumapgādē pāriet no dabasgāzes uz atjaunojamo resursu izmantošanu, norādīja nu jau amatā apstiprinātā ministre.

Jaunā ministra arī atzīmējusi nepieciešamību attīstīt saules un vēja elektroenerģijas iegūšanu. Vaicāta, vai vēja elektrostaciju veidošana jāpaceļ valsts līmenī, jo to izveidi ir kavējuši iebildumi no atsevišķām pašvaldībām, Indriksone skaidroja, ka jautājums jārisina valsts līmenī, reizē ievērojot iedzīvotāju iespējas izteikties un vērtēt šos projektus.

Politiķe vērsa uzmanību, ka pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikuma sagatavots likumprojekts par nacionālo interešu jeb nacionālās nozīmes statusa noteikšanu lielo vēja parku veidošanai. Savukārt EM citiem likuma grozījumiem ir iesniegusi priekšlikumu par diskomforta jeb neērtību maksājumu vietējai kopienai, kas nonāks pašvaldības budžetā un kas jāizmanto tuvāko teritoriju - pagasta vai pilsētas - dzīves apstākļu, enerģijas jomas uzlabošanai.

Tāpat svarīga ir efektivitāte, lieki netērējot energoresursus, tāpēc jāturpina atbalstīt ēku siltināšanas programmas, norādīja deputāte.

NA izvirzītā jaunā ministre kā svarīgu prioritāti minēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas attiekšanos no elektroapgādes sinhronizēšanas ar Krieviju. Dažu gadu laikā, ar Eiropas Savienības līdzekļiem veicot tā dēvēto stabilizācijas iekārtu būvniecību, paredzēts iziet no šī sistēmas, lai sinhronizētos ar Eiropas elektroapgādes sistēmu, sacīja Indriksone.

Uz jautājumu, kuru datumu noteikt likumā kā dienu, kad pārtraucam dabasgāzes iegādi no Krievijas, deputāte atbildēja, ka valdībā iepriekš atbalstīta EM virzītā stratēģija, kurā kā attiecīgais datums noteikts 2023. gada 1. janvāris. Kādu datumu noteikt likumā, būs Saeimas izšķiršanās, iepriekš atzīmēja tikko kā apstiprinātā ekonomikas ministre.

Sākumā gan jāsaņem atbilde par to, vai no Lietuvas, Klaipēdas termināļa šī gada pēdējā ceturksnī saņemsim nepieciešamās dabasgāzes piegādes, lai ar tām pietiktu 2023. gada sākumā, skaidroja politiķe. Ziema ir tuvu, bet pagaidām vēl nav skaidrības par pieejamajām dabasgāzes piegādēm, vērsa uzmanību Indriksone, skaidrojot nepieciešamību sekot līdzi informācijai par dabasgāzes piegāžu nodrošināšanas iespējām no Klaipēdas termināļa.

Kā vēl vienu potenciālo dabasgāzes avotu Indriksone minēja nākotnē Igaunijā gaidāmo Paldisku termināli.

Investīciju piesaistes jomā Indriksone redz jau sāktā darba turpināšanu un ļoti pozitīvi novērtē lielo atsaucību uz šogad izsludināto pieteikšanos valsts izsludinātajam lielo investīciju fondam. Pieteikumu ir vairāk nekā pieejamais finansējums, un projektus ir iesnieguši jau strādājoši uzņēmumi, kuri pieteiktajos projektos ieguldīs arī savus līdzekļus, sacīja politiķe.

Būtisku pienesumu valsts budžetam šo projektu īstenošana dos pēc diviem, trim gadiem, jo pieaugs uzņēmumu produktivitāte un tie savā darbībā kļūs efektīvāki, iepriekš skaidroja jaunā ekonomikas ministre.

Indriksone iepriekš paudusi, ka būtiska apkures cenu sadārdzinājuma gadījumā valsts varētu nākt palīgā pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi pastarpināti atbalstot arī mājsaimniecības.

"Mēs nevaram sodīt iedzīvotājus, ja pašvaldības nav izdarījuši savu mājasdarbu un pēdējos divdesmit gadus nav mainījušas apkures veidu un turpinājušas cerēt uz lēto gāzi no Krievijas," pauda politiķe.

Savukārt runājot par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu pārtikai no 21% līdz 5%, tagad jau jaunievēlētā ekonomikas ministre atzīmēja, ka šādu priekšlikumu EM kopā ar Zemkopības ministriju varētu turpināt aizstāvēt, lai arī pašlaik koalīcijā tam liela atbalsta nav.

Pašlaik Latvija, Lietuva un Igaunija kopā ar Krieviju un Baltkrieviju vēl darbojas pēcpadomju IPS/UPS sistēmā, kas zināma kā elektroapgādes loks BRELL, kurā frekvence tiek centralizēti regulēta Krievijā. Pievienoties kontinentālās Eiropas tīkliem, kas ļaus Baltijas valstu energosistēmām darboties sinhronā režīmā ar Poliju, Vāciju un citām Eiropas valstīm, paredzēts ne vēlāk kā 2025. gadā.