Daudze: ārpolitikā jābalstās uz diplomātiju, nevis sasteigtiem un emocionāliem lēmumiem

Viņaprāt ir būtiski izvairīties no emocionālu un sasteigtu lēmumu pieņemšanas, lai neradītu nevēlamas sekas mūsu lauksaimniekiem, piensaimniekiem, zivju pārstrādes un tranzīta nozarēs strādājošajiem. Jāpiebilst, ka Daudze bija vienīgais no koalīciju pārstāvošo partiju deputātiem, kurš atzīmēja Valsts prezidenta ieguldījumu Latvijas ārpolitikā, uzturot ciešus divpusējos kontaktus ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm.

Aizvadīto gadu Latvijas ārpolitikā Saeimas deputāts un priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) raksturoja kā nopietniem drošības izaicinājumiem un ģeopolitiskām pārmaiņām piepildītu laiku, jo notikumi Ukrainā, kas pievērsuši pasaules uzmanību visa gada garumā, lika un aizvien liek Latvijai, kā no Ukrainas netālai Eiropas valstij, turēt tos valsts ārpolitikas centrā. 

«Nav noliedzams, ka kopējā drošības situācija Eiropā ir kļuvusi nestabilāka. Jautājumi par draudu līmeni Latvijai un jaunu auksto karu Eiropā diemžēl ir kļuvuši par regulāri apspriestu tematu,» debatēs atzina Daudze, atzīmējot, ka «tomēr vienlaicīgi varam arī skaidri redzēt, ka izaicinājumi Eiropas drošībai ir pievērsuši globālu uzmanību un Krievijas realizētā politika ir veicinājusi plašu nosodījumu un kopīgu NATO reakciju, īstenojot kolektīvās aizsardzības, kā arī alianses klātbūtnes un redzamības pasākumus reģionā.»

Šajos apstākļos pieaugošu nozīmi gūst aizvadītajā gadā Latvijā nodibinātais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs un pēc Daudzes domām «šobrīd nav jāšaubās par vārda «sabiedrotie» nozīmi. Mēs skaidri redzam, ka Latvijas dalība NATO ir bijusi absolūti pareiza ģeopolitiska izvēle, un tieši dalība NATO ir mūsu valsts drošības garants. Mūsu ārpolitikā daudz vairāk bijis jādomā par valsts ārējās drošības stiprināšanu, jāmeklē iespējas Ukrainas krīzes risināšanai, kā arī jāpieņem būtiski lēmumi attiecību veidošanai ar Krieviju.

Pagājušajā gadā notikušas ievērojamas pārmaiņas gan mūsu divpusējās, gan starptautisko organizāciju ietvaros veidotajās attiecībās ar Krieviju, kas izskaidrojams ar Krievijas īstenoto politiku Ukrainā un Krimas aneksiju, debatēs akcentēja deputāts.

2014. gadā tika ieviesta virkne ierobežojošu pasākumu pret Krieviju, kuru vienīgais mērķis bijis atturēt Krieviju no agresijas Ukrainā un panākt starptautisko tiesību principu ievērošanu. «Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka arī nākotnē jācenšas rast diplomātiskus risinājumus attiecībās ar Krieviju.»

Daudze norādīja, ka pozitīvi vērtējamas ārlietu ministra nesenās vizītes Kijevā un Maskavā, kas apliecina Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts vēlmi un spēju būt konstruktīviem un meklēt iespējas risinājumiem sarunu ceļā arī šādos – šķietami bezcerīgos politiskajos apstākļos, kad teju ik dienu turpinās kaujinieku uzbrukumi Ukrainas armijas spēkiem valsts Austrumos.

Daudze aicina ministru arī turpmāk prioritāri meklēt diplomātiskus risinājumus un izvairīties no emocionālu vai sasteigtu lēmumu pieņemšanas, kas nevar veicināt mierīgu situācijas noregulējumu Ukrainā, kā arī var radīt nevēlamas sekas Latvijai - mūsu lauksaimniekiem, piensaimniekiem, zivju pārstrādes un tranzīta nozarēs strādājošajiem cilvēkiem.

Pēc deputāta domām diskusijās par drošības politiku nedrīkstam aizmirst terorisma un radikālā ekstrēmisma draudus. Notikumi Francijā, Beļģijā un citviet mums ir atgādinājuši, ka terorisma problemātika ir aktuāla ne vien Tuvajos Austrumos, Āfrikā un citos attālākos reģionos, bet arī Eiropā. «Mēs nedrīkstam šim agresijas veidam ļaut attīstīties, tādēļ aktīvi jāturpina atbalstīt globālo cīņu ar terorismu.»

Uzrunājot savus kolēģus – Saeimas deputātus, Daudze atgādināja, ka  Latvija ir turpinājusi uzturēt ciešus divpusējos kontaktus ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, īpaši atzīmējot Valsts prezidenta ieguldījumu šo attiecību stiprināšanā. Šis sadarbības virziens ir iekļauts arī prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritāro jautājumu lokā.

«Aicinu šo sadarbības virzienu turpināt attīstīt arī beidzoties Latvijas prezidentūrai, lai nodrošinātu šo savstarpēji izdevīgo politisko un ekonomisko kontaktu tālāku attīstību. Uzskatu, ka sadarbībai ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm jābūt mūsu ārpolitikas ilgtermiņa prioritātei.»

Tāpat ,runājot par šo sadarbību, Daudze atzīmēja parlamentārās diplomātijas un politiskā dialoga iespējas, kuras aicināja Saeimas kolēģus aktīvi izmantot. «Šeit jāatzīmē gan mūsu divpusēji veidotos kontaktus ar citu valstu parlamentiem, gan arī daudzpusējo dialogu dažādos starpparlamentu sadarbības formātos un organizācijās.

Būdams Latvijas delegācijas Starpparlamentu Savienībā vadītājs, vēlos atzīmēt šīs – simt sešdesmit sešu pasaules valstu parlamentus pārstāvošās organizācijas nozīmi.»

Starpparlamentu Savienība savā darbībā cenšas sekmēt demokrātijas un parlamentārās diplomātijas attīstību pasaulē.

Starpparlamentu Savienības izstrādātie «Kopējie principi parlamentu atbalstam» paredz pieredzes apmaiņas programmas attīstības valstu parlamentiem.

Arī Saeima iesaistās šādās parlamentu attīstību veicinošās palīdzības programmās, visaktīvāk nododot savu pieredzi jau minētajām Austrumu partnerības valstīm - Gruzijai, Ukrainai, Moldovai, Azerbaidžānai, Armēnijai un Baltkrievijai.

Starpparlamentu Savienība un, protams, arī Latvijas delegācija tic, ka demokrātijas, likuma varas, cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, ekonomiskās un sociālās attīstības principu īstenošana un atbalsts minēto mērķu sasniegšanai, turpinās parlamentārās demokrātijas, miera, stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes attīstību pasaulē.

Noslēgumā deputāts izteica cerību, «ka nākamajās ārpolitikas debatēs varēsim atskatīties uz Latvijas sekmīgi īstenoto prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, tās sasniegumiem Eiropas konkurētspējas, digitālās darba kārtības, kā arī globālās lomas stiprināšanā.» 

Foto: saeima.lv