Saeima pieņem 2015. gada budžetu

Debates par budžetu un pavadošajiem likumprojektiem ilga gandrīz deviņas stundas. Par budžetu nobalsoja 60 deputāti, pret - 13, bet 21 deputāts atturējās.

Konsolidētais budžets ietver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summu, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2015. gadā prognozēti 5,1 miljards eiro, izdevumi plānoti 5,5 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2014. gada plānu, ir aptuveni 4%.

Konsolidētā kopbudžeta, ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu, ieņēmumi 2015. gadam ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,2 miljardi eiro.

Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015. gadā prognozēts 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Valdošās koalīcijas politiķi, arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un finanšu ministrs Jānis Reirs (V), nākamā gada budžetu sauc par "sociālās un nacionālās drošības budžetu". Savukārt opozīcijas politiķi kritizēja budžeta izskatīšanas gaitu parlamentā, tostarp īso laiku, kas bija atvēlēts budžeta projekta vērtēšanai.

Deputāti izvērtēja ap 200 priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstot dažādus deputātu ierosinājumus par aptuveni 2 miljoniem eiro. Starp atbalstītajiem deputātu priekšlikumiem ir papildu līdzekļu piešķiršana dažādām izglītības iestādēm, kultūrai, sportam un citiem mērķiem. Viens no lielākajiem ierosinājumiem paredz piešķirt 700 000 eiro olimpiskā centra būvniecībai Rēzeknē.

Nākamā gada valsts budžetā kā prioritātes izvirzītas valsts aizsardzības spēju stiprināšana, sociālā un nacionālā drošība, tostarp pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai.

2015. gada valsts budžeta projektā paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu politiku un necelt nodokļu likmes, ieņēmumus nodrošinot galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un uzlabojot nodokļu administrēšanu.

Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro plānots palielināt minimālās darba algas apmēru. 2015. gadā no valsts budžeta tam būs nepieciešami 7,9 miljoni eiro.

Saskaņā ar iepriekš pieņemto lēmumu no nākamā gada 1. janvāra no 24% uz 23% tiks samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme.

Paredzēts arī, ka par apgādībā esošu personu līdz 19 gadu vecumam, kas mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē un kas vasaras brīvlaikā saņem ar nodokli apliekamu ienākumu, varēs piemērot atvieglojumu par apgādājamām personām.

Izmaiņas nākamgad paredzētas pabalstu jomā, jo plānots atcelt visus 2009. gadā noteiktos ierobežojumus slimības un bezdarbnieku pabalstiem, kā arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem.

Ģimenes valsts pabalstu no nākamā gada plānots diferencēt atkarībā no bērnu skaita ģimenē, un par pirmo bērnu tas būs 11,38 eiro, par otro - 22,76 eiro, bet par trešo un nākamajiem bērniem - 34,14 eiro.

Atbalstu plānots sniegt plašākam lokam bērnu, kas slimo ar celiakiju. Pabalstu saņems arī bērni, kuriem noteikta invaliditāte, kuri mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vecumā līdz 19 gadiem un kuri studē augstskolā dienas nodaļā vecumā līdz 24 gadiem.

Tāpat finansējums paredzēts vardarbībā cietušo pilngadīgo personu un personu, kas pašas veikušas vardarbību, rehabilitācijas nodrošināšanai, kā arī paredzēts palielināt valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo dalībnieku ģimenēm.

Savukārt pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanai valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādēs nākamgad paredzēts rezervēt trīs miljonus eiro. Papildu finansējums izglītības jomai, tostarp brīvpusdienu nodrošināšanai 4. klašu skolēniem un pedagogu algu sistēmas sakārtošanai, budžeta projektā paredzēts no nākamajā gadā plānotās akcīzes nodokļa likmes palielināšanas alkoholiskajiem dzērieniem.

Lai uzlabotu situāciju mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju sociālajā nodrošinājumā, no nākamā gada plānots mainīt nodokļa sadalījumu pa konkrēto nodokļu budžetiem, lielāko daļu novirzot sociālajām iemaksām. Saskaņā ar iepriekš pieņemto lēmumu mikrouzņēmuma nodokļa likme 2015. gadā noteikta 11, 2016. gadā - 13, bet 2017. gadā - 15 procentu apmērā.

Lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, paredzēti vairāki pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanas jomā - informācijas apmaiņas uzlabošana starp finanšu iestādēm, nodokļu administrācijas kapacitātes stiprināšana, personiskās atbildības noteikšana kapitālsabiedrības valdes loceklim par nokavētajiem nodokļu maksājumiem, skaidras naudas darījumu aizliegums nodokļu parādniekiem, informatīvu deklarāciju ieviešana līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī biedrību saimnieciskās darbības nodalīšana no darbības, kuras mērķis ir peļņas gūšana.

Nākamgad papildu finansiāls atbalsts paredzēts vairākiem pasākumiem, tostarp latviešu diasporas un Latvijas bērnu kopīgajām nometnēm Latvijā, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu stipendiju palielināšanai un mūsu valsts simtgades svētku satura veidošanai, kā arī izstādes "Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014" darbības pagarināšanai.

Papildu finansējums paredzēts arī vairākām iniciatīvām aizsardzības jomā, tostarp paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai, Zemessardzes attīstībai un paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei, speciālo uzdevumu vienību spēju attīstībai, jaunatnes valstiskās audzināšanas sistēmas attīstībai.

Nākamgad papildu finansējums paredzēts gan būvniecības nozares valsts kontrolei, gan Drošības policijas kapacitātes stiprināšanai valsts iekšējās drošības nodrošināšanā, gan arī Valsts policijas sakaru virsnieku darbības nodrošināšanai Eiropas policijas birojā Īrijā, Lielbritānijā un Krievijā un civilo ekspertu dalībai starptautiskajās civilajās misijās un operācijās.

Veselības jomā finansējums plānots arī, lai mazinātu rindas uz ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, palielinātu stacionāro pakalpojumu pieejamību, tostarp plānveida hospitalizāciju, uzlabotu kompensējamo medikamentu un materiālu un reto slimību medikamentozās ārstēšanas sistēmu, kā arī e-veselības sistēmas attīstībai un uzturēšanai.

Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015.-2017. gadam nepārsniegs pieļaujamo deficīta, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, apmēru: 2015. gadā 1% no IKP, 2016. gadā 0,9% no IKP un 2017. gadā 0,7% no IKP pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijas. Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015.-2017. gadam nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, bet 2016. un 2017. gadā attiecīgi 3,3% un 3,6%. Tomēr, ņemot vērā lielo nenoteiktību ārējā ekonomiskajā vidē, makroekonomiskās attīstības scenārija riski ir vairāk lejupvērsti.

LETA