Politikas svaru kausi svārstīgi

Ja 11. Saeimā sākotnēji tika ievēlētas 23 sievietes, bet vēlāk vietas ieguva vēl trīs, tādējādi palielinot sieviešu skaitu līdz 26, tad 12. Saeimā ievēlētas vien 19 daiļā dzimuma pārstāves. Sieviešu īpatsvars Latvijas parlamentā mazinājies.

Taču tas vēl var mainīsieties pēc ministru kabineta apstiprināšanas, kad atsevišķi deputāti tiks nominēti izpildvarai jeb darbam ministru kabinetā. Šobrīd notiek valdības veidošanas process. Esošā koalīcija tās veidošanu uzticējusi premjerei Laimdotai Straujumai. Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš partijām, kuras iekļuvušas Saeimā devis nedēļu laika, lai sagatavotu ministra kabineta piedāvājumus. Nākamajā nedēļā prezidents plāno sarunas ar partijām, pēc kurām tad arī izšķirsies, kurš tiks nominēts ministru prezidenta amatam. Bērziņš sola premjera vārdu nosaukt jau nākamās nedēļas vidū.

Ja kāds no ievēlētajiem Ventspils pārstāvjiem – Dana Reizniece-Ozola, Gundars Daudze vai Jānis Vucāns tiks izraudzīti darbam Ministru kabinetā, arī Uldim Boitmanim un Aldim Slavinskim, kuri vēlēšanās ieguva ievērojamu iedzīvotāju atbalstu, būtiski pakāpjoties uz augšu Kurzemes apgabala Zaļo un zemnieku savienības sarakstā, teorētiski pastāv iespēja iegūt «mīksto» mandātu. Olimpiskā centra «Ventspils» vadītājs Uldis Boitmanis no priekšpēdējās saraksta vietas pēc iedzīvotāja balsojuma pakāpies līdz sestajai un ir nākamais aiz svītras iekļūšanai Saeimā. Savukārt Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis ir sarakstā septītais.

Sieviešu īpatsvaru parlamentā var palielināt arī «Vienotība», kad būs tikusi galā ar iekšējo «netīrās veļas mazgāšanu» un konfliktu risināšanu, izspēlējot visus iespējamos scenārijus, lai Saeimā tomēr iekļūtu aiz svītras palikusī šī brīža parlamenta spīkere Solvita Āboltiņa. Kurzemes vēlēšanu apgabalā Vienotība ieguva trīs deputātu mandātus, kas pienākas Inesei Lībiņai-Egnerei, Intam Dālderim un bijušajam reformistam – Jānim Junkuram, kurš ātri vien pēc 11. Saeimas vēlēšanām no «Zatlera reformu partijas» pārlēca uz neatkarīgo deputātu grupu. Šoreiz Junkurs ar individuālu kampaņu no saraksta augšgala izspiedis partijas līderi Solvitu Āboltiņu. Ja tas izdosies, iespējams, scenārijs, ka Lībiņai-Egnerei tiks tieslietu ministres atmatas un Āboltiņa tiks Saeimā, jo ir nākamā aiz svītras. Tāpat tiek mēļots, ka spīkere parlamentā varētu iekļūt, ja Ints Dālderis noliktu deputāta mandātu.

Tāpat sieviešu īpatsvaru parlamentā varētu palielināt Drošības policijas slēdziens par balsu pirkšanas gadījumiem Latgalē. Ja Dzintars Zaķis, par, ko iesniegts iesniegums drošības policijā, būs spiests savu mandātu nolikt, Saeimā iekļūs Janīna Kursīte. Līdz ar to parlamentā būs divas Kursītes – Janīna Kursīte-Paklule, kas ievēlēta no nacionālās apvienības, un viņas vārda māsa no Latgales apgabala. Jāatgādina, ka tad, kad Janīnas Kursītes vārds «Vienotības» kandidātu sarakstā parādījās, ap to bija gana liela rezonanse, pieļaujot, ka «Vienotība» to savā sarakstā iekļāvusi sabiedrības maldināšanai, apzinoties, ka bijusī «Vienotības» deputāte – Janīna Kursīte-Pakule, kura pārgāja pie nacionāļiem, ir tautā cienīta.

Tikmēr valdības veidošanas process nebūt nenorit tik raiti, kā sākotnēji varēja gaidīt. Varas līdzsvara zudums «Vienotībā» radījis iekšējus konfliktus. Līdz ar to Straujumai ministra kabineta veidošana nebūt nesokas viegli, jo jāsalāgo ne vien trīs koalīcijas partiju – «Vienotības», «Zaļo un zemnieku savienības» un nacionālās apvienības prasības, bet jāshēmo, lai līdz ar amatu sadali risinātu samilzušo konfliktu pašas partijas iekšienē, kur jaunie politikas censoņi cenšas pakāpties uz vēlēšanās caur kritušajiem un ar aizdomām par balsu pirkšanu diskreditējam smagsvariem.

Privizoriskais Saeimas sastāvs šeit. Avots: LETA