Zemes īpašnieki prasa taisnīgus risinājumus

Sabiedriskā apspriešana tika organizēta par elektropārvades tīklu savienojuma Kurzemes loks pirmā posma rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. To izstrādājusi SIA Firma L4. 

Projekta pirmais posms paredz elektropārvades tīklu savienojuma posmā – Grobiņas apakšstacija – Ventspils –Dundaga esošās 110 kilovoltu (kV) elektropārvades līnijas rekonstrukciju un tās sprieguma palielināšanu līdz 330 kV. Projekta izstrādātāji nepieciešamību palielināt elektrolīniju spriegumu pamato ar vajadzību nodrošināt elektroapgādes drošumu.

Latvijā patlaban tiek saražota tikai aptuveni puse no šeit patērētās elektības, un Kurzeme, īpaši Ventspils, kur izvietoti vairāki lieli uzņēmumi, tiek uzskatīta par pārvades elektrotīkla šauro vietu. Mūsu novadā elektrotīkla pārvades rekonstrukcija skars Ances, Popes, Tārgales un Ziru pagastus un Pilteni. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās galvenokārt Tārgales un Piltenes ļaudis.  

Lai arī šī bija apspriede, kurā galvenā vieta būtu jāierāda vides jautājumiem, novada ļaudis izmantoja izdevību, ka ieradies šī projekta attīstītāju pārstāvis no koncerna Latvenergo meitas uzņēmuma AS Augstsprieguma tīkls, un lielāko daļu jautājumu un iebilžu veltīja tieši viņam. Klātesošie neiestājas pret pašu projektu, bet gan pret tādu risinājumu, kas ignorē zemes īpašniekus, kuru īpašumus šķērsos jaunā elektropārvades līnija.  AS Augstsprieguma tīkls tehniskās ekspluatācijas direktors        Aivars Kapče neslēpa, ka elektropārvades tīkla sprieguma palielināšana ļaus attīstīties vēja biznesmeņiem.

Apzinoties, ka šis projekts kādam vai kādiem ļaus labi nopelnīt, un zinot, ka 50% no projekta izmaksām finansē ES, mūsu novada cilvēki pauda neizpratni, kāpēc viņiem jāuzņemas zaudētāja loma. Lai arī jaunā trase tiks būvēta esošās līnijas vietā, aizsargjoslas platums palielināsies, bet samazināsies īpašumu vērtība. Meža zemes īpašniekiem daudz pieņemamāks variants būtu līnijas skarto zemju atsavināšana, to vietā ierādot citus zemes gabalus.

Pirms nav izstrādāts tehniskais projekts, neviens nevar pateikt, cik daudz koku būs jāizcērt trases aizsargjoslā. Gan Kapče, gan Vides pārraudzības valsts biroja pārstāve Vineta Maskava vairākkārt uzsvēra, ka jaunās trases izbūve esošo situāciju nepasliktinās.

Tas nepārliecina daudzdzīvokļu mājas Skaras iedzīvotājus, jo šobrīd elektrības stabs atrodas pie pašas mājas valdošo vēju pusē. Skaru iedzīvotāji ir dzirdējuši par nelaimes gadījumu Vācijā, kur elektības stabs uzgāzies mājai. Nav īsti iespējams jauno trasi novirzīt tālāk no Skarām, jo tad savukārt tā skartu privātīpašumu.

Tārgalnieki vēlas, lai jaunā trase vismaz dzīvojamo māju tuvumā tiku būvēta zem zemes (tāda prakse ir daudzviet Eiropā), taču projekta virzītāji apņēmušies iet lētāko ceļu. Viņi jau pamanījušies slēgt servitūtu līgumus ar zemes īpašniekiem, kaut arī pirms tehniskā projekta iztrādes nav īsti zināms, kādi apgrūtinājumi tiem tiks uzlikti.  Taču ne visi piekrituši neskaidrajiem nosacījumiem, un dokumentu nav parakstījuši.

Sapulcē Vides pārraudzības valsts biroja pārstāve V.Maskava informēja, ka elektomagnētiskais lauks elektopārvades līnijas tuvumā nav lielāks nekā tas ir, lietojot  sadzīves tehnikas ierīces. Skaru iedzivotāji labprāt būtu uzzinājuši, cik liels šis mērījums ir tieši viņu mājas tuvumā.

Jau pērn, kad Tārgalē notika projekta Kurzemes loks pirmā sabiedriskā apspriede, tārgalnieki informēja uzņēmuma Augstpsrieguma tīkls pārstāvjus par dažādām viņu apakšuzņēmumu algoto strādnieku neizdarībām, kas tika solītas novērst.

Arī šoreiz tārgalnieks Mārcis Laksbergs uzņēmuma tehniskās ekspluatācijas direktoram un pārējiem klātesošajiem demonstrēja fotogrāfijas, kurās redzamas tās pašas nebūšanas – turpat pie stabiem atstāti keramikas elementi, īpašumos iebrauktas rises u.c. Kā atgādinājumu par to, ka solītais nav izpildīts, Laksbergs Augstsprieguma tīklu pārstāvim uzdāvāja sakaltušu pindzeli, ko pēc krāsošanas zemē nometuši elektības līniju uzturētāji.