Uzņēmums Bio-Venta dīkstāvē

Dīkstāves iemesls – uzņēmums nav saņēmis apsolītās subsīdijas no valdības un nav varējis laikus iepirkt rapsi eļļas izspiešanai un biodīzeļa ražošanai. Šīs nedēļas beigās uzņēmums cer saņemt palīdzību no premjerministra Valda Dombrovska, kas šo piektdien ieradīsies darba vizītē Ventspilī un solījis, ka apmeklēs Bio-Ventu.

Valsts ir parādā Bio-Ventai par 2008. un 2009. gadā saražotu biodīzeli vairāk nekā 12,5 miljonus latu. Valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars skaidro, ka ar šo naudu pietiktu izejvielas iegādei, ar ko uzņēmums varētu strādāt, kamēr izaugs šīgada rapša raža. Tādējādi uzņēmums varētu atbalstīt arī vietējos zemniekus, kas audzē rapsi.

Bez izejvielas uzņēmuma pamatražotne nestrādā. 70 ražotnē strādājošo jau izmantojuši uzkrātos atvaļinājumus un tagad devušies kārtējā atvaļinājumā, kā arī nodarbināti remonta darbos. Kad beigsies arī tie, cilvēkus vajadzēs palaist neapmaksātos atvaļinājumos.

Tomēr Janvars cer, ka līdz tam nenonāks un pēc tikšanās ar premjeru tiks rasti konstruktīvi risinājumi. Atbalsta trūkums no valsts puses traucē normāli strādāt ne tikai Bio-Ventai, bet arī visai nozarei.

Latvijas biodegvielas un bioenerģijas asociācijas prezidents Daumants Znatnajs stāsta, ka, rēķinoties ar valsts subsīdijām, uzņēmumi paņēmuši kredītus bankās. Znatnajs saka, ka saistību summa bankām ir pielīdzināma valdību parādam par nesamaksātajām subsīdijām. Bet bez valsts atbalsta arī bankas vairs nekreditēt uzņēmumus.

Ventas Balss jau rakstīja, ka valdība pagājušā gada rudenī apsolīja 10 gadu laikā izmaksāt biodegvielas ražotājiem subsīdijas par 2008. un 2009. gadā saražoto produkciju. Tomēr Lauku atbalsta dienests joprojām neparaksta līgumu par aizkavēto subsīdiju izmaksu.

Tagad kā oficiālais iemesls tiek minēts tas, ka Eiropas Savienība nedod atļauju subsīdijas izmaksām Latvijas biodegvielas ražotājiem. Znatnajs bilst, ka ES lēmumu gaida jau vairāk nekā pusgadu. Zemkopības ministrija informē, ka Eiropas Komisijas atbildi gaida ap 29. augustu. Taču nav teikts, ka tas būs lēmums par subsīdiju izmaksu, iespējams, EK pieprasīs papildinformāciju, ka jau ir bijis.

Tiklīdz tiks parakstīt līgums starp ES un Latvijas valdību, bankas no jauna sāks kreditēt ražotājus ar tik ļoti nepieciešamajiem apgrozāmajiem līdzekļiem. Ja tas nenotiks, tiks apturēta arī pārējo nozares uzņēmumu darbība, uzskata Znatnajs. Zemkopības ministrija informē, ka šogad nozare saņēmusi 3,3 miljonus latu no valsts budžeta.

Tomēr, ja to visu sadala uz astoņām ražotnēm, tad summa ir niecīga, iebilst Znatnajs. Latvijā darbojas 6 biodīzeļa 2 bioetanola ražošanas uzņēmumi, kas var saražot līdz 200 tūkstošiem kubikmetru biodegvielas gadā. Pusi no šī apjoma Latvija varētu eksportēt, bet otru pusi pārdot iekšējā tirgū.

Saskaņā ar ES direktīvu šogad biodegvielas daļai jābūt 5,75% no kopējā realizētās degvielas apjoma. Pēc Znatnaja prognozēm, labi ja šogad Latvija sasniegs 4% robežu. Pērn biodegvielas daļa no kopējā degvielas realizētā apjoma bija tikai 0,49%. Kopš pagājušā gada oktobra visās Latvijas DUS darbojas norma par obligāto 5% biodegvielas piejaukumu degvielai.

Lai pārietu uz 100% biodegvielas izmantošanu vai vismaz uz 30% piemaisījumu pie parastās degvielas, DUS rīcībā ir jābūt speciāliem rezervuāriem. Bio-Ventas veiktais pētījums liecina, ka pa visu Latviju tādi speciāli rezervuāri biodegvielas mazumtirdzniecībai ir vienīgi Ventspils uzņēmumam Sumata degvielas uzpildes stacijās Ventspilī un Kuldīgā.

Pārējie nesteidzas iegādāties tādas tilpnes, jo valdība to pagaidām neprasa, skaidro Janvars. Viņaprāt, tas kārtējo reizi raksturo valdības attieksmi pret perspektīvu atjaunojamo energonesēju ražošanas nozari.