Ventspils novadā par 8,601 miljonu eiro veikti valsts reģionālo autoceļu posmu pārbūves darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji. Darbu būvuzraudzību īstenoja SIA "Būvju profesionālā uzraudzība", kā arī projektu autors - SIA "Vertex projekti".
Pārbūves darbus autoceļam Ventspils-Dundaga (P77) no krustojuma ar reģionālo autoceļu Ventspils-Kolka (P124) posmā no 7,38 kilometra līdz 13,53 kilometram veica SIA "SC Grupa" par 3,266 miljoniem eiro. Savukārt autoceļam Ventspils-Kolka no Ventspils šosejas (A10) līdz pagriezienam uz Liepeni posmā līdz 9,93 kilometram būvdarbus veica piegādātāju apvienība "VIA un Vianova" par 5,335 miljoniem eiro.
LVC pārstāvji skaidro, ka autoceļam Ventspils-Dundaga sešu kilometru garumā pārbūvēta ceļa segas konstrukcija, izbūvējot salizturīgo un nesaistīto minerālmateriālu kārtu un ieklātas divas kārtas asfaltbetona, 600 metru garā purvainajā posmā veikta vājas nestspējas grunts nomaiņa, sakārtota ūdens atvade, tostarp izrakti un iztīrīti grāvji, izbūvētas jaunas caurtekas, kā arī pārbūvētas četras autobusu pieturvietas un izvietotas drošības barjeras.
Savukārt autoceļam Ventspils-Kolka lielākajā daļā no pārbūvētās ceļa daļas veikta segas atjaunošana ar reciklētu segu, ieklājot jaunu minerālmateriāla kārtu. Atsevišķās vietās pārbūvētas visas ceļa konstruktīvās kārtas, kā arī visā posmā izbūvēts asfaltbetona segums divās kārtās, sakārtota ūdens atvade, pārbūvēta Klāņu-Būšnieku kanāla caurteka, kā arī visas pieturvietas un izvietotas jaunas drošības barjeras.
Abi šie posmi ir iekļauti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Administratīvi teritoriālajā reformā izstrādātajā ceļu remontdarbu programmā, un būvdarbi finansēti no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzekļiem.
Komentāri (7)
Varbūt kāds no lasītājiem zin kādēļ autoceļu pārbūves laikā izveidotajos grāvjos bija jāieklāj paklājzāliens? Vai tam bija kāds konkrēts iemesls un vai zāliena sēklas nederēja?
Autoceļu pārbūves laikā grāvjos paklājzāliens tika ieklāts, lai novērstu eroziju, uzlabotu ūdens infiltrāciju, nodrošinātu vieglu apkopi un saglabātu vides aizsardzību, jo gatavais paklājzāliens ir efektīvāks nekā zāliena sēklas.
Paldies par informāciju!
Lielākā daļa paklājzāliena loksnes,gar P77,pēc pirmā lieta atradās ieslīdējuši grāvjos.Tā arī stāv melni pleķi.Vai tiešām tika uzstādīti,lai vieglāk būtu kopt, vai arī lai iekļautos termiņos?Kāpēc lielākajā daļā zāle tika iesēta,bet pašās beigās uzklāja paklājiņus?
@Ilona Ja tā ir ES nauda, nav jau slikti, ka tie paklāju ražotāji nopelna. Un papīru būšanai jāpieliek atskaite, ka smuki izskatās.
Barjeras arī smuki izskatās. Lielajam Pīpiķu līkumam, kur reāli kāds var ielidot smukajā grāvī, nav barjeras :D
nez tam dundagas ceļam vel paredzets talaka būvniecība līdz Dundagai?
Kā tad :)
Bet bez naudas apguves grāvjiem nevarēja pat krustojumā iztikt. Kas tāds slikts ir apļos ka Latvija mūk no viņiem.
Nu un Piciš koments par vides aizsardzību iespārda. Tur mārsiliš tik ir spējīgs izdzīvot. Bet ja Piciš ir iezīmējs naud laistišanai un pļaušanai, tad lai tā notiek :D