Sakārtos dokumentus bezsaimnieka ēkām Popes muižas teritorijā

Pieņemtais domes lēmums paredz līdz 2025. gada beigām ēkas noteiktā secībā uzņemt pašvaldības bilancē, pasūtīt būvju kadastrālo uzmērīšanu un ierakstīt tās zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. «Prieks, ka beidzot esam izkustējušies no nulles punkta,» teica deputāts, Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas komitejas priekšsēdētājs Andris Vārpiņš. Taču šo jautājumu domes sēdē apvija saspringtas diskusijas.

Vēsturiska problēma

Pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Gatis Landmanis pastāstīja, ka domes lēmums skar četras ēkas, kas atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļa Popes muižas apbūve teritorijā. Lielākā daļa zemes pieder novada pašvaldībai. Gan muižas ēka, ko apdzīvo Popes pamatskola, gan vairākas dzīvojamās mājas uz pašvaldības vārda jau ir ierakstītas zemesgrāmatā. Taču ir būves, kuru piederība līdz šim Valsts zemes dienesta kadastrā nav reģistrēta.

Galvenās ēkas, kurām nav piederības, ir četras. Divas no tām – klēts un Ābeļkalni – ir valsts nozīmes pieminekļi. Tā dēvētā klēts būvēta 18. gadsimta beigās. Bet dzīvojamā māja Ābeļkalni ar pieciem dzīvokļiem, no kuriem šobrīd apdzīvoti ir divi, būvēta 19. gadsimta vidū. Pie ēkas ir arī divi šķūņi. Divas citas šobrīd bezsaimnieka ēkas, kurām nav kultūras pieminekļa statusa, ir tā dēvētais cūku stallis, kas ir 19. gadsimta beigu muižas laika apbūves sarkano ķieģeļu ēka, un 18. gadsimtā būvētā dzīvojamā māja Tīreļi ar četriem dzīvokļiem, no kuriem apdzīvoti ir divi. Abām pēdējām ēkām kultūras pieminekļa statusa nav. Domes lēmumā norādīts, ka abās dzīvojamajās ēkās šobrīd četros dzīvokļos dzīvo četri cilvēki, tiesa, bez īres līguma.

Domes lēmumā norādīts, ka savulaik šīs ēkas piederējušas Ventspils rajona paju sabiedrībai Pope, kas pastāvējusi līdz 2004. gada augustam. Ēkas bijušas paju sabiedrības bilancē un tikušas izmantotas saimnieciskajā darbībā. 2003. gada novembrī klēts izslēgta no paju sabiedrības Pope pamatlīdzekļu saraksta jeb bilances ar pamatlīdzekļu norakstīšanas aktu. Līdzīgi paju sabiedrība rīkojusies ar pārējām ēkām vēsturiskajā Popes muižas teritorijā. Ēkas nav tikušas privatizētas par pajām un nav arī nodotas Popes pagasta pašvaldībai, kas šajā laika posmā vēl bija atsevišķa pašvaldība. Lēmumā norādīts, ka ēkas vismaz 30 gadus nav tikušas pienācīgi apsaimniekotas, tāpēc tās ir ļoti sliktā, bet dažas – pat kritiskā tehniskajā stāvoklī. Tām būtu nepieciešami būtiski atjaunošanas/remontu darbi, attiecīgi – ievērojami finanšu līdzekļi.

Īpašums piekrīt pašvaldībai

Tā kā zeme piederējusi pašvaldībai, Popes pagasta padome laikā vēl pirms Ventspils novada izveidošanas pieņēmusi lēmumu par to piekritību. Gatis Landmanis domes sēdē skaidroja, ka likums šādu būvju piederību traktē neviennozīmīgi. Civillikumā bijis noteikts princips, ka visa bezīpašnieka manta ir piekritīga valstij. Taču valsts, saprotot, ka netiek galā ar visu šo mantojumu, veikusi grozījumus vairākos likumos. Jaunajā Pašvaldību likumā esot noteikts, ka pašvaldībai piekrīt bezīpašnieka, bezmantinieka dzīvojamās mājas un dzīvokļi. Savukārt grozījumi Civillikumā nosaka, ka bezmantinieka būves un ēkas piekrīt zemes īpašniekam. «Secinājums ir tāds – nav citu personu, kas būtu tiesīgas iegūt šīs ēkas īpašumā vairāk kā pašvaldība. Respektīvi, pašvaldībai šobrīd ir vislielākās iespējas tās iegūt īpašumā,» konstatēja Landmanis.

Viņš arī sacīja, ka par šīm ēkām pašvaldībā pastāvīgi tiek saņemti Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), biedrību un fizisko personu iesniegumi un vēstules ar prasību un uzstādījumiem rūpēties par kultūras mantojumu, ņemt šīs ēkas bilancē, sakārtot un uzturēt. Landmanis teica, ka galvenais apstāklis, kas līdz šim ir traucējis risināt šo jautājumu, esot tas, ka šo ēku sakārtošanai būs nepieciešams finansējums. Vien par ēku inventarizācijas lietu izgatavošanu un reģistrāciju zemesgrāmatā pašvaldībai varētu nākties šķirties no diviem līdz trim tūkstošiem eiro.

Pašvaldībai ēkas nevajag

Likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību noteikti kultūras pieminekļa īpašnieka pienākumi to saglabāšanā. «Galvenās izmaksas būs, ja būs nepieciešams šīs ēkas sakārtot tādā stāvoklī, lai tās nezaudētu savu vērtību, lai tajās būtu iespējams dzīvot, lai tās būtu iespējams lietot kādā veidā – saimnieciskā vai kultūrvēsturiskā nozīmē, vai jebkurā citā veidā. Tur būs nepieciešami ieguldījumi, remonti vai vismaz konservācijas darbi kā minimums,» sacīja Landmanis. Turklāt neviena no šīm ēkām neesot nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai.

«Ja pašvaldībai tādu līdzekļu nav, tad racionālākā rīcība būtu pēc to ierakstīšanas zemesgrāmatā nodot atsavināšanai un meklēt investoru, kuram būtu pienākums nodrošināt ēku atjaunošanu un turpmāku uzturēšanu. Lai ēkas atsavinātu, pašvaldībai būs nepieciešams saņemt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu,» klāstīja Landmanis, norādot – pastāv iespēja, ka saskaņojumu var nesaņemt. Landmanis arī sacīja, ka pēc likuma pirmpirkuma tiesības valsts nozīmes kultūras pieminekļiem ir valstij. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Tāpēc dome nolēma, ka mēneša laikā sagatavojama vēstule Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei ar lūgumu sniegt viedokli un/vai rakstisku apliecinājumu par atsevišķu Popes muižas kompleksā ietilpstošo ēku ar funkcionāli piekritīgajiem zemesgabaliem atsavināšanas iespējām pēc to ierakstīšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, ja šīs būves nebūs nepieciešamas pašvaldības funkciju pildīšanai.

Cik tas maksās?

Domes priekšsēdētājs Mucenieks diskusiju daļā sacīja, ka vispār nesāktu dokumentu sakārtošanas procesus, kamēr nav saņemta mantojuma pārvaldes piekrišana ēku atsavināšanai: «Šis nes kādus četrus miljonus līdzi, lai šīs ēkas sakārtotu. Es nevienu neaicinu atbalstīt mani, bet es atturēšos balsojumā, jo es negribu nākamajām paaudzēm atstāt kaut kādu milzīgu slogu virsū. Es balsošu, labi, pret likumu es balsošu, par mani atkal feisbukā varēs rakstīt kaut kāda biedrība, kas tekoši raksta. Man tas ir dziļi vienaldzīgi, bet es būšu vismaz tīrs pret nākamajām paaudzēm.» Viņš arī uzskata, ka pašvaldībai uzliktais slogs sakārtot valsts kultūras pieminekļus ir nepamatots, jo valsts pati netiekot galā ar saviem īpašumiem. Viņš arī pauda viedokli, ka pieminekļu glābšana valstī nav nopietna: «Pārvaldnieka mājai valsts iedeva 12 tūkstošus, mums bija jāieliek vairāk nekā 70.»

Savukārt priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams sacīja, ka balsos par, «jo ar šo lēmumu mēs vēl neapņemamies ieguldīt pašvaldības līdzekļus, lai atjaunotu, piemēram, klēti». Deputāte Dace Vašuka sacīja, ka pašvaldībai nebūt nav jāapņemas visas šīs ēkas atjaunot, taču ir svarīgi sakārtot dokumentus, lai brīdī, kad būtu iespēja piesaistīt ārēju finansējumu, to būtu iespējams izmantot, – kamēr ēkas nepieder pašvaldībai, tas nav iespējams. «Tā ir arī pašvaldības bezatbildība – līdz šim nesakārtot šos jautājumus. Jau vairāku desmitu gadu garumā kādu no šiem jautājumiem varētu risināt,» teica Vašuka, norādot – ja klēts ēka būtu ierakstīta zemesgrāmatā ātrāk, iespējams, neatliekamo darbu veikšanai būtu iegūts finansējums. «Neviens neprasa atraut maizi vai tiešām prioritārās vajadzības, kas ir iedzīvotājiem, un ieguldīt tagad to visu Popes muižā,» diskutējot par nepietiekamo finansējumu, sacīja Vašuka.

Roberts Grinbergs

Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents

Tas prasīja tieši astoņus gadus, kuru laikā pie pašvaldības vērsušās vairākas biedrības, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Valsts kontrole, pašvaldība vairākkārt nesekmīgi tiesājās un tika iesaistītas trīs nozaru ministrijas, līdz beigās tika panāktas izmaiņas likumā. Astoņus gadus pašvaldība ignorēja šo jautājumu, līdz beidzot, domes priekšsēdētājam no balsojuma atturoties, Ventspils novada domes deputātu vairākums nobalsoja un tika pieņemts lēmums sakārtot īpašumtiesības Popes muižas apbūves bezsaimnieka ēkām. Lēmums paredz dažādos termiņos pašvaldībai pārņemt savā īpašumā ēkas Popes muižas teritorijā, bet tas vēl negarantē, ka tas tiešām notiks, jo šādi darbību imitējoši lēmumi ir tikuši pieņemti dažādās komitejās jau iepriekš un to izpilde nav notikusi. Arī šis lēmums nav nevainīgs, jo redzams, ka kultūrvēsturiski vērtīgākās un šobrīd apdraudētākās ēkas dokumentus kārtos kā pēdējās un tikai pēc gada, kad ēkas jumts visdrīzāk būs jau iegāzies un atjaunošanas izmaksas būs vēl lielākas, bet iespējas atrast tai saimnieku vēl bezcerīgākas. 

Kamēr pašvaldības vadība mānās, stāstot, ka budžetā nav pieejami 1200 eiro, lai jau šogad sakārtotu šo astoņus gadus ieilgušo jautājumu, tikmēr domes sēdē kā nākamais lēmums tiek pieņemts piešķirt citā pašvaldībā reģistrētai biedrībai finansējumu 4000 eiro no pašvaldības 2024. gada budžeta nesadalītā rezerves atlikuma 17. augustā notikušā komercprojekta Stirnu buks organizēšanai. Labi, lai nu kā, sportisks dzīvesveids ir jāatbalsta, tur neko darīt. Bet atklāts paliek jautājums, ko ar šīm līdz avārijas stāvoklim nu jau nolaistajām ēkām iesāks, kad pašvaldība tās pārņems savā īpašumā, un kāds ir plāns, ja draudi par nākamajā gadā plānoto skolas slēgšanu piepildās? Biedrības Popes muiža pārstāvji jau vairākkārt ir piedāvājuši savu un profesionāļu iesaisti attīstības plāna izstrādē, lai skolas darbība neapstātos un ēku uzturēšana būtu saimnieciski un ekonomiski pārdomāta, bet pašvaldības vadība vienmēr šo palīdzību ir noraidījusi. 

Esmu pats personīgi arī deputātus aicinājis uz Jelgavas novadu, lai iepazīstinātu ar piemēriem, kā pašvaldība ir spējusi saglabāt nevis vienu, bet septiņas muižas savā novadā. Arī šovasar vairākas grupas ar Ventspils novada senioriem, kas viesojās Lielvircavas muižā, rosināja, lai aicinu Ventspils novada vadību atbraukt pamācīties, kā ar darbu un prātu visu var sakārtot pat visbezcerīgākajā situācijā. Šo visu redzot, priecājos, ka mūsu novadā ir aktīvi uzņēmēji, kas Usmā, Lečos un Vārvē apzināti saviem viesu namiem izvēlas pievienot vārdu MUIŽA, lai izceltu vietas kultūrvēsturisko vērtību un īpašumam piešķirtu lielāku nozīmi. Atliek vien cerēt, ka arī domē ievēlētie deputāti spēs pārvarēt personiskos aizvainojumus un sāks beidzot rīkoties saimnieciski, ne tikai pašu interesēs, bet arī novada iedzīvotāju.