Nesaprot, kāpēc vajag vēl vienu sporta laukumu

Februāra novada domes sēdē deputāti, vairākumam – 14 deputātiem – balsojot par un deputātei Dacei Vašukai atturoties, grozīja pašvaldības investīciju plānu 2021.–2027. gadam, izslēdzot no tā jau īstenotus projektus un iekļaujot plānā vairākus citus projektus, starp kuriem ir 3x3 basketbola laukuma izveide Tārgalē. Pašvaldība ar šo projektu startēs projektu konkursā, pretendējot uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu.

Ierosina 3x3 valstsvienība

Apmēram nedēļu pirms domes sēdes Tārgales pamatskolā notika dažas dienas iepriekš skolas saziņas kanālos izziņota pagasta iedzīvotāju sanāksme. Tajā uz ekrāna demonstrēja un ar klātesošajiem apsprieda dokumentu, kurā apkopotas Tārgales pagasta stiprās un vājās puses, iespējas un draudi. Sapulces uzmanības centrā bija jautājums par iecerēto 3x3 basketbola laukumu, taču tika izteikti arī citi ierosinājumi par to, kas pagastā būtu nepieciešams. Tostarp izskanēja nepieciešamība pēc pastāvīgas kultūrvietas jeb saieta nama un ierosinājums ierīkot veloceliņu gar Piltenes šoseju, kas ļautu velobraucējiem droši nokļūt no Ventspils Tārgalē un otrādi.

«Nevienam nav noslēpums, ka pirmie olimpiskie čempioni 3x3 ir latvieši. Un, ja mēs pieminam 3x3, tā nebija mana ideja. To ierosināja Andis Zariņš. Es saprotu, viņam arī ir ļoti tuva groza bumba, un viņš teica, ka Tārgalē vajag. Būtībā projekts ir tapis tai vietā, kur ir ērti piebraukt ar automašīnām, kur jau ir tā infrastruktūra. Es aicinu atbalstīt šādu redakciju, un es novēlu Attīstības nodaļai veiksmīgu projektu un veiksmīgus startus,» teica Tārgales un Ances pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Mārcis Laksbergs.

Pretēji Laksberga teiktajam, domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Zariņš, domes sēdē izraisoties diskusijai, noliedza, ka būtu šī projekta iniciators. Lūgts precizēt, kurš tad ierosinājis veidot Tārgalē jaunu basketbola laukumu, novada pašvaldības izpilddirektors Juris Krilovskis pauda: «Kā 3x3 basketbola laukuma projekta iniciators jāmin Latvijas vīriešu valstsvienība (Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš, Agnis Čavars), kura ar uzvaru 2021. gada olimpiskajās spēlēs Tokijā pievērsa sabiedrības, it īpaši jauniešu, interesi šim sporta veidam. Anda Zariņa sporta prasmju apgūšana basketbolā tika uzsākta Ventspils sporta skolā Spars, attiecīgi basketbola lietpratēja un deputāta atbalsts 3x3 basketbola laukumu izveidē pie Tārgales pamatskolas ar mērķi radīt novada iedzīvotāju aktīva brīvā laika pavadīšanas vietu ir loģisks un pamatots.»

Domes lēmumā norādīts, ka projekts aptvers teritoriju 400 kvadrātmetru platībā, ieskaitot zaļo zonu. Lūdzot precizēt, cik liels būs basketbola laukums, kur tas atradīsies un kādu segumu laukumā ieklās, noskaidrojām, ka blakus pērn uzbūvētajai velotrasei brīvā laukumā, ko šobrīd klāj zāliens, iecerēts uzbūvēt asfaltētu basketbola laukumu atbilstoši 3x3 basketbola prasībām – 11x15 metru platībā ar pusotru un divus metrus platām malām. Laukuma virskārtā izmantos asfalta maisījumu, kas speciāli paredzēts sporta laukumiem. Projekts ietver arī jaunus labiekārtojuma elementus un gājēju celiņus, kas basketbola laukumu savienos ar velotrasi.

Vai vajag vēl vienu?

Lai gan sapulces laikā iebildumi neizskanēja, dažas dienas vēlāk redakcijā vērsās kāds tārgalnieks, kurš uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā jauna 3x3 basketbola laukuma būvniecība Tārgalē ir naudas izšķērdēšana. «Vai esam tik bagāti, lai celtu Zariņam un viņa bērniem jaunu laukumu? Labāk būtu sakārtojuši stadionu, kur ir mīkstais segums, un tur uzstādītu basketbola grozu. Tai pašā laikā, lai Tārgales skolas sporta zālē ierīkotu paceļamos grozus un handbolisti varētu aizvadīt spēles, nauda novadam neatradās,» viedokli pauda lasītājs.

Apsekojot Tārgalē jau esošo sporta infrastruktūru, atklājās, ka stadionā pie skolas jau ir ierīkots basketbola laukums ar grozu, kas brīvi pieejams iedzīvotājiem. Tāpat ikviens, kurš to vēlas, var izmantot asfaltēto laukumu pie estrādes, kur arī ir basketbola grozs. Abas šīs vietas atrodas dažu simtu metru attālumā no plānotā jaunā laukuma.

Jaunais laukums tiešām nebūs lēts prieks – domes lēmumā lēsts, ka projekts varētu izmaksāt 100 tūkstošus eiro, tostarp 70 tūkstošus eiro pašvaldība iecerējusi piesaistīt no Eiropas Savienības un citiem ārējiem fondiem, bet 30 tūkstošus eiro projekta īstenošanai būs jāpieliek no pašvaldības jeb nodokļu maksātāju kabatas.

Ņemot vērā līdzšinējo praksi, domājams, ka arī šī projekta līdzfinansēšanai pašvaldība naudu aizņemsies. Novada pašvaldības 2024. gada budžeta tāme liecina, ka pašvaldībai šobrīd jau ir saistības 27,3 miljonu eiro apmērā – pašvaldībai aizdevējiem kopumā jāatmaksā 102 aizņēmumi 21,3 miljona eiro apmērā, ieskaitot procentu maksājumus un aizdevuma apkalpošanu, un vēl pašvaldībai ir 13 galvojumi ap 6 miljonu eiro apmērā. Atmaksājamo aizņēmumu sarakstā ir dažādi attīstības projekti, tostarp pašvaldībai vēl jāsamaksā 346 tūkstoši eiro par Tārgales pamatskolas sporta laukuma jaunbūvi, 15,6 tūkstoši eiro par pērn uzbūvēto velotrasi, kā arī ievērojamas summas par Lībiešu zvejnieku sētu un citiem Tārgalē īstenotiem projektiem.

Nav skaidrs, kā ierosināt

Iepazīstoties ar pēdējo gadu novada domes sēžu protokoliem, kļūst skaidrs, ka investīciju plāns ar jaunām iecerēm tiek papildināts regulāri. Taču nav skaidras kārtības, kādā ne tikai Latvijas 3x3 basketbola vīriešu valstsvienība (iespējams, gan pašai to nezinot), bet arī iedzīvotāji var ierosināt attīstības projektus, lai tos iekļautu investīciju plānā, vai un kā pagastos iespējamās ieceres apspriež, lai iedzīvotājiem būtu iespēja paust viedokli. Par to deputāti arī ir diskutējuši, apspriežot pašvaldības budžetu.

Pašvaldības izpilddirektors uz jautājumu, vai un kā iedzīvotājiem tiek sniegta iespēja izteikt viedokli par prioritāri īstenojamiem projektiem un vai ir noskaidrots Tārgales iedzīvotāju viedoklis par jauno ieceri, atbild vispārīgi: «Izstrādājot pašvaldības attīstības plānošanas dokumentā iekļauto investīciju plānu, tajā ir apkopota un iekļauta informācija no iedzīvotāju un uzņēmēju aptaujām, tematiskajās darba grupās (piedaloties pašvaldības speciālistiem un novada iedzīvotājiem) ierosinātā, arī statistikas datu un publisko pārskatu apkopojums un analīze. Pašvaldība reizi gadā vai pēc nepieciešamības aktualizē investīciju plānu, ņemot vērā tā izpildi un ikgadējo apstiprināto pašvaldības budžetu. Tas ir nepārtraukts process. Ierosinājumi investīciju plānam tiek saņemti gan no iedzīvotājiem, gan no pagastu pārvaldēm (arī iedzīvotājiem vēršoties pagastu pārvaldēs), gan no domes deputātiem, tiem esot saziņā ar novada iedzīvotājiem.»

Iespējams, ierosinājumu apkopošanu un izvētīšanu varētu uzņemties iedzīvotāju padomes pagastos, ja tādas novadā tiktu izveidotas. Taču novada pašvaldības vadība līdz šim, kad par šādu jautājumu ir spriests, aizbildinoties ar administratīvās kapacitātes trūkumu, norādījusi, ka šogad iedzīvotāju padomes veidot neplāno.

Attiecībā uz iespējamo veloceliņu gar Piltenes šoseju izpilddirektors norāda, ka «nav pamata noraidīt veloceliņa izveides realizāciju nākotnē,» taču šobrīd šādam mērķim nesaredz iespēju piesaistīt struktūrfondu līdzekļus, kā arī uzsver iespējamos ierobežojumus, kas saistīti ar Aizsargjoslu likuma prasībām, piemēram, jāsaņem Latvijas Valsts ceļu atļauja izmantot ceļa aizsargjoslu, atļauja izcirst kokus un saskaņojumi no fiziskajām un juridiskajām personām, kam pieder nekustamie īpašumi.