Ventspils novada dome, 30. novembra sēdē ar balsu vairākumu apstiprinot nekustamā īpašuma Sārce Popes pagastā detālplānojumu, devusi zaļo gaismu četru vēja turbīnu izbūvei pie Popes. Opozīcijas priekšlikums nodot detālplānojumu atkārtotai publiskai apspriešanai tika noraidīts.
Dod zaļo gaismu četrām vēja turbīnām pie Popes
9Četras vēja turbīnas būs ar 158 metrus augstiem mastiem, un kopā ar rotoriem to maksimālais augstums sasniegs pat 240 metrus. Salīdzinājumam – pērn atklātā vēja parka Tārgale turbīnu augstums ir 152 metri. Plānotās vēja elektrostacijas atradīsies trīs kilometru attālumā no Popes muižas, kam ir valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss, un vien kilometra attālumā no tuvākajiem ciemiem – Topciema un Jaunmuižas.
Pašvaldības Attīstības, plānošanas un būvniecības nodaļas attīstības plānotāja Iveta Straume domes sēdē stāstīja, ka detālplānojuma izstrāde krietni ievilkusies – tā uzsākta 2019. gada maijā un bija jāveic divu gadu laikā, bet ierosinātājs un zemes īpašnieks SIA Jaunpope vairākkārt lūdzis pagarināt termiņu. Šī gada janvārī detālplānojums un vides pārskats nodots publiskai apspriešanai. Esot saņemti institūciju atzinumi, kas visi esot pozitīvi. Vides pārskats bijis precizējams atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā norādītajam. Publiskās apspriešanas laikā tikuši saņemti vairāki gan fizisku, gan juridisku personu iesniegumi, kuros norādīts, ka nepieciešams papildināt ainavu izvērtējumu un vides pārskatu. Tāpēc izstrādātājiem uzdots papildināt redzamības karti un iekļaut vizualizācijas no Skolas ielas skatpunkta.
Ietekmi uz ainavu nenoliedz
Sēdē par to, kāda būs jauno vēja turbīnu ietekme uz ainavu Popes apkaimē, izvērsās pagara diskusija. Detālplānojuma izstrādātāju SIA Metrum pārstāvēja Laura Hrisanfova. Viņa norādīja, ka ainavu atzinums ticis papildināts, ņemot vērā šī gada sākumā publicētās vadlīnijas. Esot ņemts vērā arī pētījums Ventspils novada ainavas un to vērtības. Metrum pārstāve norādīja, kas skats, ko vēja turbīnu izbūve izmainīs, ainavu novērtējumā neesot atzīmēts kā vērtīgs. Vienlaikus viņa atzina, ka vēja ģeneratoru ietekme uz ainavu būs nozīmīga, tie būs redzami diezgan tālu un izmainīs līdz šim pierastos skatus. «Nenoliedzu, ka ietekme ir acīmredzama. Parasti šādi objekti tiek vērtēti no publiski pieejamām teritorijām – tie ir galvenie ceļi, kultūras pieminekļi, skatu torņi vai skatu vietas, kas ietekmē lielāku cilvēku kopumu,» sacīja Hrisanfova.
Pēc deputātes Daces Vašukas ierosinājuma viņa sēdē demonstrēja izstrādāto vizuālo materiālu – 3D modelēšanas attēlus no dažādiem skatpunktiem, kas bijuši pieejami domes deputātiem un ir publicēti arī internetā. Publicētajā atzinumā par ieceres ietekmi uz ainavu norādīts, ka 3D modelis un redzamības karte izstrādāta teritorijai līdz 5 km no vēja elektrostacijas. «Šis attālums izvēlēts, ņemot vērā vadlīniju materiālu, kur norādīts, ka vēja parki dominē ainavā no skatpunktiem, kas atrodas 3–5 km attālumā no vēja elektrostacijas, bet nozīmīgas izmaiņas var radīt līdz pat 10 km attālumā,» pausts dokumentā.
Vašuka aicināja pārējos deputātus iepazīties ar vizualizācijām un tajās iedziļināties. Viņa rosināja aizdomāties, kā jutīsies cilvēks, kurš uzcēlis māju skaistā, ainaviskā vietā, bet nonāks situācijā, ka naktī mājas tiešā tuvumā mirgos vēja ģeneratori.
Spiediens būs vēl
Domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks diskusijas laikā norādīja, ka īpašums, kam izstrādāts detālplānojums, atrodas teritorijā, kur atbilstoši 2016. gadā apstiprinātajam teritorijas plānojumam vēja turbīnu izvietošana ir atļauta. Mucenieks arī pauda uzskatu, ka nākotnē šie četri vēja ģeneratori iekļausies lielākā vēja parkā: «Projektu attīstība noteikti turpināsies, un nebūs tā, ka tie izcelsies, šie četri, tikai un vienīgi šie četri. Visu jau neuzbūvēs, bet katrā gadījumā spiediens vēl būs.»
Viņa vietnieks Andis Zariņš atcerējās, ka 2019. gadā vēl iepriekšējais domes sastāvs balsojis par šī detālplānojuma izstrādes uzsākšanu: «Toreiz mūsu vidū balsojumā bija vienprātība.» Savukārt deputāts Māris Dadzis aicināja būt precīziem, runājot par 2019. gada lēmumu. «Kopējā doma bija – mums nav iemesla noraidīt, bet ar domu, ka tiks izstrādāts detālplānojums. Tā laikā būs gan ainavu izvērtējums, gan sabiedriskā apspriešana. Ka ir nepieciešama 3D vizualizācija – to pierakstīja klāt ar domu, ka vizualizāciju vērtēs, kad būs sabiedriskā apspriešana,» teica Dadzis. Pēc sēdes publicētā video viņš teikto papildināja: «Kolēģiem atgādināju, ka 2019. gadā, kad pieņēmām lēmumu, būtībā mēs arī skaidrojām detālplānojuma jēgu – jā, atbilstoši teritorijas plānojumam šie ģeneratori tur var būt, bet mūs uztrauc tas, ka jau sākotnēji bija skaidrs, ka diskusijas par šo būs, jo vietējie iedzīvotāji jau iepriekš bija izteikuši šaubas. Un jārunā arī par ainavas aizsardzību – tieši tāpēc mēs rosinājām un arī apstiprinājām, ka detālplānojumā ir padziļināti jāpēta ainava. Otrs nosacījums bija – protams, atbilstoši normatīvajiem aktiem detālplānojums tiks sabiedriski apspriests, un tad mēs īsti redzēsim, ir vai nav ietekme uz ainavu, ir vai nav negatīvais sabiedrības viedoklis. Bet šodien rats tika griezts savādākā veidā ar skaidrojumu, ka tas ir atbilstoši teritorijas plānojumam. Būtībā, ja sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos viedokļus mēs neņemam vērā, tad ir jautājums, kāda no tā visa vispār ir jēga?»
Savukārt Vašuka gan sēdē, gan video pēc tās runāja par vietējās pašvaldības lomu. «Kur tad paliek vietējās pašvaldības loma, pašvaldības jēga, ja vienīgais arguments, kas šodien izskan – ka mēs esam iesprostoti kaut kādos juridiskajos un birokrātiskajos rāmjos, kuros tiek apgalvots, ka mums nav nekādas iespējas, neskatoties uz to, ka izstrādātāja pārstāve arī sēdē atzina, ka ietekme uz ainavu būs, turklāt tā būs gana būtiska,» sacīja deputāte. Gan viņa, gan Dadzis apšaubīja, vai ir vērts četru vēja turbīnu saražoto 20 megavatu enerģijas dēļ sabojāt vērtīgu ainavu, ņemot vērā to, ka Popes muiža un tās apkārtne ir noteikta kā viens no 50 Latvijas ainavu dārgumiem un viena no trim ainavu dārgumiem, kas pārstāv Ventspils novadu – līdzās Usmas ezeram un Jūrkalnes stāvkrastam. Savukārt deputāts Ints Apsītis pēcsēdes video uzsvēra, ka nesen, izbraucot caur Vāciju, sapratis, ka Ventspils novada patiesā vērtība ir neskartā daba, kas ļauj būt pievilcīgam tiem cilvēkiem, kuri meklē iespēju atpūsties no visa industriālā. Vašuka piebilda: «Pie mums brauc pēc savvaļības, pēc klusuma, miera, baudīt vidi, kurā nav industriālā piesātinājuma. Līdz ar katru šādu lēmumu mēs ejam tuvāk tam, ka mūsu novada pievilcība šādā aspektā aizvien mazinās un var tikt zaudēta.»
Valsts neizdarītie mājasdarbi
Detālplānojumu apstiprināja ar balsu vairākumu. Pret nobalsoja Dadzis, Vašuka un Apsītis, balsojumā atturējās Gatis Gāga, bet valdošās koalīcijas deputāts Agris Bileskalns balsojumā nepiedalījās. Ventas Balss Bileskalnu sazvanīja, lai noskaidrotu šādas rīcības iemeslus, un saņēma atbildi, ka Popes pagastu pārstāvošais deputāts izlēmis balsojumā nepiedalīties, jo nav bijis deputāts brīdī, kad lemts par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu. Vizualizācijas un pārējos materiālus viņš esot redzējis, taču jautājums esot sarežģīts un šī esot pirmā reize, kad viņš saskāries ar vēja ģeneratoriem, tāpēc esot grūti spriest, kā tas būs dzīvē. Bileskalns uzsvēra, ka Latvijā nepietiek elektroenerģijas, tāpēc vēja ģeneratori ir vajadzīgi. «Valsts arī nav īsti izdarījusi mājasdarbu, nav kompensējošo mehānismu sakārtojusi. Tas, ka tie (vēja ģeneratori – red.) ir vajadzīgi, tas tā ir. Tikai vajadzētu valstij izdomāt, kā to diskomforta maksājumu veikt cilvēkiem, kas dzīvo tiešā saskarē,» teica deputāts. Viņš kā vietējais iedzīvotājs gan neesot manījis satraukumu apkārtnes zemnieku vidū, ka kāds gribētu saistībā ar vēja ģeneratoru izbūvi savus īpašumus pārdot.
Sazvanījām arī valdošās koalīcijas deputātu Aigaru Matisonu. Viņš skaidro, ka balsojis par, jo uzskata, ka domei nav tiesību noraidīt dokumentu, ja tā izstrādātāji izpildījuši visu prasīto. «Es tad uzskatītu, ka balsotu pret likumu. Neesmu speciālists par ainavām, bet, ja no visiem ir dabūti atzinumi, ka tas neko netraucē… Ja juristi teiktu, ka tur ir kaut kas pretlikumīgi, tad, loģiski, balsotu pret,» teica Matisons. Arī viņš uzsvēra, ka valsts kavējas lemt par atbalstu vietējām kopienām. Ar vizualizācijām deputāts esot iepazinies un apstiprina, ka arī dzīvē ir pārliecinājies, cik tālu var redzēt līdzīga izmēra vēja elektrostacijas, kas uzbūvētas Tārgalē – tās esot redzamas pat Piltenē.
Komentāri (9)
Prieks dzirdēt. #parzaļuenerģiju.
Nauda nesmird! Drīz Ventspils novadā kaut kur atkal celsies kāda ērta savrūpmājiņa un pa novada ārēm trauksies spīdīgs, jauns limuzīns.
Vajag dot iedzīvotājiem kompensāciju kā to dara naftas ieguves valstīs
Vienu turbīnu vajag uzcelt Bileskalna sētā. Tad abi ar Mārtiņu varētu priecāties par skaitajām ugunīm un skaņu. Otru vajadzētu Indriksones sētā,jo viņa arī to ļoti gribēja. Trešo,ceturto Mucenieka sētā. Pēc tam lai ignorē cilvēkus kas pelna viņiem naudu..
Liekas, ka šāda pasākuma īstenošanu var pārtraukt ar pašvaldības referenduma palīdzību. Vai likums nestājas spēkā ar 1.janvāri? Taču vienmēr pastāv jautājums, cik daudz būtu pret ģeneratoru uzstādīšanu, cik būs vienaldzīgo u.t.t. Taču, ja deputātu elektorāta izpratnes līmenis par normatīvajiem aktiem, ekonomiskajiem procesiem, tiesiskumu, par kompetenci, par deputāta darba ētiku ir tāda pati kā VND deputātiem, tad ēters tiek sildīts veltīgi....Pietiek paskatīties Domes sēdes un viss ir skaidrs....Tuneļa galā gaismas nav, tur ir atsevišķu deputātu personīgie labumi....
Liecieties taču mierā! Nekas Jums nav labi! Tad Jūs neļauj būvēt tiltu Tārgalē, lai Rozentāl Gunča var normāli piebraukt laukam, kur būvēt jauno māju un tagad vel klūp krāgā Bileskaln Agrim, kas mantojumā saņēmis Paju sabiedrības akcijas un ir ieinteresēts Sārces vēja parka projektā. Paši vainīgi, ka Jums nav tādas nekaunības. Tad arī dzīvojiet savas principiāli taisnīgās dzīves. gribētu redzēt, kā Jūs prastu atteikties no Brīvostas valdes locekļa un Ekonomikas ministra padomnieka amata.
Auč, tik trāpīgi
Lai slava Zilzemniekiem un Nacionālajiem Apjājējiem! Mūžīgi mūžos! Āmen.
Neviena valsts, kas izmanto sauli un vēju kā enerģijas avotus nav sasniegusi zemus CO₂ izmešus elektrībai. Vācija tam ir bēdīgi slavens piemērs: https://humanprogress.org/will-we-learn-from-the-deindustrialization-of-germany/
Vācija savā Energiewende projektā 10 gadu laikā ir iztērējusi 520 miljardus eiro. Tā uzstādīja vēja turbīnas un saules paneļus, un apturēja visas savas kodolspēkstacijas. Rezultātā tās CO₂ emisijas elektroenerģijai ir palielinājušās, jo tā trūkstošās jaudas aizstāj ar oglēm. Turklāt tā ir kļuvusi no elektrības eksportētāja par importētāju, nopietni kaitējusi savai ekonomikai, izraisot iedzīvotāju neapmierinātību un palielinot energoresursu izmaksas visā Eiropā.
Varbūt mēs varam mācīties no citu kļūdām un tās neatkārtot?