Apstiprina novada nolikumu, iedzīvotāju priekšlikumus noraida

Atšķirībā no faktiski klusumā aizvadītās publiskās apspriešanas, par ko plašāka sabiedrība uzzināja vien pēc domes opozīcijas deputātu video un publikācijām portālā ventasbalss.lv un mūsu laikrakstā, domes sēdē, ko pašvaldība ierasti translēja YouTube, domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks izvēlējās tomēr izklāstīt izmaiņas, ko atbilstoši jaunajam Pašvaldību likumam izstrādātais nolikums paredz. Priekšsēdētājs skaidroja, ka esot «iestrādātas lietas, lai uzlabotu vai mainītu pašvaldības darbību».

«Par lielākām izmaiņām varu informēt, ka esam nolēmuši arī, apstākļu spiesti un vadīti, tomēr iet to ceļu, ko jau liela daļa pašvaldību ir gājušas, un Kurzemē varbūt tas bija izteikti – izņemot varbūt Kuldīgas novadu, pārējie visi to ceļu ir gājuši, – veidot pagastu apvienības. Mūsu gadījumā jaunajā nolikumā izveidotas sešas pagastu apvienības. Divas uzsāks darbu, līdzko ir spēkā mūsu saistošie noteikumi, un pārējās četras ar nākošā gada 1. jūniju,» klāstīja Mucenieks, turpinot: «Es vēl gribu piebilst, ka nekas pagastos nemainās. Nemainās ne pakalpojumu saņēmējiem, ne arī paši pagasti nemainās – tā ir vienkārši pārvaldes forma, kā pašvaldība pārvalda šīs teritorijas.»

Koncentrē cilvēkresursus, naudu nerēķina

Mucenieks uzskata, ka nolikumā ietvertais modelis, kā apvienot pagastu pārvaldīšanu, esot visloģiskākais, lai gan apsvērti arī citi varianti. Vētīts esot gan teritorijas lielums, gan iedzīvotāju skaits, taču atšķirības tik un tā esot. Pēc teritorijas lieluma Ances un Tārgales pagastu apvienība ir vislielākā, un to nevarot salīdzināt ar Užavas un Jūrkalnes apvienību. Arī iedzīvotāju skaita ziņā Užavas un Jūrkalnes apvienība atšķiras no pārējām, kas esot diezgan līdzīgas, klāstīja domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pēc nekustamo īpašumu skaita Užavas un Jūrkalnes apvienība gan pietuvojoties pārējām apvienībām un mazākajai pagastu apvienībai apsaimniekošanā būs apjomīga jūras piekrastes daļa. Visās pagastu apvienībās esot pa vienai skolai, izņemot Puzes un Popes apvienību, kur ir divas. Visās apvienībās ir pieejami pirmsskolas izglītības pakalpojumi. Muceniekam šķiet svarīgi, ka visās pagastu apvienībās abus pagastus savieno asfaltēts ceļš.

Runājot par ieguvumiem, Mucenieks sacīja: «Lielākais ieguvums ir tas, ka šādā veidā mēs tomēr šos resursus varam koncentrēt. Esot vienam apvienotās pārvaldes vadītājam, viņš var izmantot šobrīd divos pagastos esošos resursus un tādējādi atrisināt daudzus jautājumus, ko šobrīd atsevišķi nemaz nevar atrisināt, nav tik vienkārši atrisināt. Mums ir pietiekami labi pārvalžu vadītāji, varam virzīt varbūt tos labākos no labākajiem tieši šo apvienību vadīšanai.» Uz jautājumu par finansiālu ieguvumu Mucenieks atbildēja, ka tāds nav plānots – resursu apvienošana esot svarīga, jo trūkstot jo īpaši cilvēkresursu.

Vēl esot nedaudz izmainīti domes komiteju pienākumi un izveidota Budžeta komisija, kas nodarbosies ar budžeta projekta izskatīšanu un sniegs VNK serviss rekomendējošus ieteikumus budžeta un tarifu izstrādes jautājumos. Jaunais nolikums paredz izveidot pašvaldības policiju un izpilddirektora vietnieka amatu –šī amatpersona varētu pārraudzīt Nekustamo īpašumu nodaļu, Būvinspekciju, Attīstības, plānošanas un būvniecības nodaļu.

Iedzīvotāju padomes nesteidzas veidot

Gan domes politiskā vadība, gan izpilddirektors Juris Krilovskis bija atturīgi, kad runa bija par iespējami drīzu iedzīvotāju padomju nolikuma izstrādi – izrādījās, ka nevienam nav darba pienākumos šādu nolikumu izstrādāt un neesot administratīvā resursa, lai iedzīvotāju padomes izveidotu un pēc tam apkalpotu to darbu. Dzirdīgas ausis neatrada priekšlikums iedzīvotāju padomju sēžu protokolēšanu, pirms tam apmācot, uzticēt pagastu lietvežiem.

Domes sēdē izpilddirektors vērsa deputātu uzmanību, ka jaunais nolikums paredz pirms nepilna gada izveidotās Iekšējā audita un kapitālsabiedrības uzraudzības nodaļas likvidēšanu. Krilovskis norādīja, ka līdz ar to nespēs nodrošināt likuma prasības, kas stāsies spēkā 1. janvārī, izpildi un izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Viņam piekrita Administratīvās nodaļas vadītāja Kristīne Nikoļenko, norādot, ka līdz ar paredzētajām izmaiņām nezina, kā pašvaldība iekšējā audita funkciju nodrošinās.

Interesanti, ka sēdes laikā atklājās – Administratīvās nodaļas vadītāja ar pašreizējo pašvaldības nolikuma redakciju iepazinusies tad, kad tā nopublicēta pašvaldības interneta vietnē publiskās apspriešanas laikā. «Nodaļa izstrādāja nolikuma sākotnējo redakciju, par kuru nesaņēma atgriezenisko saiti, kas konkrēti neapmierināja. Līdz ar to tika izstrādāta cita redakcija, kuru neizstrādāja Administratīvā nodaļa,» atbildot uz jautājumu, sacīja Nikoļenko, norādot, ka viņas viedoklis par dokumenta pašreizējo redakciju nav prasīts.

Vai bērni gribēs atgriezties?

Cita starpā Mucenieks sēdē norādīja, ka publiskās apspriešanas laikā pašvaldība saņēmusi piecus iesniegumus, no kuriem divos bijis pausts viedoklis. «Bet tas viss ir aprakstīts noteikumu paskaidrojuma rakstā,» teica pašvaldības vadītājs. Paskaidrojuma rakstā lakoniski norādīts, ka trīs fizisko personu iesniegumu «saturā nav iekļauti ierosinājumi par izdarāmajiem grozījumiem publicētā tiesību akta projektā, bet uzdoti jautājumi pašvaldībai saistībā ar tā piemērošanu pēc izdošanas». Savukārt atlikušajos divos iesniegumos izteiktie ierosinājumi par izmaiņām nolikumā faktiski ir noraidīti.

Zane Boitmane-Priedēna, kas ar ģimeni dzīvo Piltenē, stāsta, ka informāciju par publisko apspriešanu portālā ventasbalss.lv pamanījis viņas vīrs Māris. «Ja nebūtu bijis raksta portālā, mēs vispār nebūtu pamanījuši,» saka Zane. Priedēnu pāris veltījis pusi svētdienas, lai rūpīgi izlasītu nolikumu un sagatavotu vēstuli pašvaldībai. Zane to parakstījusi, bet vīrs nogādājis adresātam. «Izlasot jauno nolikumu, radās daudz jautājumu. Pirmais – kāpēc tas tā ir un nekur netiek izziņots. Man bija vairāki jautājumi, piemēram, kur būs pagasta pārvalde.»

Zane neoficiāli uzzinājusi, ka viņas iesniegums vispār nav ticis izskatīts, jo viņa savu dzīvesvietu nav deklarējusi novadā. Zane uzsver – mājas Piltenē viņa oficiāli reģistros norādījusi kā papildu adresi, ģimenei ir īpašumi novadā, par ko tiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, turklāt viņi Piltenē faktiski dzīvo. «Izrādās, ka var izmest ārā, ka tu nekas neskaities. Es tur dzīvoju, un man interesē, kas ar Pilteni notiks. Bet tā atrunāties – ai, jums tas neko nemainīs! Tad kāpēc tu nenāc un neko nestāsti? Ja tu pat nevīžo līdz Piltenei atbraukt un izstāstīt, par ko ir lieta...» pārdomās dalās Zane. Viņai nav pieņemama pašvaldības atteikšanās komunicēt ar iedzīvotājiem – rodoties iespaids, ka kāds, kurš strādā par nodokļu maksātāju naudu, pašvaldību uztver kā savu privāto uzņēmumu. «Neredzu nevienu iemeslu, kāpēc bērniem būtu vērts atgriezties atpakaļ Piltenē,» skarba ir Zane.