Novada apvienotajā komitejā spriedīs par pašvaldības jauno nolikumu

Novada pašvaldība, izsludinot publisko apspriešanu, bija aprobežojusies ar formālu paziņojumu Ventspils novada pašvaldības mājaslapā. Uzmanību tam, ka šāda apspriešana norisinās, pirms nedēļas vērsa no Latvijas reģionu apvienības saraksta ievēlētie novada domes deputāti Dace Vašuka un Māris Dadzis, publicējot video feisbukā.

Novada pašvaldība Pašvaldību likuma prasībai par publisko apspriešanu bija piegājusi formāli, izpildot minimālo prasību par informācijas publicēšanu mājaslapā un piemērojot minimālo apspriešanas laiku – divas nedēļas. Pretēji citu pašvaldību praksei, kad publiskās apspriešanas plaši izsludina medijos un sociālajos tīklos, Ventspils novads no jebkādiem skaidrojumiem un plašākām publikācijām ir izvairījies. Pašvaldības feisbuka kontā, piemēram, plaši atspoguļotas sacensības jūras makšķerēšanā, bet ziņa par nolikuma publisko apspriešanu nav tikusi publicēta. Tāpat paziņojumam par apspriešanu nav atradusies vieta 10. oktobrī iznākušajā pašvaldības informatīvajā izdevumā ar veselām 20 lappusēm.

Pagastus apvienos, ar iedzīvotājiem nerunā

Būtiskākās izmaiņas, ko paredz jaunais nolikums, skars pagastu pārvaldes. Plānots arī izveidot pašvaldības izpilddirektora vietnieka amatu un jaunu pašvaldības komisiju – budžeta komisiju.

Ja līdz šim novadu veidoja 12 pagasti un Piltenes pilsēta, tad pēc izmaiņām teritorijā būs sešas pagastu apvienības. Dadzis stāsta, ka sākotnēji nolikuma projektā bijis paredzēts apvienot četru pagastu pārvaldes, veidojot divas apvienotās pārvaldes – Ugāles un Usmas, jo Ugāles pārvaldniece pavasarī atstājusi amatu, kā arī Ances un Tārgales, jo Ances pagasta pārvaldes vadītāja plāno doties pelnītā atpūtā. Publicētajā nolikuma projektā nu iezīmētas sešas apvienības. Katrā no apvienībām būs divi pagasti, izņemot vienu, kur apvienosies Piltenes un Zlēku pagasts un Piltenes pilsēta. Ugāli paredzēts apvienot ar Usmu, Tārgali – ar Anci, Jūrkalni – ar Užavu, Popi – ar Puzi, bet Vārvi – ar Zirām. Nolikumā noteikts, ka pagastu apvienības, izņemot divas sākotnējā iecerētās, tiks izveidotas no nākamā gada 1. jūnija.

Izpētot aktuālos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datus par iedzīvotāju skaitu novada pagastos uz šī gada 1. janvāri, secināms, ka jaunās pagastu apvienības no iedzīvotāju skaita viedokļa būs ļoti dažādas – lielākajā Ugāles un Usmas apvienībā dzīvos gandrīz 2500 cilvēku, kamēr mazākajā Jūrkalnes un Užavas apvienībā – vien nepilni 900.

Nolikuma paskaidrojuma rakstā norādīts, ka nav konstatēta dokumenta ietekme uz pašvaldības budžetu. Deputāts Dadzis publicētajā video pauda, ka sevišķs finansiāls ietaupījums netiek plānots, jo apvienošanas gadījumā otrā pagastā, kurā nedzīvo pārvaldnieks, veidos jaunu štata vienību – saimniecības vadītāju. Ja šim cilvēkam būs mazāks atalgojums, tad skaidrs, ka apvienotās pārvaldes vadītājam atalgojums, visdrīzāk, būs lielāks, norādīja deputāts. Viņš sacīja, ka Finanšu komitejā vērsta uzmanība uz to, ka šādā apvienoto pagastu situāciju ļoti svarīgs kļūst iedzīvotāju padomju jautājums, kas gan nav iestrādāts jaunajā nolikumā.

Klibo komunikācija

Ziru kopienas aktīvists, uzņēmējs Dzintars Pūpoliņš ir neizpratnē par publiskās apspriešanas formātu un pašvaldības komunikāciju, precīzāk, tā trūkumu. «Nav jau vispār skaidrs, ko apvienos. Mēs nojaušam, ka mūs pievienos Vārvei, bet neviens nav nācis un runājis, teicis, kas un kāpēc. Principā ir totāls komunikācijas trūkums no novada domes. Ja tā ir publiskā apspriešana, tad tai vajadzētu būt apspriešanai, nevis – iesūtiet jautājumus,» pauž Pūpoliņš. Viņš novērojis, ka komunikācija pašvaldībai klibo regulāri. «Mums, Zirās, tas jau ir tāds standarts. Angāru pārdeva, pateica, ka būs saieta centrs Strazdiņos, bet neviens jau ar mums nav nācis un runājis, vai mums vispār to vajag. Tagad tieši tas pats – neviens jau nekomunicē. Viņi negrib runāt ar mums,» skarbs ir Pūpoliņš. Pirmās sajūtas par izmaiņām viņam esot dalītas. «Zinot to, cik aktīva ir Vārve, varbūt mums būs labāk, bet, no otras puses, tad mums nebūs pārstāvniecības novadā vispār. Ja būs pagastā saimnieks, tas būs parasts darbinieks, un viņam jau nebūs nekāda teikšana domē,» spriež uzņēmējs. Viņš rosina domāt plašāk un apvienot pagastus tā, lai visi iznāk pie jūras, lai pagastos būtu iespējams piesaistīt Eiropas zivsaimniecības fondu naudu.

Pagastā vajadzīgs saimnieks

Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāja Agnese Buka norāda: «Jautājums par pagasta pārvalžu darba noslodzi un to, vai pašvaldība var atļauties noalgot katrā pagasta pārvaldē pa vadītājam, ir aktuāls arī mums. Saimniecība kļūst kompaktāka, vairākās jomās darba apjoms pagastos ir samazinājies. Vienlaikus katrā pagastā cilvēki grib redzēt vienu saimnieku.

Iedzīvotājiem drošības sajūtu, pārliecību par to, ka viss notiek labi, domājot par visiem vienlīdzīgi, ka pašvaldība viņus pēc būtības vēlas sadzirdēt, nodrošina pagasta pārvaldnieka klātbūtne. Vēlams, ka tas ir vietējais cilvēks, līderis, sabiedrības aktīvists. Pārvaldnieks iesaistās visos sabiedriskajos procesos, kas notiek pagastā, viņš ļoti labi šos procesus jūt, koordinē un spēj tālāk būtiskākos virzienus iezīmēt arī novada vadībai, ko cilvēks no malas, esot tur vienu vai divas dienas nedēļā, nekad nevar sajust. Saprotam, ka pagastā, kur ir 600 iedzīvotāju, varbūt nav nepieciešams pilnas slodzes pārvaldnieks. Bet tad ir ļoti būtiski, lai šis cilvēks būtu ļoti profesionāls vadītājs, profesionāls savā komunikācijā ar iedzīvotājiem un lai viņš spētu piedalīties visos pasākumos, kas ir pagastam svarīgi, jo pārvaldes vadītājs bez saimnieciskās darbības – ceļu, ēku, īpašumu pārraudzības – ir arī kā atbalsta persona. Pārvaldniekam ir personīga atbildība pret cilvēkiem. Un attieksme ir daudz pamatīgāka, ja tu tur dzīvo, ja tu tiem cilvēkiem diendienā skaties acīs, nevis piebrauc uz brīdi izdarīt darbu. Pārvaldnieka loma ir īpaši svarīga krīzes situācijās, jo šādos gadījumos cilvēkiem ir jāzina, kas ir viņa pagasta saimnieks, pie kā vērsties sarežģītā situācijā.»

«Kad kādā pagastā nepieciešams jauns pārvaldes vadītājs, vienmēr izsludinām atklātu konkursu, turklāt sapulcēs uzrunājam cilvēkus, aicinot viņus izvirzīt savus kandidātus jeb uzrunāt savus vēlamos pagasta vadītājus. Mērķis ir no viņu vides cienījamus cilvēkus, sabiedrības līderus aicināt būt par mūsu komandas biedriem. Tā panākam to, ka cilvēks par savu pagastu ļoti iestājas, sabiedrība viņu atbalsta un palīdz viņam darīt darbu, kas ikdienā nav viegls. Tā mēs arī panākam, ka sabiedrība viņa un arī domes vadības priekšā atklāti izsakās. Tā mēs varam ļoti labi sajust problemātiku, lietas, kas jāpamaina vai kas ir aktuālas katram pagastam – to mēs izdarām caur komunikāciju ar iedzīvotājiem un pagasta vadītāju. Man ļoti būtiski ir, lai cilvēki paši veido savu dzīves telpu pagastā un lai pašvaldība, ieguldot līdzekļus, tos iegulda mērķēti un iedzīvotāju iezīmētajās aktualitātēs. Lai mēs nekļūdāmies, jo mums ir ierobežoti līdzekļi konkrētam pagastam, un lai darbs, ko izdarām, ir tas, ko iedzīvotāji vēlas redzēt. Mēs nezinātu, kas cilvēkiem vajadzīgs, ja netiktos sapulcēs un par to ļoti atklāti nerunātu. Un ja nebūtu pagasta pārvaldnieka,» norāda Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāja.

Kuldīgas novadā regulāras tikšanās ar iedzīvotājiem pagastos ir ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa. Bez ikgadējām iedzīvotāju sapulcēm pagastos regulāri pulcina cilvēkus, kad jāapspriež jauni dokumenti, piemēram, teritorijas plānojums vai iedzīvotāju padomju nolikums. Saistošo noteikumu apspriešana notiek, maksimāli iesaistot vietējo sabiedrību – sociālajos tīklos līdz ar paziņojumu par apspriešanu publicē skaidrojošu aprakstu, mudinot iedzīvotājus iesaistīties. Neizpaliek publikācijas informatīvajā izdevumā un saziņa ar vietējiem medijiem. Tāpat Kuldīgas pusē ar iedzīvotājiem tiekas, kad risināms kāds cits būtisks jautājums, piemēram, ģimenes ārstu prakšu slēgšana ārstu pensionēšanās dēļ.