Gatavojas atjaunot Jūrkalnes baznīcu

Projektu finansē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Sakrālā matojuma saglabāšanas programma, bet to izstrādāja SIA "Arhitektūras dizaina studija" arhitekts Olafs Ieviņš un Signe Melkina.

Jūrkalnes baznīcas atjaunošanas gaitā paredzēts nomainīt bojāto vainagsijas fragmentu baznīcā, salabot cokolu, ierīkot videonovērošanu un citas lietas, kas seno dievnamu atsvaidzinātu un padarītu pieejamāku arī tiem, kurus interesē dievnama vēsture un dalība dievkalpojumos, sevišķi vasaras laikā, jo Jūrkalne ir iecienīta atpūtas vieta.

Būvdarbi uzticēti AS "Būvmeistars", kas jau vairākkārt Kurzemes pusē ir darbojusies baznīcu sakārtošanā.

Kā norādīts Romas katoļu baznīcas Liepājas diecēzes administrētajā portālā "Katedrāle.lv", pirmā Jūrkalnes baznīca atradusies, ejot no tagadējās baznīcas uz jūras pusi nedaudz pa kreisi, bet savulaik tā tikusi ieskalota jūrā. Tā esot bijusi būvēta laikā starp 1590. gadu un 1610. gadu un pastāvējusi kā Alšvangas baznīcas filiāle.

Vēlāk, 1786. gadā, ar Kurzemes hercoga Pētera Bīrona palīdzību uzcelta jauna mūra baznīca, pie kuras bijuši arī kapi. Arī šie kapi ieskaloti jūrā Latvijas pirmās neatkarības laikā, bet baznīcā iespēris zibens un tā nodegusi.

Vēl 1925. gadā tajā vietā jūras krastā esot atradies vecs koka krusts un daži vecās baznīcas pamata akmeņi. No šīs baznīcas ir palicis pāri vien metāla krusts ar pusmēnesim līdzīgu šķērsi apakšdaļā. 1862. gadā iesvētīta jaunā (jau trešā) tagadējā mūra baznīca.

Saskaņā ar seno nostāstu senākajā jeb pirmajā baznīcā esot noticis dievkalpojums vētras laikā. Pie vecajiem kapiem esot grimis kuģis un priesteris ar airu laivu devies glābt uz tā esošos cilvēkus. Kuģi esot izdevies sasniegt ar grūtībām, un no tā izglābta daļa komandas. Kuģis ar kapteini un pārējiem komandas locekļiem izskalots krastā. Kapteinis šo vietu pateicībā par laimīgo izglābšanos nosaucis par Feliksbergu (laimīgo kalnu), ko vēlāk nomainījis Pilsbergas nosaukums.

Par Jūrkalni apdzīvotā vieta esot pārdēvēta pirmās Latvijas neatkarības laikā.

Cits nostāsts vēsta, ka senos laikos, kad pa jūru vēl kuģoja ar buriniekiem, viens no tiem tieši pretī Jūrkalnei nogrimis. No kuģa apkalpes izglābies tikai viens virsnieks, kurš, krastā nonācis, šo vietu nosaucis par Feliksbergu. Pretī vietai, kur jūrā nogrimis kuģis, izglābtais virsnieks toreiz licis uzcelt baznīcu. Arī tagadējā Jūrkalnes baznīcā pie griestiem ir redzams zīmējums - burinieks vētrainā jūrā.