Šonedēļ koncertzāle Latvija atzīmēs 1 gada jubileju, aicinot viesus uz koncertu performanci Viens. Lai uzzinātu, kāds bijis šis gads, kādi zīmīgi notikumi aizvadīti un kādas sekas atstājis koronavīruss uz koncertzāles darbību, neilgi pirms jubilejas Ventas Balss aicināja uz sarunu koncertzāles Latvija māksliniecisko vadītāju Miku Magoni.
Saglabāt kvalitāti jebkuros apstākļos
2«Tiklīdz koncertzāle Latvija pagājušā gada jūlijā atvēra savas durvis apmeklētājiem, tā nonstopā arī sākām darboties, līdz kovids mūs apturēja – pēdējie četri mēneši, var teikt, ir bijuši nekādi, līdz ar to patiesībā varam runāt par intensīvu darbību astoņos mēnešos kopš jūlija beigām,» tā savu stāstījumu uzsāk koncertzāles Latvija mākslinieciskais vadītājs Miks Magone, atskatoties uz koncertzāles pirmo darbības gadu, neizbēgami pieskaroties kovida tēmai.
Kad šā gada martā Latvijā izsludināja ārkārtējo situāciju, neviens īsti nespēja aptvert, kas tālāk notiks. Diemžēl turpmākie notikumi attīstījās tā, ka daudzu nozaru pārstāvji saskārās ar līdz šim nepieredzētām grūtībām. Kultūras nozarei kovids sagādāja pamatīgu triecienu. Ārkārtējā situācija valstī un ar tās izplatību ierobežošanu saistītie pasākumi būtiski ietekmēja kultūras nozari, kurā strādājošo radošo personu, nevalstisko organizāciju, privātā sektora, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbība tika pilnībā apturēta. Distancēšanās prasības un pasākumu norises ierobežojumi apturēja kultūras pakalpojumu sniegšanas iespējas klātienē. Arī pēc ārkārtējās situācijas beigām virkne ierobežojumu, lai arī atvieglināti, palikuši spēkā, neļaujot kultūras nozarē strādājošajiem pilnvērtīgi atjaunot darbību.
Tomēr, pateicoties pašvaldības nostājai, vismaz līdz šim darbiniekus nav vajadzējis atlaist no darba, norāda Magone. «Ja runa ir par to, kā mēs, kultūras darbinieki, pārlaidām šos četrus mēnešus, mums tas notika veiksmīgāk nekā pārējo trīs Latvijas koncertzāļu komandām,» uzsver Magone. Arī Valsts Kultūrkapitāla fonds piešķīris papildu finansējumu, kas tiek novirzīts izmaksu segšanai, tā kā «kaut kas jau no tās valsts puses arī tiek darīts,» turpina Magone. Kā zināms, situācija kopš marta ir mainījusies, ierobežojumi ir atvieglināti, līdz ar to atkal var sākt domāt par kultūras pasākumiem. Daži no tiem jau aizvadīti maija vidū, pirms Jāņiem un šonedēļ gaidāms trešais piegājiens – trīs dienas, no 24. līdz 26. jūlijam, koncertzāle atzīmēs 1 gada jubileju, aicinot viesus uz koncertu performanci Viens, kuras radošās koncepcijas autori ir Krista un Reinis Dzudzilo. «Koncerts performance Viens būs ceļojums koncertzālē un komponista Dariusa Mijo (Darius Milhaud) mūzikā. Katrs jubilejas viesis tiks aicināts piedzīvot gan intīmu dialogu ar katru kamerorķestra instrumentu atsevišķi, gan vienoties kopīgā muzikālā pieredzē, sešām mazajām komponista simfonijām izskanot orķestra izpildījumā koncertzāles Lielajā zālē. Par godu šim notikumam diriģents Aigars Meri ir pulcējis vienreizēju Jubilejas kamerorķestri, kurā muzicēs gan Ventspils Kamerorķestra un jauktā kora Ventspils, gan dažādu Latvijas profesionālo kolektīvu mūziķi,» stāsta Magone.
Atskatoties uz pirmo darbības gadu, Miks Magone tiek lūgts minēt dažus nozīmīgākos pasākumus, kas gada ritējumā notikuši. Mākslinieciskais vadītājs pastāsta, ka teju neiespējami izcelt atsevišķus pasākumus, jo katrs koncertzālē Latvija notikušais koncerts spējis sagādāt kādu pārsteiguma brīdi. Iespējams, pieminēšanas vērts ir pagājušā gada decembrī pazīstamā britu ērģelnieka, diriģenta un komponista Veina Māršala aizvadītais vienīgais solo koncerts Latvijā. Būdams noslogots diriģents, kurš regulāri kā viesmākslinieks gatavo kopīgas programmas ar pasaules pazīstamākajiem orķestriem un labprāt atsaucas aicinājumam sadarboties mūsdienīgu un starpžanru mākslas projektu realizācijā, Māršals ir arī pieprasīts un aktīvi koncertējošs ērģelnieks. «Esot klāt koncertā, pārliecinājos, ko nozīmē brīva improvizācija solo mākslinieka izpildījumā tieši uz ērģelēm kā instrumenta. Viņš spēj radīt tehnikas, jaudas un dinamikas augsto dziesmu, ko ikdienā bieži nedzirdam izpildām uz ērģelēm,» uzsver Magone. Tāpat noteikti pieminēšanas vērts ir komponists leģenda Terijs Railijs, kurš koncertzālē Latvija sniedza pirmo un līdz šim vienīgo koncertu Latvijā. Ir neiespējami runāt par 20. gadsimta mūziku, īpaši – pēckara, nepiesaucot šī izcilā mākslinieka vārdu, ar kuru tiek cieši saistīta tā dēvētās minimālisma skolas jeb jauna žanra rašanās Amerikas Savienotajās Valstīs. «Tas bija neaizmirstams piedzīvojums būt kopā ar izcilo Teriju Railiju. Tā ir ikona, ko nevar apstrīdēt neviens, pat tad, ja tā ir gaumes lieta. Šis mākslinieks ir reāli mainījis to, kā par mūziku domā un to rada dažādu paaudžu komponisti, pianisti, citi mūziķi pasaulē un arī Latvijā,» pauž Magone. Vēl Magone piemin austriešu mūziķes Anjas Plašgas jeb Soap&Skin emocionālo koncertu. Bija nepieciešams visai ilgs laiks, lai Soap&Skin pagājušogad par sevi visiem atgādinātu, atgriežoties ar jaunāko albumu.
Kovida laikā koncertzāles komandai nācās izvērtēt un saprast, kā rīkoties ierobežojumu periodā. Pēc neilgām pārdomām dzima spontāna doma: ja reiz klausītāji nedrīkst doties uz koncertzāli Latvija, tad koncertzāle dosies pie saviem klausītājiem. «Mums gribējās izdarīt kaut ko reālu un taustāmu, pietuvinātu, nevis attālinātu, tādēļ ar mūziķiem – saksofonistu Aigaru Raumani, mūziķi Kārli Klotiņu, Liepājas duetu Mārtiņu Zālīti un Martu Kauliņu – devāmies uz Ventspils daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem, lai sniegtu īstu un akustiski atskaņotu mūziku,» stāsta Magone, atzīstot, ka cilvēku reakcijas bijušas atšķirīgas, redzot, ka pagalmā iebrauc busiņš, no tā izkāpj mūziķis un sāk spēlēt savu instrumentu. Šo pasākumu uzskaitījumu varētu turpināt vēl ilgi, pieminot daudz citu mākslinieku, kuri ļāvuši piedzīvot koncertzāles Latvija apmeklētājiem emocionālus mirkļus. Par spīti tik dažādiem apstākļiem, svarīgi šajā laikā ir bijis noturēt to kvalitāti, ko spēj sniegt un uzturēt koncertzāle Latvija, norāda Magone.
Koncertzāles Latvija nākamais darbības gads jau ir saplānots, ja vien būs iespēja atgriezties pie apmeklētāju pilnām zālēm, šiem plāniem būs lemts piepildīties, bet pagaidām, raugoties no pašreizējās dzīves situācijas, ir saprotams, ka «tas viss šobrīd ir vēlamības izteiksmē,» sarunas izskaņā saka Magone, nezaudējot cerību, ka pavisam drīz skatītāji atkal varēs tikties ar dažādiem skatuves māksliniekiem.
«Ir patiess prieks un gandarījums, ka mūsu koncertzālei Latvija šis pirmais gads ir izvērties gana veiksmīgs, piesaistot mūsu skatuvei pasaulslavenus māksliniekus,» atzīst Magone. Šos panākumus veicinājuši arī koncertzālē Latvija Lielajā zālē esošie divi pasaules līmeņa unikāli mūzikas instrumenti – manuālās akustiskās koncertērģeles, kas tapušas uzņēmumā Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG Vācijā, un šobrīd pasaulē augstākās vertikālās koncertklavieres, ko radījis latviešu izcelsmes klavierbūves meistars Dāvids Kļaviņš.
Veins Māršals spēj radīt tehnikas, jaudas un dinamikas augsto dziesmu, atskaņojot to uz ērģelēm.
Austriešu mūziķe Anja Plašga jeb Soap&Skin sniedza Ventspilī emocionālo koncertu.
Mūziķis Kārklis Klotiņš, uzstājoties kādā no Ventspils daudzstāvu māju iekšpagalmiem.
Apmaksāta informācija.
Komentāri (2)
Mans domāja, ka šamejais zaļā namiņā strādā...
Nav noliedzama "Zaļā namiņa" ietekme Ventspils kultūras dzīvē. Endijs mierīgi var staigāt ar izvērstu krūti! Mik, lai izdodās!!!