Cīņas ap vēja turbīnām

Uz sabiedriskās apspriešanas sanāksmi par detālplānojuma Aivas 1. redakciju nebija ieradies neviens interesents. Datālplānojuma izstrādes vadītājs Mārcis Laksbergs to skaidro ar faktu, ka šis projekts ir cieši saistīts ar jau savulaik apspriesto detālplānojumu Rutki; abus minētos projektus virza viens kantoris.

Pierobežnieki jau esot lietas kursā un ieinteresēti projekta izstrādē. Šie abi projekti ir arī saistīti ar mīklaini uzradušos ornitologu biedrību. Atgādināsim, ka pēc tam, kad Latvijas Ornitologu biedrība bija iebildusi pret lielu daļu Krievlauku un Kamārces teritorijas apbūvi ar vēja ģeneratoriem, jo tā ir nozīmīga putnu migrācijas vieta, uzradās Baltijas Ornitologu asociācija, kas deva zaļo gaismu vēja biznesam.

Zīmīgi, ka organizācijas adrese saskaņā ar Latvijas ornitologu biedrības izpēti ir tā pati, kurā mājo detālplānojumu pasūtītāji. Pretrunīgie ornitologu atzinumi apmulsināja novada pašvaldību, kam jāizšķiras, vai detālplānojumu apstiprināt. Novada dome lūdza skaidrojumu Vides ministrijai, Dabas aizsardzības pārvaldei, Reģionālajai vides pārvaldei, taču visas uzrunātās organizācijas sniegušas ļoti nekonkrētas atbildes. Novada domei par detālplānojuma Rutki gala redakciju šomēnes būs jāpieņem lēmums. Līdzīga izšķiršanās gaidāma detālplānojuma Aivas sakarā. 

Pret firmas TCK virzīto projektu, kas ir krietni apjomīgāks par iepriekšminētajiem, aktīvi iebilst iedzīvotāji. Jau detālplānojuma 1. redakcijas apspriešanā tika saņemti 15 iesniegumi, kuros 56 fiziskas un juridiskas personas paudušas negatīvu attieksmi, vēl vairāk – 74 fiziskas personas – paudušas atbalstu projektam.

Arī nupat notikušajā sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji bijuši aktīvi. Atbalstošā viedokļa paudēji lielākā daļa iesnieguši ļoti līdzīgi noformētus dokumentus, kas atsūtīti vienā bandrolē, informē Mārcis Laksbergs. Savukārt projekta pretinieki, lai aizstāvētu savu viedokli, pasūtījuši trokšņa līmeņa rādītāju mērījumus, ko veicis Latvijas Universitātes docents un Latvijas Darba aizsardzības asociācijas prezidents Valdis Ziemelis.

Šie rādījumi nesakrīt ar projektā iesniegtajiem mērījumiem. Tārgalnieki akcentē pierobežnieku īpašumu vērtības samazināšanos un vērš uzmanību tam, ka ģeneratoru tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem iespējami nopietni veselības traucējumi. Novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks pieļauj, ka gan TCK virzītais, gan detālplānojums Polderi šomēnes vēl netiks apstiprināts, bet nodots pilnveidošanai. Detālplānojuma Polderi gadījumā iebildes saņemtas nevis no iedzīvotājiem, bet citu projektu attīstītājiem.

Vērtējot saņemtās iedzīvotāju iebildes, Mucenieks, piebilstot, ka nopietni pretargumenti ir jāņem vērā, skaidri pauž atbalstu plānotajiem lielajiem vēja biznesa projektiem. Viņš iebildumus saista ar nenovīdīgo latviešu dabu. «Ja ar tiem, kas ir pret, būtu noslēgts līgums par vēja ģeneratoru būvi uz viņu zemes, un čabētu dolāri, domāju tas viņiem netraucētu,» ironizē Mucenieks. Vēja biznesa attīstībā novada mērs redz milzīgas investīcijas, kur labumu gūst gan valsts, gan cilvēki, kam projekta izveides laikā nodrošināts darbs.

«Ja mazapdzīvotajā Ventspils novadā nevar būvēt vēja turbīnas, tad kur citur Latvijā to var darīt? Un kāpēc visā Eiropā to var?» retoriski vaicā Mucenieks. Skeptiskāk pašvaldības vadītājs skatās uz tiem ģeneratoriem, kurus plānots iespiests mazā teritorijā vai tuvu dzīvojamām ēkām kā, piemēram, Lipstiņos un Piltenē, Nikolaja ielā.