Atšķirībā no pilsētas, Ventspils novadā darba praktizēšanai bezdarbniekiem, jeb tā dēvētiem simtlatniekiem nav pārāk plaša darba piedāvājumu daudzveidība un šajos darbos pārsvarā iesaistīti cilvēki bez konkrētām profesijām un ar daudz zemāku izglītības līmeni.
Simtlatnieku īpatnības laukos
0Šī īpatnība ietekmē arī simtlatnieku attieksmi pret darbu. Darba praktizēšanas vietas izveidotas visās 12 pagastu pārvaldēs. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras Ventspils filiāles (NVA) statistiku 31. augustā novadā bija izveidota 191 praktizēšanas darba vieta, bet iesaistīto praktikantu skaits tuvojas 400. Galvenie darbi, kurus veic praktikanti, saistīti ar telpu un teritorijas uzkopšanu. Ziru un Piltenes iedzīvotāji sūdzas, ka starp simtlatniekiem ir daudz tādu cilvēku, kas no rīta jau ir gatavi.
Minēto pagastu sapulču laikā Ventas Balss ir piedzīvojusi iedzīvotāju sašutumu par to, ka daudzi apzinīgi un strādāt griboši cilvēki nevar atrast darbu, bet dzērāji strādā un saņem stipendiju. Simtlatnieku darba praktizēšanas vadītājs Piltenē Aigars Kress apstiprina, ka starp viņa padotajiem ir pietiekami daudz tādu, kam patīk iedzert. Apzinīgākie bezdarbnieki nostrādājuši pirmajos sasaukumos, bet tagad strādā visi pārējie. Taču arī viņiem ir jādzīvo, tāpēc nākas samierināties ar disciplīnas pārkāpumiem.
Tomēr NVA filiāle nesaņem no pagastu pārvaldēm oficiālas sūdzības par sistemātiskiem darba disciplīnas pārkāpumiem. . Koordinējošā eksperte Gita Dundure pieļauj, ka laukos cilvēki labāk pazīst cits citu, tāpēc arī vairāk informēti, kas ko dara. Taču nav vajadzības paciest dzeršanu un citus disciplīnas pārkāpumus darba praktizēšanas laikā – ikvienā pagastu pārvaldē bezdarbnieki stāv rindā, lai tiktu pie 100 latu stipendijas. Visvairāk tādu ir Ugāles un Puzes pagastā.
Ugāles pagastā darba praktizēšanā nodarbināti 43 bezdarbnieki, bet savu rindu gaida vēl aptuveni 100 ugālnieku. Simtlatnieku darbu vada Ventspils novada Sociālā dienesta vadītāja vietniece Aiga Strazdiņa. Viņa nepiekrīt, ka visi simtlatnieki ir dzērāji un sliņķi. Kamēr gadu pastāv darba praktizēšana, tikai trīs bezdarbnieki Ugālē tikuši atlaisti par neattaisnotiem darba kavējumiem. «Ugālē ir liels bezdarbs, daudzi aizbraukuši darba meklējumos. Palikušie bezdarbnieki ir laimīgi, ka viņiem ir vismaz pagaidu iztikas avots,» saka Strazdiņa, viennozīmīgi pozitīvi novērtējot darba praktizēšanas programmu ar 100 latu stipendijas izmaksu. Tie, kas pirms gada sāka darba praktizēšanu kā pirmie, tagad no jauna gaida savu kārtu, lai atkārtoti piedalītos programmā.
Puzē, tāpat kā Ugālē, simtlatnieki veic lielāko daļu palīgdarbu. Darba praktizēšanā iesaistīti 35 pagasta iedzīvotāji. Tomēr atšķirībā no savas Ugāles kolēģes sociālā darbiniece Skaidrīte Bruhanova programmu nevērtē tik viennozīmīgi: valsts nemaksā nodokļus par simtlatniekiem, attiecīgi viņi nesaņem sociālās garantijas un nepapildina savu darba stāžu, kas negatīvi ietekmē bezdarbnieku motivāciju. Tāpēc pat bezdarba apstākļos daži simtlatnieki neuztraucas par pagaidu nodarbinātību un bez attaisnojošiem iemesliem kavē vai atsakās pildīt pat visvienkāršākos darbus.
Puzē simtlatnieku rotācija ir izteikti bieža, neslēpj Bruhanova. Bezdarbniekus neaptur pat tas, ka, savas vainas dēļ zaudējot darbu, viņi paliek bez jebkādiem iztikas līdzekļiem.
Komentāri (0)