Jubilejas koncerts būs pārsteigumiem bagāts

Koncertzālē Latvija par māksliniecisko vadītāju sākāt strādāt pagājušā gada aprīlī. Kāds ir bijis šis gads?

– Gads bija ļoti intensīvs. Koncertzāle ieviesa savas izmaiņas, un jaunā koncepcija bija redzama. Biļetes uz aizvadītajiem klasiskās mūzikas koncertiem – Trīs Osokinu koncerts, Ivetas Apkalnas un kora Latvija koncerts, Bēthovena Piektās simfonijas atskaņojums, Liepājas Simfoniskā orķestra un Guntara Freiberga marimbas zvaigžņu stunda, Aivja Gretera, Vensāna Likā un Sinfonietta Rīga krāšņais koncerts ar Jēkaba Jančevska jaundarba pirmatskaņojumu, grandiozais Gustava Mālera Otrās simfonijas atskaņojums – bija izpārdotas jau krietni pirms pasākumu norises. Tas ir labākais rādītājs mūzikas biznesā, kad klausītājs nobalso ar savu interesi un maciņu. Piedzīvoti dažādi projekti, producēšana – liels darba apjoms, kas paņēma laiku, bet pretim sniedza arī gandarījumu par paveikto, vainagojoties ar labiem rezultātiem, proti, publikas atsaucību. Neslēpšu, ka, sastādot tik piesātinātu sezonas programmu ar vērienīgiem mūzikas projektiem, bija bažas par publikas atsaucību, bija šaubas, vai spēsim tikt galā ar tik lielu klasiskās mūzikas koncertu apjomu. Tomēr saņēmām publikas atbalstu. Tas ir pierādījums izvēlētā ceļa pareizībai. Tas ir pierādījums, ka koncertzāles komanda ir saliedēta un zinoša, lai gan redzu daudzas pozīcijas, kuras vēl arvien var uzlabot. Tas ir regulārs, nopietns darbs mēnešu garumā. Viena koncerta aizvadīšana var prasīt gatavošanos vesela gada griezumā. Koncertzāle un tās aprīkojums ir augstākajā līmenī, kas uzliek augstu latiņu pilnīgi visiem. Tādēļ gribas nodrošināt to īpašo, pašu radīto pieeju, izmeklētu repertuāru. Ieejot brīnišķīgajā zālē, ir tik viegli tajā aizsēdēties…

Reģionālo koncertzāļu konkurence nekur nav pazudusi. Kā atrodat ceļu pie sava apmeklētāja?

– Koncertzāles lepnums ir divi pasaules līmeņa unikāli mūzikas instrumenti – koncertērģeles, kas tapušas Vācijā, un šobrīd pasaulē lielākās vertikālās koncertklavieres, ko radījis klavierbūves meistars Dāvids Kļaviņš. Tāpat ir jāpiemin koncertzāles akustika, tehniskās iespējas. Esmu pārliecināts – koncertzāle veiksmīgi iekļaujas Eiropas labāko zāļu tīklā, bet arī pašiem ir ļoti daudz jāstrādā, lai visu iepriekš minēto uzturētu augstā līmenī. Ik reizi, kad pie mums ierodas pasaules mēroga zvaigznes, ir redzams viņu pārsteigums par to, ko viņi šeit ierauga. Parasti parādām arī Mazo zāli, skaņu ierakstu studiju, Mūzikas vidusskolu, Mūzikas bibliotēku. Viņi ir izbrīnīti par tām iespējām, ko šeit saņem jaunie mūziķi. Koncertzāles saturs ir absolūti unikāls. Veicam nopietnu darbu, lai piesaistītu cilvēkus. Lai arī koncertzāles repertuāra piedāvājums ir milzīgs, apmeklētājs tik un tā ir ļoti izvēlīgs. Pie mums brauc no Talsiem, Liepājas, Kuldīgas – priecājamies par to, ka izdevies iesaistīt reģionu. Tomēr esmu arī pārliecināts, ka šajā virzienā ir jāstrādā vēl intensīvāk – lai uz Ventspili atbrauktu un paliktu te kādu laiku, pabaudot gan kultūras dzīvi, gan pilsētu.

Darbojoties vairāk nekā gadu Ventspilī, vai šī vieta un cilvēki ir jūs pieņēmuši?

– Domāju, jā. Man ļoti patīk šī pilsēta. Man pietrūkst laika vairāk pabūt pie jūras. Neesmu vēl visu pilsētu izstaigājis, redzu, kur vēl man ir noteikti jāaiziet, lai nedaudz mazinātu sava ikdienas darba intensīvo ritmu. Šeit jūtos labi.

Pavisam drīz koncertzāle svinēs piecu gadu jubileju. Kādu svētku programmu esat sarūpējuši?

– 2024. gadā koncertzāles Latvija piektās jubilejas svinības aizrit visa gada garumā ar spilgtiem un plašā klausītāju lokā lielu atzinību guvušiem notikumiem. Šoreiz svētku koncertā piedalīsies ērģelniece Iveta Apkalna, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, pianists Reinis Zariņš, vijolniece Azade Magsodi, saksofonists Renārs Lācis, Ventspils Festivāla koris, diriģenti Guntis Kuzma un Sigvards Kļava. Jubilejas koncerta programma būs balstīta Ērika Ešenvalda un Viļņa Šmīdberga mūzikā. Viena no svētku koncerta idejām – izcelt vietējo autoru mūziku. Piemēram, izskanēs Viļņa Šmīdberga – Lielās mūzikas balvas laureāta Par mūža ieguldījumu – skaņdarbs Elēģija, Ērika Ešenvalda apjomīgais skaņdarbs Debess litānija. Koncertā piedalīsies arī apvienotais koris, kurā iesaistīsies dalībnieki no visiem Ventspils koriem. Lai paspilgtinātu svētku sajūtu, uz skatuves kāps arī irāņu izcelsmes vijolniece Azade Magsodi, palutinot mūzikas gardēžus. Koncertpianists Reinis Zariņš, viens no ievērojamākajiem Latvijas talantiem, ar savu meistarību izcels Dāvida Kļaviņa klavieru unikalitāti. Koncerta apmeklētājus sagaida arī kāds pārsteigums, kuru šobrīd nevēlos atklāt, tādēļ aicinu visus būt klātesošus koncertzāles jubilejas pasākumā. Jūtot šo laiku, kurā mēs šobrīd dzīvojam, caur jubilejas koncertu vēlamies dāvāt skatītājiem miera sajūtu, nomainot ātro dzīves skrējienu pret kaut ko ļoti svinīgu un rāmu, ne tik kontrastainu. Koncerta laikā uzaicinātie mākslinieki dalīsies ar savu laika sajūtu, izsakot to vārdos, kas izskanēs ierakstā. Jāsaka, ka jubilejas koncertprogramma tapa viegli un organiski, bez kaut kādiem klupieniem.

Pēc jubilejas koncerta pavisam drīz sāksies jaunā sezona. Kas sagaida koncertzāles apmeklētājus?

– Jaunā rudens sezonas programma būs gana krāsaina. Pianists Andrejs Osokins, atklājot koncertzāles sezonu, pirmatskaņos savu jauno klaviermūzikas koncertprogrammu, kas būs veltīta latviešu dižgariem un viņu atstātajam mantojumam. Līdztekus daudziem interesantiem māksliniekiem man gribētos izcelt slaveno senās mūzikas ansambli Vox Luminis (Beļģija) un diriģentu Lionelu Menjē, kas pie mums uzstāsies novembrī. Starptautiski atzītais ansamblis atzīmē 20 gadu jubileju, dodoties turnejā pa visu pasauli. Ansamblis ar dažādām programmām uzstājas prestižākajos festivālos un koncertzālēs. Decembrī koncertzālē koncertu sniegs klavierspēles virtuozs Vestards Šimkus. Vēl gribu pieminēt pianistu un komponistu no Vācijas Lambertu. Viņš ir unikāls ne tikai tāpēc, ka uzstājas ar Sardīnijā darinātu ādas masku un neviens klausītājs nav redzējis viņa seju, bet viņa radītā mūzika lauž ierastos klausīšanās paradumus. Jaunajā sezonā strādāsim pie tā, lai piesaistītu gados jaunāku mērķauditoriju.

Kāds būtu jūsu novēlējums koncertzāles jubilejā?

– Es novēlētu likt lielāku uzsvaru uz sadarbību ar Ventspils Mūzikas vidusskolu, atrast lielāku sasaisti ar to, dodot lielāku vērtību jaunradei, un atbalstīt viņus, jo jaunie mūziķi ir mūsu nākotne, viņu redzējums mums visiem ir ļoti svarīgs. Tāpat novēlu šeit būt arī lielajiem vārdiem, notikt šeit pasaules līmeņa notikumiem, kas mums visiem uzliek latiņu, liek tiekties uz augstākām virsotnēm. Tas palīdz mums strādāt un izprast izvirzītos mērķus, nodefinēt vērtības, iekļauties starp labākajiem.