Aizvadītajā nedēļā Ventspilī notika 57. Baltijas Esperanto dienas. Starptautisko pasākumu šīs svešvalodas valodas zinātājiem rīko Latvijas Esperanto asociācija. Kā pastāstīja Latvijas Esperanto asociācijas valdes priekšsēdētāja Margarita Želve, pasākumā piedalījās 117 dalībnieku no 22, galvenokārt Eiropas, valstīm.
Piecas esperantistes bija mērojušas tālo ceļu no Korejas Republikas.
Šādi pasākumi tiek rīkoti katru gadu vienā no Baltijas valstīm jau kopš 1959. gada, un dalībnieki sarunājas tikai esperanto valodā, kura nevienam dalībniekam nav dzimtā, līdz ar to neviens no valodas pratējiem nejūtas pārāks, visi ir vienlīdzīgi, tā radot īpašo gaisotni. Ventspilī šāds pasākums notika otro reizi – pirmo reizi 2008. gadā. «Šo vietu izvēlējāmies vēlreiz, jo šeit ir ļoti skaisti – jūra, saule, atsaucīgi cilvēki un lieliski apstākļi šāda pasākuma rīkošanai,» uzsver Želve. Padomju laikā Baltijas Esperanto dienu rīkošana vairākkārt tika aizliegta, jo pastāvošā iekārta kontaktus ar ārvalstīm un dažādu tautību pārstāvju sarunāšanos vienā valodā, kas nebija krievu valoda, uzskatīja par nopietnu draudu. Tāpat kovida laiks atstājis savu nospiedumu šī pasākuma organizēšanā, tomēr, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem, šīs valodas pratējiem vienmēr bijis svarīgi satikties un apzināties, ka valoda turpina dzīvot. Baltijas Esperanto dienu galvenais mērķis – sanākt kopā cilvēkiem no dažādām valstīm, kuri var sarunāties vienā valodā, lai uzlabotu un stiprinātu valodas zināšanas. Ventspilī aizvadītās Esperanto dienas bija piepildītas dažādiem notikumiem – dalībnieki apskatīja Ventspili, tās tuvāko apkārtni, vadīja kopīgus sarunu un sadziedāšanās vakarus, katru dienu notika dažāda līmeņa esperanto valodas kursi, lekcijas, viktorīna par Eiropas Savienību, esperanto kustības aktīvistu seminārs, kuru Zoom platformā varēja vērot un tajā piedalīties esperantisti no visas pasaules. Atklāšanas pasākumā piedalījās ansambļi Ventiņ un Kāndla, dalībniekus ar dziesmām un rotaļām priecēja Puzes folkloras kopa Sītava, divas dziesmas nodziedot esperanto valodā. Šo pasākumu atbalstīja arī esperantistu draugi, piemēram, kādā no vakariem uzstājās dziesminiece Anta Eņģele, izpildot dziesmas esperanto valodā. Tādējādi tika godināta arī asociācijas goda biedres un esperantistes Austras Pumpures piemiņa. Kā zināms, Anta Eņģele ir Austrasbērns un kopā ar Austru, kura savulaik bieži piedalījās dažādos esperantistu pasākumos ne tikai Baltijas valstīs, bet arī daudzās citās Eiropas valstīs, tostarp pasaules esperanto kongresos, arī Anta ir dziedājusi esperanto Norvēģijā, Austrijā, Vācijā un citās valstīs.
19. gadsimta beigās poļu ārsts Ludvigs Zamenhofs radīja esperanto valodu – viņš ļoti vēlējās, lai šajā valodā kādu dienu runātu cilvēki visā pasaulē. Lai arī esperanto vēl nav kļuvusi par visas pasaules valodu, šīs valodas uzturētāju netrūkst arī mūsdienās, kas ļauj šai valodai dzīvot joprojām. «Esperanto ir mākslīga valoda, kas radīta, lai dažādu valstu iedzīvotāji varētu savā starpā saprasties vienā valodā, kas nav nevienai piederīga. Zamenhofs dzīvoja cariskās Krievijas pilsētā Belostokā, kas šobrīd ir Polijas teritorija. Vēl esot skolā, kur mācījās dažādu tautību bērni, viņš novēroja saskaņas trūkumu viņu starpā. Tad arī viņam radās ideja – ja visiem būtu viena kopīga valoda, nebūtu nekādu pārpratumu un konfliktu,» par esperanto pirmsākumiem stāsta Margarita Želve. «Zamenhofa mērķis bija izveidot viegli saprotamu valodu kā universālu rīku, kas sekmētu mieru un saprašanos starp tautām. Teorētiski tās mērķis ir aizsargāt arī minoritāšu valodas, kuras būtu lemtas izzušanai spēcīgāku tautu valodu dēļ. 1887. gadā tika izdota pirmā mācību grāmata. Autors parakstījās ar pseidonīmu Esperanto jeb Cerētājs, cerot, ka viņa valoda ar laiku gūs vispārēju piekrišanu. Šis pseidonīms tad arī kļuva par jaunās valodas nosaukumu. Jāatzīmē gan, ka viņš nav pirmais, kura prātā radusies šāda doma. Pirmās rakstiskās liecības par vienu valodu visām tautām meklējamas vēl 12. gadsimtā. Latvijas Esperanto asociācijā šobrīd darbojas ap 100 esperanto valodas pratēju, taču šīs valodas zinātāju skaits noteikti ir lielāks. Digitālajā laikā daudzi izmanto iespēju apgūt valodu ar interneta starpniecību.»
Valoda tiek apgūta tāpat kā jebkura cita svešvaloda – vispirms iepazīst alfabētu, gramatikas likumus, bagātina vārdu krājumu. «Teju katrā pasaules valstī var atrast esperantistus, sazināties ar viņiem, tādējādi veicināt to, lai šī valoda turpinātu funkcionēt. Mani šī valoda saista ar to, ka tā ir ļoti loģiska. Apgūstot pamatprincipus, rodas izpratne par jaunu vārdu veidošanu. Esperanto valoda ir tikpat loģiska kā matemātika – ja zinām patamformulas, nav grūti tikt pie risinājuma,» uzskata Želve. Vienā no Baltijas Esperanto dienu pasākumiem sastaptā korejiete Ajvi Youngsoon Kima stāsta, ka esperanto valodu sākusi apgūt pirms pieciem gadiem, pateicoties draudzenes interesei par to. «Man ļoti patīk ceļot, redzēt jaunas vietas un sarunāties ar cilvēkiem, un, zinot esperanto, man ir vieglāk šos visus trīs mērķus īstenot.» Savukārt poliete Nina Pietuhovska, esperanto valodas pasniedzēja, Baltijas Esperanto dienās piedalās jau no 1992. gada. «Pirms 35 gadiem mans dēls, kuram tolaik bija 11 gadu, pārnācis mājās no skolas, sacīja, ka mācīšoties jaunu valodu, bet es to nespēšot apgūt. Es iespītējos un pierādīju, ka varu gan, turklāt varu to arī mācīt. Un kopš 1996. gada palīdzu šo valodu apgūt arī citiem.»
57. Baltijas Esperanto dienas ir noslēgušās, nākamās notiks 2024. gadā Tartu, bet valodas zinātājiem esperanto svētki turpinās – jau šosestdien, 29. jūlijā, Itālijas pilsētā Turīnā sāksies 108. Pasaules Esperanto kongress, uz kuru pošas vairāk nekā tūkstotis esperantistu no visas pasaules, tostarp arī no Latvijas.
Ja kādam ir radusies interese par šo valodu, ikviens laipni aicināts sazināties ar Latvijas Esperanto asociācijas valdes priekšsēdētāju Margaritu Želvi ([email protected]).
Komentāri (0)