Janvāra pasākumi ''Jūras vārtos''

Grupas Big Al & The Jokers koncerts

„Big Al &The Jokers” - tie ir deviņi atraktīvi mūziķi, viena no retajām Latvijas grupām, kas uzstājas tik lielā sastāvā ar pilnu pūtēju sekciju, padarot iespējamas sarežģītas labāko “jive” “swing”, “rhythm’n’blues”, “rock’n’roll” skaņdarbu interpretācijas. Koncerts notiks 16. janvārī plkst. 19.

Aļģirds Šuminsks, grupas solists: kad visi draudzīgi darbojas, pieci gadi šķiet maz

Ar šo koncerttūri grupa atzīmē savu piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Jūsuprāt – pieci gadi grupai ir maz vai daudz?

- Ziniet, kad visi draudzīgi darbojas, pieci gadi šķiet maz. Bet, ja cits uz citu šķībi skatās, tad noteikti pieci gadi šķiet ilgi, jo visiem tā darbošanās jau apnikusi. (Smejas.) Bet mums kā grupai viss ir kārtībā, dzīvojam draudzīgi un turpinām kopā uzstāties.

Kādi ir bijuši šie pieci gadi?

- Tas ir bijis pārmaiņu laiks. Arī līdz grupas Big Al & The Jokers dibināšanai mēs kopā spēlējām, bet tad izlēmām, ka kopā mums ir vislabāk, un viss norit pēc plāna. Šo gadu laikā mums patiesībā ir bijis ļoti maz mēģinājumu, jo mēs zinām, kurš ko zina, kurš par ko ir atbildīgs, un tā arī turpinām strādāt.

16. janvārī Ventspilī būs pirmais šīs koncerttūres koncerts. Ko varat teikt par Ventspili, publiku?

- Ventspilī esmu bijis vairākkārt. Publika vienmēr bijusi laba, bet man pašam vairākas reizes tieši pirms koncertiem Ventspilī iznācis saslimt. Bet arī tad publika mūs uzņēma labi, viss izdevās. (Smejas.)

Grupas koncertā uzstāsies arī viesi – Latvijā populārie dziedātāji Daumants Kalniņš, Ieva Kerēvica un Aija Vītoliņa. Ko dzirdēsim koncertā?

- Varēs dzirdēt gan dažas jaunas, gan arī zināmās dziesmas. Šajā koncertā vairāk komunicēsim ar publiku, jo ne vienmēr cilvēki saprot, par ko ir konkrētā dziesma vai arī – kas ir tās autors. Šis it kā ir informācijas laikmets, bet ne vienmēr cilvēkiem šī informācija ir pieejama. Mēs spēlējam 30. un 50. gadu mūziku, bet ne jau visi zina, kas tolaik bijis populārs.

Latvijas Leļļu teātra izrāde Bruņinieks, kuram sāpēja zobi

Bruņinieks ir tikai cilvēks, un arī viņam ļoti garšo konfektes. Kādu reizi viņš aizraujas un apēd ļoti daudz šo brīnišķīgo kārumu. Šī notikuma rezultātā, pavisam negaidot, viņu piemeklē zobu sāpes. Kā jau īstens Bruņinieks, viņš ir pieradis stāties pretī savam pretiniekam un uz cirtienu atbildēt ar cirtienu. Bet te sāp viņa paša zobi. Kas būs viņa pretinieks šajā cīņā? Meklējot dažādus risinājumus šai situācijai, Bruņinieks pierāda savu cēlumu un nezaudē drosmi, lai gūtu varoņa cienīgu rezultātu. Izrāde notiks 30. janvārī, plkst 13.

Baiba Vanaga, aktrise: izrādē ir situācijas, kurās bērni noteikti atpazīs arī sevi

Izrāde tapusi pēc Sergeja Timofejeva pasakas ar tādu pašu nosaukumu. Pastāstiet nedaudz, kāds ir tās stāsts?

- Bruņinieks dzīvo savā pilī, viņam ir tauta, kas viņu apbrīno un ciena. Bet, kā jau katram, arī bruņiniekam ir kāda vājība – viņam ļoti garšo saldumi. Gadās, ka viņš padodas šai vājībai un apēd nevis vienu vai divas konfektes, bet gan vairākus simtus. Kādā vakarā tas tā arī notiek un viņam sāk sāpēt zobi. Pirmajā brīdī viņš ir neizpratnē un dusmīgs, jo ir pieradis cīnīties ar savu ienaidnieku, kas viņam dara pāri, un uzvarēt to. Bet izrādās, ka ienaidnieks ir viņā pašā – tas, ka viņš nav spējis tikt galā ar savu mīlestību pret konfektēm. Viņš meklē risinājumu un, satiekot dažādus labus ļaudis, kas viņam dod padomus, nonāk zobārsta kabinetā, kur tiek atsvabināts no sāpēm. Un vēlāk viņš sāk izgudrot konfektes, kas nav kaitīgas zobiem un kuras dienā varētu apēst ja ne desmit, tad vismaz četras.

Jūs izrādē spēlējat daudz lomu.

- Jā. Mans kolēģis Artūrs Putniņš ir bruņinieks, un es esmu viss tas, kas ir ap bruņinieku – gan labais, gan ļaunais. Bruņinieks ir izrādes centrā, ap viņu notiek viss stāsts.

Saldumi – tā ir bērniem aktuāla tēma.

- Jā, izrādē ir situācijas, kurās bērni noteikti atpazīs arī sevi. Piemēram, ja tev ir vesels konfekšu baseins, tad tas būtu ļoti grūti – pieiet pie baseina un apēst tikai divas konfektes. Izrādes doma ir – nevajag no konfektēm atteikties pilnībā, bet, tāpat kā daudzās dzīves jomās, jāievēro mērenība.

Kā izrādi uztver pati mērķauditorija?

- Viņi ļoti reaģē! Viņi ir sajūsmā, jūt līdzi, pārdzīvo. Izrādē ir arī tāds noslēpumains tēls kā konfekšu detektors, kurš uzrāda, ja kādam bērnam līdzi ir konfekte.

Kas jums pašai vislabāk patīk, spēlējot šajā izrādē?

- Man ļoti patīk tas, ka man ir daudz lomu. Ir tiešām dažādi tēli, un es varu ar lielu spēles prieku mesties iekšā darbībā. Man ļoti patīk tieši dažādība – ir labais un sliktais, un es varu būt tas viss.

Džeza teātra izrāde Pēc pusnakts

Džeza teātra izrādē “Pēc pusnakts / After Midnight” stāstīts par zemapziņas spēlēm, kuras sapņos nepakļaujas saprāta kontrolei. Maigas, emocionālas, romantiskas, bet tai pat laikā draiskas, koķetas un izaicinošas būtnes klejojumi savās fantāzijās par divām dažādām pasaulēm tiek atklāti caur Amerikas mūzikas zelta laikmeta kompozīcijām. Šova radošā komanda – pianists Andrejs Osokins, dziedātāja Katrīna Gupalo, horeogrāfe un modernā džeza dejotāja Gabija Bīriņa, sitaminstrumentālists Elvijs Endelis un video mākslinieks Jānis Romanovskis – rada nakts piedzīvojumu, netveramu vīziju un sapņu atmosfēru, skanot slavenajām Kola Portera, Reja Čārlza, Merilinas Monro, Ninas Simones, Džordža Gēršvina, Džūlijas Londonas un Ellas Ficdžeraldas dziesmām un melodijām. Izrāde notiks 31. janvārī, plkst. 19.

Katrīna Gupalo, dziedātāja: gribējās, lai skatītājiem zālē ir spēcīgas emocijas un liels saviļņojums

Pastāstiet nedaudz, kā radās doma veidot šādu izrādi! Tā esot bijusi tieši jūsu ideja.

- Jā. Izrādē skan dziesmas, kuras es jau sen gribēju nodziedāt un interpretēt savā veidā. Tās ilgu laiku skanēja manā atskaņošanas sarakstā, piemēram, ejot pastaigāties. Vienlaikus tā ir amerikāņu kinomūzikas izrāde, un, tā kā esmu Amerikā mācījusies un daudz reižu tur bijusi, man ļoti, ļoti patīk šī zeme, kultūra un cilvēki. Līdz ar to es izrādi uztveru arī kā iespēju parādīt latviešiem šīs kultūras daļu – 20. gadsimta 20.–60. gadu mūziku.

Kas tieši jūs saista šajā mūzikā?

- Tā ir ļoti melodiska. Mūsdienās tas ne vienmēr tā ir. Tagad varbūt svarīgāks ir ritms, skaņas efekti, bet tolaik ļoti svarīgi bija, lai melodija iznes ideju, tekstu.

Izrādi veidojāt kopā ar vēl četriem kolēģiem. Ar vienu no viņiem – pianistu Andreju Osokinu – esat sadarbojusies jau iepriekš.

- Jā, Andrejs Osokins, protams, ir brīnišķīgs klasiskais pianists, bet šīs aranžijas, ko viņš pats izveidojis, ir ļoti iespaidīgas. Piemēram, kādas dziesmas vidusposmā Andrejs ir iekļāvis slavena klasiskās mūzikas skaņdarba fragmentu, kas tur tematiski iederas. Viss uz mirkli sastingst, un tad dziesma turpinās. Dejotāja un horeogrāfe Gabija Bīriņa interesantā un radošā procesā šo izrādi veidoja, piedalās arī sitaminstrumentālists Elvijs Endelis. Visi četri izrādē esam arī aktieri. Vēl ir video­mākslinieks Jānis Romanovskis, kurš to visu ļoti skaisti ataino caur projekcijām, kas savukārt iedod vajadzīgo sajūtu.

Kādi amerikāņu kinomūzikas darbi izrādē skan?

- Ir dziesmas no Merilinas Monro repertuāra, kuras rakstījis Kols Porters, kurš ir radījis arī fantastiskus mūziklus. Andrejs ļoti virtuozi izpilda Džordža Gēršvina skaņdarbus. Tāpat skan arī Ninas Saimonas, Ellas Ficdžeraldas un Reja Čārlza izpildītās dziesmas. Jāsaka, ka klasika ir mūsu izrādes veidošanas piegājienā, bet uz skatuves klasikas ir maz.

Ko ar šo izrādi vēlējāties sniegt skatītājiem?

- Izrādē ir ļoti, ļoti spēcīgas emocijas. Pirmajā daļā dziesmas un emocijas ir vairāk dramatiskas, piemēram, izskan dziesma I Put a Spell on You. Otrajā daļā savukārt ir daudz komisku un vieglāku brīžu, kas liek smieties, piemēram, dziesma Run, Rabbit, Run. Viss sižets tiek izstāstīts tikai caur mūziku un dziesmu tekstiem, nav runātu epizožu. Vēlamies klausītāju visās šajās emocijās vest līdzi. Gribējās, lai nav mērenības, kādu dažviet varam novērot, bet skatītājiem zālē ir spēcīgas emocijas un liels saviļņojums. Domāju, ka mums tas arī izdodas.