Svarīgi, lai ir vienota iekšējā gaisotne

Katrs jauns sākums nāk ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem, un arī Varavīksnes apvienošana nav bijis izņēmums. Tā sakritusi ar jaunā mācību gada sākumu, kas pats par sevi ir saspringts laiks, un ēdinātāju maiņu. Kopumā apvienotajā bērnudārzā šajā mācību gadā ir atvērtas 25 grupas ar 410 bērniem, un iestāde joprojām darbojas trīs adresēs – Lidotāju, Ugāles un Stradiņa ielā.

Lai veidotu vienotu iekšējo gaisotni un saliedētu kolektīvu, lai nebūtu dalīšanas starp mēs un jūs, jau septembrī sarīkots saliedēšanās un iepazīšanās pasākums darbiniekiem. Vadītāja Kristīne Boitmane stāsta, ka sākotnēji bija domājušas katru no pakalpojuma sniegšanas vietām saukt par filiāli – Ugāles ielas filiāle, Stradiņa ielas filiāle un Lidotāju ielas filiāle. Taču kolēģes saliedēšanas pasākumā spriedušas, ka tas neizklausās mīļi. Sākušas apspriest iespējamos piedāvājumus un vienojušās, ka agrākā Margrietiņa būs Puķainā varavīksne, agrākā Pasaka – Pasakainā varavīksne, bet vēsturiskā Varavīksne būs vienkārši Varavīksne. Tā tas esot iegājies ikdienā, lai atšķirtu, par kuru ēku ir runa.

Saliedēšanās ir svarīga arī bērniem, tāpēc 3. septembrī visi pulcējās kopīgā pasākumā bērnu parkā Fantāzija. Bet pirms Ziemassvētkiem, 14. decembrī, būs vēl viens kopīgs pasākums visai bērnudārza saimei, ieskaitot bērnu ģimenes, ar kopīgu darbošanos gaidāmo svētku noskaņā.

Dažādu apstākļu ietekmē nācies nedaudz pamainīt to, kur kurš pedagogs strādās. To sākotnēji rosinājusi divu skolotāju došanās bērna kopšanas atvaļinājumā. Vadītāja uzsver, ka pārmaiņas veiktas, lai pedagogiem, kas strādā grupā, būtu vienots redzējums. «Ir ārkārtīgi svarīgi, lai grupā būtu skolotāju pāris, kas skatās vienā virzienā. Ja katra vilks sedziņu uz savu pusi, bērniem attīstības nebūs nekādas, cietēji būs tikai bērni,» uzsver Kristīne Boitmane. Bērni izmaiņas pieņēmuši labi, bet vecākiem dažos gadījumos nācies skaidrot, ka vadības komanda uz situācija raugās mazliet citādāk.

Pārņem vēsturiskās iestrādes

Arī vadības komandas ikdiena paiet visās trīs adresēs. Boitmane stāsta, ka arī iepriekš viņai bija divas vietnieces – katrai bija puse likmes kā vadītāja vietniecei, otru daļu darba laika veltot skolotājas un logopēdes darbam. Vadības komanda saglabājusies tā pati, tikai atbildības lauks nu paplašinājies. «Tas bija liels pluss, ka viņas gadiem strādāja tandēmā, un redzējums mums visām trim sakrīt,» uzsver iestādes vadītāja. Viņa praktiski katru dienu atrod laiku pabūt visās trīs adresēs, vien tad, ja kādā gadās kas nopietnāks risināms, – divās. Ar vietniecēm parasti dienu iepriekš saplāno, kura kur darbosies. Pie vadītājas kabineta durvīm ir norāde, kurā izteikts aicinājums saprast, ka vadītāja šobrīd var atrasties kādā citā no trim adresēm, un vadītājas tālruņa numurs, lai vecāki var vajadzības gadījumā sazināties.

Vēsturiskā Varavīksne šajā mācību gadā ir mentorēšanas centrs, un vienotajai iestādei izvirzīti tie paši uzdevumi, pēc kuriem vēsturiskajā Varavīksnē iepriekš strādāts. Tā nolemts, jo Varavīksne ir ilgstoši bijusi Skola2030 pilotiestāde, līdz ar to iegūstot vairāk zināšanu un lielāku pieredzi jaunās pieejas mācību saturam aprobēšanā.

Liels ieguvums ir tas, ka iestādē darbojas speciālais pedagogs Santa Grietēna, kas strādā ar tā saucamo Minhenes koferi. Šī metode ļauj jau agrīnā vecumā izzināt bērnu speciālās vajadzības, protams, to saskaņojot ar vecākiem.

Saliedējas mācoties

Kolēģes no tām iestādēm, kur līdz šim bijusi cita pieeja, iestādes vadība uzrunājusi vispirms atnākt uz nodarbību vērošanu, lai saprastu, kā vēsturiskajā Varavīksnē strādā. Jaunās kolēģes ātri pārņēmušas Varavīksnē ierasto pieeju un labās iestrādes. Varavīksnē vēsturiski strādā, izmantojot Marijas Montesori pedagoģijas pieeju, tāpēc skolotājām izteikts piedāvājums to apgūt. Uzrunāta pasniedzēja, kura atsaukusies braukt lasīt lekcijas Ventspilī, ja vien atrastos 16 mācīties gribētāji. Iespējai brīvprātīgi atsaukušās 35 skolotājas.

Kristīne Boitmane pati padziļināti apgūst Montesori pedagoģiju un uzsver, ka tā balstās padziļinātos pētījumos un brīnišķīgi izskaidro bērnu psiholoģiju atbilstoši vecumposmiem: «Marija Montesori tieši lika uzsvaru uz visagrīnāko bērna attīstību. Šo pieeju mēs esam izmēģinājuši un pārliecinājāmies pēc pieredzes, kā no pusotra līdz divu gadu vecumam šī pieeja strādā. Tu vari ieiet divgadnieku grupā un nemanīt nevienu pieaugušo, jo viņi paši darbojas. Tas ir rezultāts tam, ko tu ieliec tieši atbilstošajā vecumā, atbilstoši dabas likumiem un bērna dabīgajai attīstības gaitai. Bērns iemācās mācīties. Mēs daudz runājam par pašvadīto mācīšanos, bet jāsaprot, ka nevar pēkšņi sākt pašvadīti mācīties piecu gadu vecumā – bērns jau ir pieradis citādi. Ir jāsāk stipri agrāk, kad viņš grib un gatavs darīt pats.»

Skolotājas no septembra līdz maijam katru otro trešdienu mācās Montesori, un arī tas kalpo kā kolektīva saliedēšanas pasākums, jo nācies pārkārtot darbu tā, lai visi 35 pedagogi varētu mācīties. Mācību laikā grupās strādā auklītes, bet tur, kur tas nepieciešams, palīdz citi kolēģi, kas nemācās, piemēram, logopēdi, mūzikas skolotājas. Arī vecākiem tas izskaidrots, un viņi šajā ziņā ir lieli atbalstītāji. Vadītāja norāda, ka, raugoties uz bērniem grupās un skolotāju darba stilu, jau redz pirmos rezultātus pedagogu apmācībām.

Dubļu zupas un bibliotēkas

Pamazām visā Varavīksnē tiek ieviesta brīvdabas pedagoģija. Lai gan daļai vecāku sākumā bijuši jautājumi, Kristīne Boitmane priecājas, ka vecāki ir sapratuši, cik ļoti bērniem ir vajadzīga spēlēšanās ārā ar dubļiem, smiltīm un ūdeni un ka nevajag bērniem vilkt dārgus kombinezonus, tā vietā ģērbjoties tā, lai droši var spēlēties, nesatraucoties par sasmērēšanos. Daļa vecāku Pasakainajā Varavīksnē rudenī kādā sestdienā pēc savas iniciatīvas sarīkojuši talku, no paletēm izgatavojot mēbeles, apzīmējot un labiekārtojot nojumes, lai bērniem būtu, ko laukā darīt.

Vēsturiskajā Varavīksnē jau kādu laiku darbojas apģērbu un apavu apmaiņas centriņš, kur vecāki var savstarpēji apmainīties ar lietām, kas bērnam vairs neder, vietā paņemot to, kas vajadzīgs. Uz centriņu nāk arī cilvēki, kuriem šobrīd situācija ir grūtāka, un iestāde kopīgiem spēkiem palīdz vajadzīgo sagādāt. Jaunās kolēģes, nākot vērot mācību darbu, ievērojušas apmaiņas centriņu, un nu arī abās pārējās adresēs tādi centriņi izveidoti.

Vēl bērni Varavīksnē izveidojuši bibliotēku, paši sakārtojot grāmatas, izveidojot atgādnes un noteikumus, kā nu pratuši. Vadītāja skaidro, ka grupās īsti nav bijis, kur glabāt lielu daudzumu grāmatu. «Šobrīd ir tā, ka grupā iekārto vidi atbilstoši tematam. Ja šomēnes tēma ir, piemēram, kosmoss, tad arī mēģina salikt atbilstošu literatūru – enciklopēdijas, atgādnes,» skaidro vadītāja. Kad nākamajā mēnesī temats ir mainījies, aktuāls bijis jautājums, kur likt grāmatas par kosmosu. Tāpēc bērni ar skolotāju atbalstu izveidojuši improvizētu bibliotēku. Noteikumi paredz – kad grāmatu izlasi, atnes to atpakaļ un vari nomainīt pret citu. Tas viss notiek pašvadīti. Arī šī ideja kolēģēm patikusi un tiek ieviesta arī pārējās adresēs.

Raugoties uz to, kāds ir rezultāts pirmajiem trim kopīga darba mēnešiem, Kristīne Boitmane priecājas par pārmaiņām vidē un jauninājumiem. Liels pagodinājums ir tas, ka Varavīksnes komanda tikusi nominēta balvai Latvijas gada skolotājs. «Ja mūs izvirza, tad tas nozīmē, ka mūsu darbs ir pieņemts un novērtēts,» saka Boitmane.