Palīdz vecāku un vienaudžu labais piemērs

Sākt no mazotnes

Pirmsskolas izglītības iestādes Varavīksne vadītājas vietniece, Ventspils pirmsskolu koordinatore Kristīne Seržante uzsver, ka iestādē bērnus lasītprasmei sāk pievērst jau pašā mazotnē. Jau jaunākajās grupās, piemēram, mācoties par dzīvniekiem, bērni apskatīs ne tikai dzīvnieku attēlus vai formiņas – būs arī uzrakstīts, kā dzīvnieku sauc. «Tādā veidā bērni it kā netīši iemācās lasīt. Sākam ar netīšo mācīšanos, līdz nonākam līdz apzinātai, kad bērni jau prot lasīt,» stāsta skolotāja. Bērni tāpat mācās sameklēt savu iezīmēto vietu rīta aplītim pēc sava vārda pirmā burta, skatās, kāds burtiņš ir kaimiņam.

Varavīksnē plaši izmanto Montesori pedagoģijas materiālus, jo tieši praktiskās dzīves vingrinājumi mazā vecumā, piemēram, bēršana, liešana, mazgāšana, slaucīšana, veicina bērnu roku attīstību, kas vajadzīga lasītprasmei un arī rakstītprasmei. No trīs gadu vecuma bērniem grupās ir pieejami Montesori materiāli ar rakstītajiem burtiem. «Šķiet – vajadzētu sākt ar drukātajiem – tas mums tāds stereotips –, bet nē, tieši otrādi – ir jāsāk ar šiem burtiem,» skaidro Seržante. Sākumā bērni strādā ar vārda paraudziņu, piemeklējot kastē burtus un uzliekot tos virs uzrakstītā. Pēc tam viņi jau liek vārdus pēc parauga. Vecākajās grupās, kad bērni jau prot burtus un zina visas skaņas, viņi paši jau saliek vārdus un uzreiz cenšas tos arī pierakstīt. Lielisks materiāls esot kustīgais alfabēts, ko daudzi gan baidoties izmantot, taču tas lieliski strādājot. Īpaši tad, ja grupā ir mazākumtautību bērni, noder zīmītes ar uzrakstiem pie dažādiem priekšmetiem, piemēram, tādām praktiskām lietām kā durvis, slēdzis, galds, krēsls. Skolotāja labprāt izmanto arī digitālus rīkus, kuros bērni var atrast burtam atbilstošo skaņu vai salikt vārdus, izmantojot vārdu režģi. «Digitālā joma ir tā, kas bērnus piesaista mūsdienās, ja vien protam atrast īsto pieeju un uzdevumus,» saka Seržante.

Lasītprasme skar ne tikai valodas jomu, bet arī visas pārējās. Piemēram, matemātikā teksta uzdevums ir uzzīmēts vizuāli, bet ir arī teksts klāt, lai tie bērni, kuri jau prot lasīt, var izlasīt, bet pārējie – mācīties, skatoties attēlu kopā ar tekstu. Mācoties dabaszinības, ja grupā audzē kādus augus, tiem pievieno zīmītes ar vārdiem. Bet mūzikas skolotāja izdrukājusi dziesmas vārdus ar klāt pievienotiem attēliem.

Ļoti daudz materiālu pedagogi gatavo paši. Tā kā Varavīksnes audzēkņi daudz laika pavada iestādes pagalmā, darbojoties svaigā gaisā, skolotājas gatavo laminētas kartītes un grāmatiņas, lai varētu āra pastaigu laikā pastrādāt ar tiem bērniem, kuriem nepieciešams vairāk palīdzēt.

Bērni izmanto lasīšanas centriņu

Grupā ierīkots lasīšanas centriņš, kur bērni var mierīgi pasēdēt un palasīt kādu grāmatu. Lielajās grupās bērni ļoti daudz lasa grāmatas – gan klusu pie sevis, gan viens otram priekšā. Tie, kuri prot jau lasīt, palīdz tiem, kuri vēl neprot. Lieliski strādājot vienaudžu pozitīvs piemērs. Grupā ir zēns, kurš tekoši lasa jau kopš četru gadu vecuma. Skolotājas uzticējušas viņam pārējiem nolasīt priekšā informāciju, piemēram, uzdevumus vai noteikumus. Novērots, ka arī pārējie bērni vēlējušies viņam līdzināties, mēģinājuši sākt lasīt vārdus, sagaidot, ka arī viņiem kādā brīdī palūgs kaut ko nolasīt.

Skolotāja uzsver, ka noteikti neiztikt bez vecāku atbalsta. «Katru gadu maijā rakstām aprakstus par bērna sniegumu. Ieteikumu sadaļā mēs rakstām – ejot pa ielu, runājiet ar bērnu, izlasiet ielas nosaukumu. Ikdienas dzīvē izstāstiet, ka tā ir dakšiņa, šķīvis vai kas cits. Rosinām lasīt mājās bērniem. Var redzēt, kurās ģimenēs tas notiek – ja ģimenē lasa grāmatas, bērni prot stāstīt, viņiem veiksmīgi attīstās stāstītprasme,» stāsta skolotāja.

Mācās Rūķīšu skolā

Pirmsskolas izglītības iestādē Rūķītis darbojas Rūķīšu skoliņa, kurā skolotāju Guntas Božes un Anetes Backānes vadībā, iesaistoties metodiķei Inetai Barkānei un skolotāja palīgam Ļenai Burnevicai, skolas gaitām gatavojas tie piecus līdz septiņus gadus vecie bērni, kuri līdz obligātās izglītības gaitu sākšanai dzīvojuši mājās vai arī pārnākuši no citas pirmsskolas grupas. Rūķīšu skoliņa atšķiras ar to, ka šeit nav jāguļ diendusa un netiek nodrošinātas arī maltītes – trīsarpus stundu garumā te notiek tikai apmācības, gatavojot bērnus skolai. Daļa bērnu ir tādi, kuriem jau būtu bijis jādodas uz skolu, taču viņi tam vēl nav bijuši gatavi – to ir izvērtējuši gan pedagogi, gan sapratuši paši vecāki –, tāpēc aizvada vēl vienu gadu, lai zināšanas un prasmes pilnveidotu.

Iestādes vadītājas pienākumu izpildītāja Vita Janberga saka – tā kā jau nosaukums vēsta, ka šī ir Rūķīšu skoliņa, bērni sajūtas kā skolēni. Rūķīšu skoliņā ir divas grupas – rīta un pēcpusdienas. Abās grupās ir pa 16 bērniem. Grupās mācās ne tikai latviešu, bet arī citu tautību bērni.

Skolotāja Gunta Bože stāsta, ka lasītprasmes apguve caurvij visas nodarbības, jo arī, piemēram, robotikas vai citās nodarbībās bez lasīšanas neiztikt – jāizlasa noteikumi, dzīvnieku, augu nosaukumi. Lasītprasmes apguvei nodarbībās daudz izmanto dažādas spēles, darba lapas un citus materiālus. Bērni ar koka burtiņiem mācās likt līnijās vārdus, lai saprastu, kurš burts aizņem vienu, kurš divas rindas. Bērni arī izmanto digitālo tāfeli, kur labprāt pilda uzdevumus. Par katru tēmu, ko apgūst, bērni veido tā saucamās runājošās sienas – bērni paši raksta, ko ir uzzinājuši un ko gribētu uzzināt. Vairākas reizes gadā dodas uz nodarbībām bibliotēkā.

Mudina sadarboties

Grūtības sagādā tas, ka daļa vecāku sagaida, ka visu darbu izdarīs skolotājas pirmsskolas izglītības iestādē un skolā, nesadarbojas un mājās ar bērniem nestrādā. «Ja mamma nelasa un tētis nelasa, tad arī bērns nelasa. Bērniem nav interesanti, ir ļoti grūti bērnus pievērst lasīšanai. Grūtības sagādā arī tas, ka dažiem bērniem ir atkarība no ierīcēm,» atklāj skolotāja Gunta Bože.

Pirmo gadu Rūķīšu skoliņā lasīšanas veicināšanai izveidota Lasīšanas ligzda – vieta, kur katrs var paņemt savu paklājiņu, grāmatiņu un lasīt. Bet metodiķe Ineta Barkāne Rūķīšu skoliņā ieviesusi grāmatu dienu – katru piektdienu bērni ņem no mājām savas mīļākās grāmatas un lasa, stāsta citiem bērniem, rāda attēlus.

Dalās pieredzē

Rūķīšu skoliņā satiekam Šarlotes mammu Evitu Bērziņu. Ģimenē aug vairāki bērni, un vecāki jau no mazām dienām kopā lasa grāmatas, sevišķi vakarā, kas bērniem kalpojot kā motivācija laikus būt gultās. «Paši lasām, lai bērniem ir piemērs, uz bibliotēku ejam kopā, tur izvēlamies grāmatiņas. Tur ir pasākumi, uz kuriem iet. Lasīju jau ar vecāko dēlu. Māsas ir izaugušas, nezinot, ka varētu būt citādāk. Dēlam ļoti agri bija interese par grāmatām. Viņš nesa grāmatas, skatījāmies bildītes, stāstījām, kas tur ir. Sākumā tā lasīšana bija nosacīta, tikai runājām par bildītēm,» stāsta Evita. Vienubrīd mīļākā grāmata bijusi Astrīdas Lindgrēnes Protams, Lota māk braukt, vēl bērniem ļoti patikusi grāmata Runcītis Tabijs, ko visi teju zinājuši no galvas. «Tagad vairāk lasām lielās grāmatas. Brālis pats lasīja Hariju Poteru, mēs ar tēti vakaros uz maiņām lasījām māsām priekšā. Bagātību salu lasījām. Cenšamies vakara lasīšanu saglabāt, lai arī bērni jau paaugušies,» teic ģimenes mamma.