Parīzē izvēlas ''Selmer'' saksofonu

Vēl Patrīcija ir saņēmusi atbalstu no pasaulē pazīstamas Parīzes rūpnīcas Henri Selmer un iespēju izvēlēties sev saksofonu.

«Džezs, manā skatījumā, ir īpašs – man patīk tā ritms, melodiju savienojumi, improvizācijas iespējas,» saka ventspilniece Patrīcija, kura šobrīd savu ikdienu pavada Amsterdamā. Patrīcija stāsta, ka studijas Amsterdamā izvēlētas, lai izkļūtu no ierastās komforta zonas, lai saprastu, kā dzīve rit citā vietā, lai, galu galā, izmantotu tās atšķirīgās iespējas, ko piedāvā šī vieta: vairāk saksofona skolotāju, mūziķu, plašāku mūzikas jomu. «Pirmais mēnesis, pirmais semestris bija ļoti grūts. Prom no mājām, no savas ģimenes un draugiem. Pašai bija jāiemācās tikt galā ar visu sadzīvi, ēst gatavošanu. Nevienu nepazinu, daudz laika veltīju mācībām. Nebija īpaši daudz laika domāt par kaut ko citu, kā vien par mācībām,» atzīst Patrīcija. Esot prom no mājām, ventspilniece ir sapratusi, ka Amsterdamā, Eiropā kopumā, starp saksofonistiem konkurence ir milzīga – studenti sabraukuši no visām pasaules malām, tomēr, ja ir vēlme sevi pierādīt, iespēju ir pietiekami daudz. «Amsterdamā netrūkst mazu kafejnīcu, kur var spēlēt džezu un kur skan džezs, līdz ar to katram no mums ir dota iespēja sevi parādīt, tikai jāiegulda ļoti liels darbs, lai izrautos no tiem daudzajiem džeza spēlētājiem, kuriem ļoti patīk tas, ko viņi dara,» turpina Patrīcija.

Pēc studijām Amsterdamas konservatorijā iegūtais bakalaura grāds atļaus ne tikai pašai spēlēt saksofonu, bet arī pasniegt stundas. Patrīcijai jau ir neliela pieredze mācīšanā – viņa kādreiz ir nedaudz darbojusies, kā pati raksturo, ar mazajiem ķipariem, bet viņa noteikti arī vēlētos attīstīt profesionālas mūziķes karjeru, būt uz skatuves un, galu galā, reiz izdot savu albumu. Līdztekus studijām Amsterdamā, kurās Patrīcija ieliek ļoti daudz enerģijas, ventspilnieces dzīvē noticis vēl kāds zīmīgs notikums – jauniete ir saņēmusi atbalstu no pasaulē pazīstamas Parīzes rūpnīcas Henri Selmer un ieguvusi iespēju izvēlēties sev saksofonu. «Saviem sapņiem vajag ticēt. Dzīvē notiek brīnumi. Sapņoju tikt pie jauna saksofona, un visi dzīves apstākļi sagriezās tā, ka rūpnīcas Henri Selmer pārstāvji mani pamanīja Facebook, mēs sarunājām tikšanos. Rūpnīcas pārstāvis atbrauca uz skolu, notika gara saruna, kuras laikā tiku izvaicāta par to, no kurienes esmu, kāpēc vēlos saistīt savu dzīvi ar mūziku. Pozitīvas atbildes rezultātā saņēmu atbalstu no rūpnīcas. Devos uz Parīzi, kur varēju izvēlēties sev Selmer saksofonu,» stāsta Patrīcija, kura piebilst – ja patiesi kaut ko no sirds vēlas, tas piepildās.

Patrīcija Anna saksofonu uzsāka spēlēt pirms desmit gadiem. Sākotnēji mūzikas skolā iestājās kā dziedātāja, jo pirms tam dziedāja popstudijā Jūras akmentiņi. «Kad pirmo reizi ieraudzīju saksofonu, man šis instruments iepatikās uzreiz – tā izskats, skaņa. Vecāki atbalstīja un iedrošināja, nopirka pirmo instrumentu, kuru tikai nesen pārdevu,» norāda Patrīcija. Mākslinieku pasaule ir īpaša, atšķirīga no citām profesijām, tādēļ uz jautājumu, vai kādreiz izvēlētais mūzikas ceļš nav šķitis par grūtu, Patrīcija saka, ka dzīvē piedzīvoti dažādi posmi, tomēr neatlaidība un vēlēšanās iekarot arvien jaunas attīstības virsotnes vienmēr ņēmušas virsroku. «Paldies vecākiem, skolotājiem par uzticēšanos un milzīgo atbalstu, ko vienmēr esmu saņēmusi,» sarunas izskaņā saka Patrīcija Anna.